Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
2024. gada jūnijā pieņemtā Dabas atjaunošanas regula (Nature Restoration Law) nosaka, ka Eiropas valstīm jāatjauno degradētās teritorijas, lai tās kļūtu noturīgas pret klimata pārmaiņām un atgūtu bioloģisko daudzveidību. Regula īpaši izceļ tādas ekosistēmas kā purvus, mežus, upes un lauksaimniecības zemes, kuru atjaunošana ir būtiska ne tikai dabas daudzveidības saglabāšanai, bet arī cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Tāpēc visā Eiropā šobrīd notiek darbs pie to teritoriju atjaunošanas, kur cilvēka saimnieciskā darbība ilgstoši ietekmējusi vidi. Polijā bijušās ogļu ieguves vietas tiek pārveidotas par mežiem un ezeriem, Vācijā izstrādātie karjeri tiek pielāgoti atpūtas un rekreācijas vajadzībām, savukārt mitrājos un kūdras laukos tiek atjaunots ūdens režīms, kas palīdz mazināt oglekļa emisijas. Šīs pārmaiņas nozīmē ne tikai ainavas vizuālu uzlabošanu, bet arī sniedz praktisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un teritorijas ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
Šie Eiropas mērķi ir saistoši arī Latvijai. Ministru kabineta apstiprinātās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam nosaka mērķus kūdras resursu apsaimniekošanai, īpaši akcentējot līdz šim neatjaunoto vēsturisko kūdras ieguves vietu apzināšanu un izvērtēšanu. Šie uzstādījumi ir cieši saistīti ar klimata mērķiem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo vēsturiskās kūdras ieguves vietas ir gan nozīmīgs emisiju avots, gan resurss dabas procesu atjaunošanai.
Lai šos uzstādījumus pārvērstu konkrētās darbībās, Latvijā tiek izmantots Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsts. Tā ietvaros tiek veikta vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte un revitalizācija. Šīs teritorijas negatīvi ietekmē klimatu un vidi – tās ir ne tikai siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, bet ietekmē arī ūdens režīmu dabā, pasliktina ainavu un ierobežo zemes izmantošanas iespējas. Šādu vietu revitalizācija var ne tikai uzlabot ainavu un veicināt dabas vērtību saglabāšanu, bet arī sniegt vietējiem iedzīvotājiem praktiskus ieguvumus, tostarp nodrošināt papildu teritorijas saimnieciskajai darbībai.
Vēsturiskās kūdras ieguves vietas Latvijā tiks revitalizētas
Latvija ir viena no purviem bagātākajām valstīm Eiropā – tie aizņem aptuveni 10–15% valsts teritorijas. No tiem ap 4% tiek izmantoti kūdras ieguvei, bet aptuveni 2% veido jau izstrādātas ieguves vietas. Daļa no šīm teritorijām ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas jeb teritorijas, kurās kādreiz notikusi kūdras ieguve, tā tikusi pārtraukta un šobrīd tajās nav spēkā esošas licences vai atļaujas kūdras ieguvei, kā arī nav veikti revitalizācijas darbi. Padomju laikā intensīvi izstrādātās kūdras ieguves vietas daudzkārt tika atstātas nesakoptas, pārvēršot tās par degradētām zemēm ar zemu ekoloģisko un saimniecisko vērtību. Kūdras ieguvējiem toreizējā normatīvā regulējuma ietvaros netika prasīts vietu rekultivēt pēc izstrādes beigām jeb netika piemērots princips “piesārņotājs maksā”, kā tas ir mūsdienās. Šādās vietās ir izjaukts dabiskais hidroloģiskais režīms, tās turpina izdalīt ievērojamu daudzumu siltumnīcefekta gāzu un negatīvi ietekmē apkārtējās ekosistēmas. Pētījumi rāda, ka vēsturiskās kūdras ieguves vietas Latvijā rada aptuveni 153,5 tūkstošus tonnu CO₂ ekvivalenta emisiju gadā – tas ir gandrīz 1,5% no valsts kopējām emisijām. Ņemot vērā Eiropas Savienības apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55% un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, šo teritoriju sakārtošana Latvijai ir būtisks uzdevums.
Projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”
Lai risinātu šo problēmu, Latvijā no 2024. gada oktobra līdz 2026. gada decembrim tiek īstenots projekts “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”.
Projekta finansējumu nodrošina Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas ir daļa no Eiropas Savienības kohēzijas politikas instrumentiem. Tas ir valsts politikas ietvaros apstiprināts pasākums (SAM 6.1.1.1.), ko vada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), savukārt Vidzemes plānošanas reģions izvēlēts kā projekta vadošais partneris un finansējuma saņēmējs, un projektu īsteno sadarbībā ar Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem.
Projekts ir tikai pasākuma pirmais posms, kas sagatavo pamatu turpmākām kārtām, kurās īpašniekiem būs pieejams finansējums konkrētu atjaunošanas darbu veikšanai.
Pirmais solis pilnvērtīgai vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai ir šo teritoriju inventarizācija, lai pēc vienotas metodoloģijas apkopotu informāciju par teritoriju stāvokli un noteiktu, kuras platības joprojām ir degradētas un kuras jau dabiski vai mērķtiecīgi atjaunojušās. Tālāk projekta ietvaros notiek cieša sadarbība ar zemes vienību īpašniekiem, piedāvājot viņiem bez maksas izstrādātas revitalizācijas stratēģijas. Tās ļauj gan izvērtēt īpašuma stāvokli un iespējamās atjaunošanas pieejas, gan kalpo kā praktisks pamats projekta pieteikuma sagatavošanai, lai nākamajās pasākuma kārtās pretendētu uz finansējumu konkrētu darbu īstenošanai.
Kādā stāvoklī ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas Latvijā?
Kā skaidro projekta vadītāja Maija Rieksta (Vidzemes plānošanas reģions), līdz šim Latvijā trūka vienotas un pilnīgas informācijas par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām un to faktisko stāvokli. Projekta pirmajā posmā veikta plaša inventarizācija — izvērtēti vairāk nekā 9500 hektāri Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē.
Projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” ietvaros veiktā inventarizācija devusi svarīgas atziņas par situāciju Latvijā:
- Kūdras ieguves vietām bieži ir fragmentēts īpašumtiesību sadalījums, lai gan ekoloģiski tās veido vienotu ekosistēmu.
- Efektīvai revitalizācijai nepieciešama sadarbība un saskaņota rīcība starp visiem īpašniekiem.
- Liela daļa vēsturisko kūdras ieguves vietu šobrīd jau tiek izmantotas citām vajadzībām un papildu ieguldījumi nav nepieciešami.
Izvērtējot vēsturisko kūdras ieguves vietu stāvokli, secināts, ka revitalizējamas ir 225 zemes vienības jeb 2359 hektāri – apmēram ceturtā daļa no kopējās platības. Lielākā daļa šādu teritoriju atrodas Latgalē (ap 890 hektāri), kam seko Vidzeme (ap 777 hektāri), Kurzeme (ap 447 hektāri) un Zemgale (ap 243 hektāri). Analīze parādīja arī būtiskas atšķirības starp reģioniem – piemēram, Vidzemē un Zemgalē biežāk rekomendēta renaturalizācija un apmežošana, Kurzemē salīdzinoši biežāk ieteikta ogulāju audzēšana, bet Latgalē – plašāks risinājumu klāsts, tostarp arī uzpludināšana un paludikultūru ierīkošana.
Īpašniekiem, kuru teritorijas pēc inventarizācijas atzītas kā revitalizējamas, projekts un fonds nodrošina bez maksas sagatavotas detalizētas revitalizācijas stratēģijas. Tajās skaidri norādīts, kādi risinājumi konkrētajai vietai ir piemēroti, kas jāveic un cik tas varētu izmaksāt. Šīs stratēģijas būs pamats nākamajām pasākuma kārtām, kad īpašnieki varēs pieteikties finansējumam konkrētu atjaunošanas darbu veikšanai.
Projekta ietvaros revitalizācijas stratēģijas tiek sagatavotas tikai tiem īpašniekiem, kuri devuši piekrišanu un kuru teritorijas pēc inventarizācijas atzītas par atjaunojamām. Nereti vienā īpašumā situācija ir atšķirīga – daļa platības jau dabiski atjaunojusies, bet citā daļā nepieciešami papildu pasākumi. Šādās situācijās stratēģija tiek izstrādāta tieši tai teritorijas daļai, kur tā ir nepieciešama. Īpašniekiem tas nozīmē profesionālu, bez maksas sagatavotu izvērtējumu par zemes stāvokli un iespējamiem turpmākās apsaimniekošanas risinājumiem. Stratēģija neuzliek pienākumu nekavējoties veikt darbus, bet sniedz būtisku pamatu lēmumu pieņemšanai nākotnē.
Nākamajās projekta kārtās būs iespēja pieteikties Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumam konkrētu atjaunošanas darbu īstenošanai. Lai gan uz atbalstu varēs pretendēt arī bez šādas stratēģijas, īpašniekiem, kam tā būs sagatavota, tas ievērojami atvieglos projekta pieteikuma sagatavošanu. Revitalizācijas aktivitāšu realizēšanai būs pieejams 2026. gada 2. ceturksnī, kad tiks atvērta projektu atlases kārta. Plašāka informācija: https://www.varam.gov.lv/lv/atteiksanas-no-kudras-izmantosanas-energetika
Zemju īpašnieki skaidro savu motivāciju iesaistīties projektā
Katrs īpašnieks, piekrītot iesaistīties projekta aktivitātēs, motivāciju pamato nedaudz citādi – kāds projektu uztver kā iespēju sakārtot īpašumu, cits kā ieguldījumu dabas saglabāšanā vai vienkārši kā iespēju noskaidrot sava īpašumā esošās teritorijas stāvokli un ko tur varētu darīt.
Uzņēmuma SIA “Ingka Investments Latvia” pārstāvis Ēriks Lidemanis stāsta, ka lielākā daļa viņu īpašumā esošo bijušo kūdras ieguves teritoriju jau dabiski atjaunojušās:
“Mēs apskatījām daudzus nogabalus kartēs, kur atrodas vecās kūdras ieguves vietas – lielākajā daļā tur mums ir jaunaudzes, dažas jau ap 20 gadu vecas. Bijušā Olutuvas purva 1,66 hektāru nogabalu mēs labprāt apstādītu, un arī apmežošana ir norādīta rekomendācijās.”
Uzņēmuma pieredze parāda, ka nereti daba pati sāk atgūt līdzsvaru, un šādos gadījumos izpēte palīdz saprast, kur cilvēka iesaiste vēl nepieciešama, bet kur daba jau paveikusi savu darbu.
Arī privātīpašniece Gunita Zariņa no Vidzemes uzsver, ka dalība projektā bijusi dabiska izvēle, jo viņas ģimenei rūp vide:
“Mums vienmēr ir bijusi svarīga vides un dabas saglabāšana. Izmantojam jebkuru iespēju piedalīties projektos, kas to veicina. Iespējams, apmežošana būtu vispiemērotākā mūsu teritorijai. Eiropas fondu atbalsts ir liela motivācija iesaistīties.”
Gunita atzīst, ka informācija ir labi piejama un process līdz šim ir bijis skaidrs un saprotams. Šādas atsauksmes apliecina, ka projekts spēj sasniegt arī mazos īpašniekus, kuri vēlas rīkoties, bet meklē skaidru virzienu un praktisku palīdzību.
Savukārt Elmārs Švēde no Vidzemes uz projektu raugās ar ilgtermiņa skatījumu:
“Es piekritu, ka manā īpašuma daļā taisa projektu – varbūt tur sanāks kaut kas jēdzīgs. Man ir ap 170 hektāru meža, no kura puse ir ar kokiem saaudzis purvs, tas jau no 70. gadiem. Bet malās ir pļavas – bioloģiskas, bagātas ar dabas vērtībām. Bez tām es rēķinu, ka kādus 40 hektārus varētu apmežot.”
Elmārs uzskata, ka projekta ideja ir ļoti laba, taču daudzi īpašnieki vēl nogaida, jo lielāki darbi prasa arī lielāku finansiālu atbalstu. Viņš tomēr cer, ka projekts ļaus plānot nākotni, bet viss būs atkarīgs no atbalsta intensitātes.
Īpašnieki vēl var pieteikties
Aicinām tos vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekus, kuru teritorijas pēc inventarizācijas atzītas par revitalizējamām un kuri vēl nav pieteikušies, sazināties ar attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvjiem, lai iesaistītos projekta aktivitātēs. Tāpat 2026. gada sākumā reģionos plānoti informatīvie semināri par vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas iespējām, kuru laikā tiks sniegta arī papildu informācija par plānoto finanšu atbalstu revitalizācijas aktivitāšu ieviešanai.
Plašāka informācija: https://www.vidzeme.lv/projekti/atbalsts-vesturisko-kudras-ieguves-vietu-revitalizacijai/
________________________________
Raksts izstrādāts sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansētā projekta “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” vajadzībām. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros. Pasākuma ietvaros atbildīgā iestāde ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, finansējuma saņēmējs – Vidzemes plānošanas reģions. Projekts tiek ieviests Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionos.
