Esi soli priekšā nelaimei!

Par to, kāpēc vērts iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi un izvērtēt riskus un kā efektīvāk rīkoties, ja noticis negadījums, stāsta If Nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja Latvijā INGA DRAULE.

Ņemot vērā, ka ir iespēja iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanu atsevišķi gan pieaugušajam, gan senioram, gan bērnam, kādiem faktoriem jūs ieteiktu pievērst uzmanību?

Izvēloties apdrošināšanu, noteikti jāņem vērā tas, ar ko nodarbojaties ikdienā, kādas ir brīvā laika aktivitātes un vai apgādībā ir bērni. Šie faktori būtiski ietekmē to, kādi riski jāiekļauj polisē. Nāve un invaliditāte ir pamata riski, taču tos var papildināt ar citiem segumiem atbilstoši vajadzībām.

Pirmais, ko iesaku iekļaut, ir atlīdzība par negadījumā gūtajām traumām – tā sauktā morālā kompensācija, pamatojoties uz ārsta noteikto diagnozi. Vēl var pievienot ārstēšanās izdevumus – atšķirībā no veselības apdrošināšanas polises (ja tāda ir), ir paredzēta arī dažādu pagaidu tehnisko medicīnisko palīglīdzekļu, piemēram, ortozes, kruķu, ratiņkrēsla īre vai iegāde. Papildus var izvēlēties iekļaut dienas naudu par pārejošu darbnespējas lapu – tātad gadījumā, ja traumas dēļ nevarat strādāt, ir iespēja saņemt iepriekš polisē paredzēto naudas summu. Tāpat polisē var iekļaut arī dienas naudu par katru slimnīcā pavadīto dienu. Papildus atkarībā no dzīvesveida un hobijiem ir iespēja iekļaut polisē arī savas sportiskās aktivitātes. Savukārt nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē bērnam līdz 17 gadiem (ieskaitot) bez papildu piemaksas jau ir iekļautas pilnīgi visas sportiskās aktivitātes. Kā zināms, bērni bieži vien vēl tikai meklē, kas viņiem patīk, – vienu mēnesi spēlē basketbolu, pēc tam pamēģina hokeju, tad trenējas vieglatlētikā… Vecākiem nav jādomā par to, kura aktivitāte ir iekļauta polises pamatsegumā – iekļautas ir visas! Turklāt arī sadzīvē var gūt traumas.

Reiz bērns, braucot ar velosipēdu, saskrāpēja ģimenes draugu mašīnu. Nopriecājāmies, ka mums ir cilviltiesiskā apdrošināšana, un necietām finansiālus zaudējumus. Bet, ja viņš būtu nokritis un guvis traumu…

… tad to pilnīgi noteikti varētu uzskatīt par nelaimes gadījumu apdrošināšanas gadījumu, ja vien būtu iegādāta nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise.

Ja pats esi vainīgs negadījuma izraisīšanā, bet vienlaikus esi arī cietis, vai var tikt atteikta apdrošināšanas atlīdzība?

Saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem, rupju pārkāpumu gadījumā naudas izmaksa tiks atteikta. Bet, ja cilvēks līkumā neuzmanības dēļ iebraucis grāvī, sasitis savu mašīnu un pats guvis traumu, tas netiek uzskatīts par rupju pārkāpumu. Līdzīgi kā gadījumā ar bērnu, kas noskrāpēja mašīnu, – viņš bija vainīgs, taču apdrošinātājs tajā saskatīja negadījumu, nevis pārkāpumu. Tieši šādu situāciju dēļ cilvēki iegādājas apdrošināšanu – lai pasargātu sevi dažādās negaidītās situācijās pat tad, ja paši bijuši vainīgi.

Bet kurš izvērtē, cik liels vai mazs ir nodarījums?

Atlīdzība vienmēr tiek izmaksāta, pamatojoties uz ārsta noteikto diagnozi, savukārt apdrošinātājam ir ļoti detalizēts un rūpīgi izstrādāts atlīdzību aprēķinu pārskats, kas skaidri un precīzi skaitļos atspoguļo atlīdzības apmērus konkrētām traumām. Runājot par ceļu satiksmes negadījumiem – lēmums tiks pieņemts, balstoties ne tikai uz apdrošināšanas noteikumiem, bet arī uz policijas izziņu, taču man zināmā mērā ir jāpiekrīt, ka citreiz tas ir subjektīvs vērtējums. Tomēr gribu uzsvērt, ka mēs vienmēr rīkojamies, ņemot vērā cilvēcisko aspektu.

Piemēram, bērns brauc ar skrejriteni bez ķiveres, nokrīt un sasitas. Vai tiek vērtēts tas, ka viņam nebija ķiveres?

Visticamāk, tas tiks vērtēts ar audzinošām metodēm, nevis atteikta atlīdzības izmaksa. Starp citu, runājot par aktivitātēm, saskaņā ar Traumatoloģijas slimnīcas datiem ļoti daudz cilvēku traumas gūst, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem. Tāpēc, ja ikdienā izmanto skrejriteņus, nelaimes gadījumu apdrošināšanai vajadzētu būt obligātai! Bērniem par vienu no bīstamākajām un līdz ar to traumatiskākajām izklaidēm uzskata lēkāšanu pa batutu.

Kāda mamma, kuras bērns bija apdrošināts pret nelaimēm, sūdzējās, ka bērns salauza roku otro reizi pāris mēnešu laikā un apdrošinātājs atteicies otrajā reizē izmaksāt kompensāciju. Kāpēc, jūsuprāt?

Lēmums par atlīdzības izmaksu vienmēr tiek pieņemts atbilstoši ārsta sniegtajiem medicīniskajiem dokumentiem. Konkrētajā situācijā var būt divi varianti. Ja bērnam pirmo reizi bijusi trauma, piemēram, labās rokas augšdelmam, bet pēc diviem mēnešiem – apakšdelmam, tādā gadījumā tas noteikti tiks vērtēts kā apdrošināšanas gadījums, jo šiem diviem lūzumiem savstarpēji nav nekādas saistības, bet, ja bērns ir lauzis apakšdelmu un pēc diviem mēnešiem šo vietu salauzis atkārtoti, tad gan atbilstoši apdrošināšanas noteikumiem tas netiks uztverts kā apdrošināšanas gadījums, jo vēl nav beidzies saaugšanas process.

Mēs visi zinām, ka rūpīgi jālasa ikviens līgums, ko parakstām. Bet kam, pērkot nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi, jūs iesakāt pievērst īpaši lielu uzmanību?

Pirmkārt, noteikti vajadzētu izlasīt visu pieejamo informāciju mājaslapā if.lv par nelaimes gadījumu apdrošināšanu, otrkārt, līgumā ir svarīgi iepazīties ar visiem izņēmumiem, kas netiek uzskatīti par apdrošināšanas gadījumiem.

Nosauciet, lūdzu, dažus izņēmuma gadījumus!

Piemēram, ja trauma ir gūta cēloņsakarīgi – alkohola vai narkotisko vielu ietekmē. Arī tad, ja rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, piemēram, šķērsota dzelzceļa pārbrauktuve pie sarkanās gaismas. Tāpat arī tad, ja cilvēks pats sev nodara kaitējumu. Vēl jāpiemin, ka nelaimes gadījumu apdrošināšanas gadījums noteikti nav hroniskas slimības, piemēram, muguras sāpes.

Vai onkolģiska slimība varētu būt nelaimes gadījums?

Nē. Apdrošināšanas terminoloģijā nelaimes gadījums ir ­pēkšņs un neparedzēts ķermeņa bojājums, kas radies traumas rezultātā. Slimības, tostarp onkoloģiskas, netiek uzskatītas par nelaimes gadījumiem.

Pēdējās augusta dienās, iespējams, kāda ģimene vēl pirms skolas sākuma dosies ar bērniem ceļojumā… Vai nelaimes gadījumu apdrošināšana attiecas arī uz traumām, kas gūtas ārvalstīs?

Nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises segums aptver visu pasauli. Vienīgi jāņem vērā – lai apdrošinātājs varētu pareizi izmaksāt atlīdzību, ir nepieciešams salīdzinoši detalizēts ārsta izraksts, lai saprastu, cik smaga bijusi trauma. Piemēram, lauztu ribu gadījumā atlīdzība saskaņā ar nelaimes gadījumu noteikumiem pienākas par katru ribu. Nepietiks ar izrakstu, kurā teikts, ka lauztas ir vairākas ribas, vajag zināt konkrētu skaitu. Taču visbiežāk ārvalstīs noteiktās diagnozes nav detalizēti aprakstītas. No otras puses, tā kā cilvēkam, atgriežoties no ārzemēm, ir jādodas pie ārsta arī Latvijā, tad, visticamāk, ārsts precizēs diagnozi.

Pieņemsim, ka cilvēkam ir gan ceļojuma apdrošināšana, gan nelaimes gadījumu apdrošināšana. Kā pareizi rīkoties šajā situācijā?

Manuprāt, tā ir perfekta kombinācija! Bez ceļojuma apdrošināšanas nekad nevajadzētu šķērsot robežu pat tad, ja ir vēlme aizbraukt tikai uz Lietuvu. Jo ceļojuma apdrošināšana nodrošinās ārstēšanās izdevumu apmaksu ārzemēs. Savukārt nelaimes gadījuma apdrošināšana izmaksās atlīdzību par faktu kā tādu – morālo kompensāciju par traumu. Ceļojuma apdrošināšana šādu atlīdzību neparedz, tā apmaksā vienīgi reālos izdevumus, kas iesniegti ar maksājumu dokumentiem.

Mēdz būt situācijas, kad cilvēkam ir veselības apdrošināšana, un viņam liekas – kāpēc man vēl vajag apdrošināties pret nelaimes gadījumiem? Ko jūs teiktu?

Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir vienīgais apdrošināšanas veids, kas izmaksā atlīdzību jau par to vien, ka esi nonācis nelaimē un guvis traumu. Tas ir vienīgais apdrošināšanas veids, kurā var apdrošināt pārejošu darba nespēju un saņemt atlīdzību par zaudētām darba dienām, un arī vienīgais apdrošināšanas veids, kas izmaksā atlīdzību par slimnīcā pavadīto laiku. Ja veselības apdrošināšanas polise apmaksā ārstēšanās izdevumus, tad ir jāizlemj, kuru polisi izmantot – veselības apdrošināšanu vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi. Savukārt, ja tā čekus apmaksā tikai daļēji, tad neizmaksāto daļu var iesniegt nelaimes gadījumu apdrošinātājam. Polises var kombinēt, bet nedrīkst vienu un to pašu čeku iesniegt abiem apdrošināšanas veidiem un saņemt dubultu atlīdzību.

Ja ir noticis nelaimes gadījums, kā rīkoties?

Pirmkārt, jāvēršas pie ārsta! Nevajag baidīties nokavēt atlīdzības pieteikuma iesniegšanu. Galvenais ir pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, un tikai tad, kad jau veselības stāvoklis ir tāds, ka vari paziņot par notikušo nelaimes gadījumu, var sākt pakāpeniski iesniegt dokumentus. Nav arī jāgaida ārstēšanas beigas, jo ārstēšanās mēdz būt ļoti ilgstoša, tāpēc čekus par ārstniecības izdevumiem var iesniegt pakāpeniski, lai jau sāktu saņemt atlīdzību no apdrošinātāja.

Daudzi negrib aprošināties pret nelaimes gadījumiem, jo māņticīgi domā, ka piesauks nelaimi…

… es arī esmu dzirdējusi, ka «nerunāsim par nāvi, jo tad kāds nomirs», «nerunāsim par slimībām, jo tad kāds saslims». Bet man liekas – ja mēs paši par sevi nerūpēsimies, neviens cits par mums arī nerūpēsies! Mūsu nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkts visās Baltijas valstīs ir vienāds, un Igaunijā šis apdrošināšanas veids ir ļoti populārs, jo pirms dažiem gadiem par šo jautājumu runāja pat valsts līmenī. Igauņi uzskata, ka nelaimes gadījumu apdrošināšana ir kā KASKO apdrošināšana cilvēkam. Jā, mēs nevaram nodrošināties pret visu, bet pret daudz ko tomēr varam! Un kāpēc mēs apdrošinām mašīnas, bet ne sevi?

Visbeidzot – ar kādu summu ir jārēķinās, ja apsver domu par nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises iegādi?

Cena var ļoti atšķirties atkarībā no tā, kādus riskus polisē iekļauj, taču nāves, invaliditātes un traumu gadījumā tā ir ap 25–30 eiro gadā. Bet var sasniegt arī 300 eiro, ja polisē tiek iekļauti arī visi pārējie riski, ieskaitot dārgāko no tiem – pārejošas darbanespējas apmaksu. Maksājumu par polisi gan var sadalīt uz 12 mēnešiem.