Bariatrija – mazāks svars un labāka veselība

Konsultēja:

Veselības centru apvienības (VCA) daudzprofilu ķirurģijas klīnikas AIWA Clinic Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra ķirurgs MAKSIMS MUKĀNS

Gan Latvijā, gan pasaulē aptuveni 80 % gadījumu bariatrijas operācijas veic sievietes. Biežāk – pēc 30 un 40 gadu vecuma, kad liela ietekme uz sievietes ķermeni ir hormonu līmeņa izmaiņām. «Sarunas ar pacientiem un pasaules literatūras dati apliecina, ka sabiedrība sievietēm vairāk uzspiež skaistuma etalonus. Turklāt sievietēm ir lielāks aptaukošanās risks, jo viņas dzemdē bērnus un pēc noteikta vecuma piedzīvo hormonālas izmaiņas. Realitātē gan sievietēm, gan vīriešiem aptaukošanās sastopama vienlīdz bieži, tikai vīriešiem ir dabiski lielāka muskulatūra un gan ģimenes ārsti, gan paši vīrieši liekos kilogramus bieži neuzskata par problēmu,» atzīst Maksims Mukāns.

Ne tikai gribasspēka jautājums

Bariatrijas operācijai ir divi galvenie ieguvumi – ne vien svara zudums, bet arī ar aptaukošanos saistīto slimību apkarošana. Līdz ar to šo operāciju var uzskatīt par riskus reducējošu operāciju. Ko tas nozīmē?

«Ja sieviete ar aptaukošanos ir pat nosacīti vesela vai viņai jau ir viena vai vairākas ar aptaukošanos saistītas slimības, operācija samazina agrīnas nāves riskus – tā pagarina dzīvildzi, samazina cukura diabēta, hipertensijas un citu slimību komplikāciju riskus. Tāpēc vienmēr pacientēm saku, ka jūs pie manis nākat ne skaistuma, bet savas veselības dēļ. Protams, vairākums sieviešu pēc operācijas ir priecīgas par to, kā izskatās un jūtas, jo uzlabojas sociālā dzīve, attiecības ģimenē, ir labāka pašsajūta. Diemžēl daudzas pēc operācijas atsakās dalīties savā pieredzē, jo nevēlas, lai citi zina par to, un tās ir stigmatizācijas sekas. Proti, daudzi domā, ka, izvēloties operāciju, sieviete gājusi vieglāko ceļu, viņai nav bijis gribasspēka mazāk un pareizāk ēst, vairāk kustēties, viņa ir slinkāka un tā tālāk. Bet tā nav,» uzsver Maksims Mukāns, skaidrojot: «Ja sieviete ir atnākusi uz operāciju, viņa jau ir drosmīga un motivēta. Pirmkārt, pēc operācijas viņai nebūs izvēles – vajadzēs ēst daudz mazāk un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, citādi pazudīs muskuļi. Otrkārt, ir liela atšķirība starp sievieti, kas pieņēmusies svarā par astoņiem deviņiem kilogramiem un pāris mēnešu laikā šo svaru var nomest, un sievieti, kam jāatbrīvojas no 40–50 kilogramiem. Jā, internetā klejo atsevišķi stāsti, ka kādai tas izdevies pašas spēkiem, taču ļoti iespējams, ka pēc tam svars ir atgriezies. Tas saistīts ar mūsu dabu – visā cilvēces attīstības vēsturē cilvēkam pastāvīgi trūka ēdiena, taču tagad tas ir viegli un ātri pieejams, mums ir vieglāks darbs, bet daudzkārt lielāka stresa dēļ tas ir smagāks, tas viss satrauc, ietekmē miegu un noved pie pārliekas ēšanas un mazkustības. Vēl viena lieta: mūsu organisms māk regulēt temperatūru, asinsspiedienu, sirdsdarbību, bet attiecībā uz svaru izveidojies tāds mehānisms, ka tas var pieaugt. Organisms cenšas saglabāt enerģiju, jo nezina, vai pēc tam varēs paēst vēlreiz un nākamajā dienā vispār iziet no alas.

Tāpēc, ja sieviete ar liekiem 50 kilogramiem stingri ievēro diētu, ķermenis pielāgojas.»

Hormoni un ģenētika

«Paskaidrošu: mums visiem ir sāta un izsalkuma hormoni. Sāta hormoni sāk izpausties, kad paēdam, un dod signālus uz sāta centru, ka viss ir labi, tagad jājūt sāts. Ja cilvēks ar lieko svaru ievēro diētu, sāta hormoni izdalās mazāk, lēnāk, bet izsalkuma hormoni kliedz, un, lai cik fiziski cilvēks darbotos, enerģija, ko viņš patērē, tāpat ir mazāka nekā tā, ko patērē organisms, lai dzīvotu. Tas var novest situācijā, ka cilvēks atgriežas pie liekajām kalorijām. Tātad tas nav tikai gribasspēka jautājums, bet arī cīņa pret savu organismu un hormoniem. Turklāt, runājot par ģenētiku, vēl pirms gadiem biju pārliecināts – lai kāda tā cilvēkam būtu, svaru mēs tāpat neuzņemam gluži no zila gaisa. Vairāk par to interesējoties, sapratu, ka ir vairākas ģenētiskas predispozīcijas, kas mūs ietekmē. Man patīk piemērs par brokoli. Ja vairākiem cilvēkiem iedod pagaršot brokoli, daļa teic, ka tas ir rūgts, daļa – ka ir labs. Līdz ar to tie, kam brokolis šķiet rūgts un nepatīkams, nevēlēsies to ēst. Līdzīgi ar fizisko aktivitāti un uzvedības modeļiem. Piemēram, kolektīvs sēž sanāksmē pie galda, uz kura stāv cepumiņi. Viens saka runu un cepumus pat nepamana. Otrs – tiklīdz cepumus uzliek uz galda, uzreiz grib pēc tiem sniegties, bet trešais pēc cepumiem nesniedzas, taču domāt ne par ko citu nespēj, tikai par cepumiņiem. Pilnīgi dažādas uzvedības un dažādas attieksmes,» skaidro Maksims Mukāns.

Operācija motivētajām

Bariatrijas operācija ir pietiekami nopietna izvēle, un to neveic cilvēkiem, kam ir pieci, desmit liekie kilogrami. Pēc pasaulē pieņemtām vadlīnijām, operāciju veic tad, ja ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir vairāk nekā 35 (tā ir otrās pakāpes aptaukošanās) un ja ir kāda ar aptaukošanos saistīta slimība – cukura diabēts, hipertensija, kaulu locītavu slimības. Ja ĶMI ir virs 40, tā ir indikācija operācijai arī bez veselības problēmām. Ja ĶMI ir mazāks par 35, bet sieviete jūtas slikti, nevar aizsiet kurpes un paskriet kopā ar mazbērniem vai viņai ir kāda ar aptaukošanos saistīta slimība, ko grūti kontrolēt, bariatrijas operāciju var veikt arī tām, kam ĶMI ir no 30–35, bet tas ir jāvērtē ļoti individuāli.

«Kad paciente atnāk pie manis, vienmēr vaicāju, kas līdz šim dzīvē ir darīts. Ja nekas, iesaku sākt ar uztura speciālista konsultāciju, ja vien ĶMI nav ļoti augsts un nav ar aptaukošanos saistītu slimību. Ja ir, uztura speciālists neko daudz nelīdzēs un rezultātu nebūs. Taču tāpat jāsaprot motivācija – tā ir ļoti būtiska! Pirms operācijas ikvienam lūdzu nomest svaru, kaut mazliet, jo tad šiem cilvēkiem arī pēc operācijas ir labāks rezultāts. Tāpēc jau motivācija ir tik svarīga.

Kas vispār ir liekais svars? Ja sieviete sver 130 kilogramus un ir 180 centimetrus gara, viņas normālais svars ir aptuveni 80 kilogramu. Līdz ar to viņai ir 50 lieki kilogrami. Ar operācijas palīdzību var atbrīvoties no 70–90 % liekā svara. Mēs nesolām, ka cilvēks zaudēs visu lieko svaru un atkal būs tik tievs kā jaunībā. Līdz ar to nevajadzētu maldīgi iedomāties – ja 20 gados svēru 60 kilogramus, bet tagad, 52 gados, 130 kilogramus, tad atkal svēršu 60 kilogramus. Sievietes nereti arī domā tikai par kosmētisko ieguvumu, taču, nometot 15 kilogramus, jau potenciāli iegūst pāris dzīves gadu klāt. Nometot vēl 40 kilogramus – plus septiņus gadus. Ir cilvēki, kas svēruši 160, bet tagad 110 kilogramus, kas it kā arī ir daudz, bet dzīve tāpat pilnībā ir mainījusies – var citādi kustēties, elpot, staigāt. Līdz ar to veselība, ko pēc operācijas iegūst, apsteidz skaistuma faktoru,» uzsver ķirurgs.

Ņem vērā!

Bariatrijas operāciju neveic tām, kam iepriekš bijušas kuņģa vai zarnu operācijas, ir smaga sirds patoloģija, alkohola atkarība, arī psihiskās slimības, tomēr saziņā ar psihiatru šīm sievietēm operācija ir iespējama.

Pirms operācijas un pēc

Lai veiktu kuņģa samazināšanas operāciju, ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams, bet pēc tam par to gan vajadzētu informēt ģimenes ārstu. Pirms operācijas jāveic asins analīzes, kā arī kardiogramma un rentgens, ultraskaņas un endoskopijas izmeklējums – parasti to var veikt turpat klīnikā, kur notiks operācija. Analīzes būs nepieciešamas arī pēc operācijas, jo mainās organisma vielmaiņa un barības vielu uzsūkšanās, tāpēc svarīgi regulāri kontrolēt, vai netrūkst dzelzs, vitamīnu, olbaltumvielu un elektrolītu, kā arī sekot līdzi aknu un nieru darbībai.

Runājot par operāciju, Maksims Mukāns stāsta, ka sāta hormoni atrodas uz receptoriem tievajās zarnās: «Kuņģa šuntēšanas laikā kuņģi pārdala divās daļās un pie mazās daļas, kas nāk no barības vada, pievieno tievo zarnu, apmēram pusotra metra no tās sākuma, jo šajā vietā ir lielākā sāta receptoru koncentrācija. Ēdienam ļoti ātri nonākot tievajās zarnās, smadzenes ātri un spilgti saņem sāta hormona signālus, un sieviete pat no nelielas porcijas jūtas paēdusi. Tā notiek ne tāpēc, ka mazais kuņģītis ir piepildījies, bet tāpēc, ka smadzenēs rodas fiziska sajūta, ka nu ir gana. Ja pēc operācijas turpina ēst, nedomājot, ka fiziski vairs negribas, kļūst slikti. Diemžēl šeit var rasties problēma – ja pirms tam sievietei ēdiens bija pirmajā vietā, sevišķi cukurs, un sāta centrs ir ļoti tuvu baudas centram, ja baudas kāre pēc operācijas ir nomākta, var pārslēgties, piemēram, uz alkoholu vai iekrist vieglā depresijā, un tas attiecas ne tikai uz bariatriju, bet jebkuru notievēšanas veidu. Tāpēc tam jāseko līdzi un jāstrādā kopā ar uztura speciālistu un psihologu.»

Operāciju veic laparoskopiski, kopā ar iemigšanu un pamošanos tā var ilgt līdz divām stundām. Divas stundas pēc operācijas var celties un sākt staigāt, dzert ūdeni. Otrajā dienā jau kāpt pa kāpnēm, staigāt pa nodaļu, dzert līdz litram ūdens un izdzert četrus jogurtus. Ja organisms ir pietiekami spēcīgs, trešajā dienā var doties mājās. Pēc mēneša jānāk vizītē pie uztura speciālista un ķirurga. Nākamās tikšanās ir pēc trim, sešiem un 12 mēnešiem – tā speciālisti seko līdzi jau paveiktajam un palīdz sasniegt mērķi.

Ar ko jārēķinās?

Dempinga sindroms.

Pēc operācijas var attīstīties tā sauktais dempinga sindroms – to kaut vienreiz pēc operācijas sajūt apmēram 80 % cilvēku. Proti, kad par ātru paēd vai paēdot uzreiz uzdzer ūdeni, ēdiens pārāk strauji nonāk tievajās zarnās, un hormoni mazliet sajūk prātā – ja vienlaikus ir daudz ēdiena, tie vienlaikus dod vairākus signālus, un tad var sākties, piemēram, siekalošanās, paātrināties zarnu peristaltika, rasties gāzes, šķidra vēdera izeja.

Zarnu darbības izmaiņas.

Pēc operācijas var parādīties zarnu trakta darbības traucējumi. Apmēram 20 % pirmajos mēnešos sūdzas par aizcietējumiem – tas atkarīgs ne tik daudz no tā, ka mazāk ēd un vairāk kustas, kā no hormonu darbības. Vēlāk tas noregulējas. Retāk, atsevišķos gadījumos, var būt šķidra vēdera izeja. Tā kā pēc operācijas sieviete maina savus paradumus, ēd veselīgāk un mazākām porcijām, mikrobiotas stāvoklis uzlabojas.

Medusmēnesis.

Arī tad, ja sieviete precīzi neievēro ārstu ieteikumus, pirmajā gadā pēc operācijas svars krītas tāpat. Pēc tam gan, ja dzīvesstils netiks mainīts, svars stāvēs uz vietas vai pat atgriezīsies, parādīsies gremošanas problēmas.

Ādas izmaiņas.

Cik izteiktas tās būs, nozīme ir vecumam un tam, cik daudz ir liekā svara, kā arī – vai kādreiz bijis tā sauktais jo-jo efekts, kad sieviete zaudē 30 kilogramu, tad tos atgūst, atkal zaudē. Ar izmaiņām ādas stāvoklī ir jārēķinās, bet tam labi palīdz hidromasāža, limfodrenāža, E vitamīna lietošana.

Profesionāļi, kam uzticēties

Lai ar bariatriju sasniegtu vislabākos rezultātus, ļoti svarīga ir ārstu komanda, kas veic operāciju un kam pilnībā var uzticēties. Piemēram, AIWA Clinic Bariatrijas ekselences centrā līdz šim veiktas vairāk nekā 4000 bariatrijas operāciju cilvēkiem no vairāk nekā 15 valstīm. Centra ķirurģi regulāri papildina zināšanas, bet divi – Igors Troickis un Maksims Mukāns – nupat saņēmuši starptautisku sertifikātu bariatrijas operāciju veikšanai.

«Pieredze liecina, ka 95 % cilvēku pēc bariatrijas operācijas ir laimīgi un apmierināti. Man personīgi lielāko gandarījumu sagādā, ka pēc pusgada vai gada atnāk manis operēta sieviete un es nevaru viņu atpazīt. «Dakter, bet jūs taču mani operējāt!» Redzu skaistu, laimīgu, daudz slaidāku starojošu sievieti, un tas man sagādā vislielāko prieku,» atzīst Maksims Mukāns.

Svarīgākā ir līdzestība!

Komentē

VCA daudzprofilu ķirurģijas klīnikas AIWA Clinic uztura speciāliste GUNA BĪLANDE, kura konsultē pirms bariatrijas operācijām un pēc tām.

Vispirms vēlos uzsvērt, ka bariatrijas operācija nav brīnumlīdzeklis, bet instruments, uz kura mēs iemācām spēlēt. Ja kāda domā, ka pēc operācijas varēs turpināt hēdonisku dzīvesveidu, nav jēgas to veikt. Jāsaprot, ka šīs būs lielas pārmaiņas, jo ar operāciju ne tikai ķirurģiski maina kuņģa anatomiju, bet arī mainās tas, kā strādā vielmaiņa, sāta un izsalkuma hormoni, pēc operācijas vairs nav izsalkuma sajūtas vai tā ir citāda. Vai arī cilvēks izjūt sātu, kas arī daudziem ir pilnīgi jauna pieredze, jo iepriekš viņi to nav jutuši. Būtiska ir sadarbība ar uztura speciālistu, kas pēc operācijas skaidro, kā un ko ēst, ko ēst pārejas laikā, ko pēc tam, – šo visu analizējam kopā ar pacientu. Pēc operācijas pastāv arī vitamīnu deficīta vai citu problēmu risks, bet, ja to savlaicīgi pieskata, ne visiem tie attīstās. Kā nereti smejos, neviens no maniem pacientiem pēc operācijas nav kļuvis plikpaurains, ja vien tāds nav bijis jau pirms tās. Sociālajos tīklos bieži redzam tikai spilgtus veiksmes vai izteiktus neveiksmes stāstus, bet neredzam vidusposmu, kas ir ļoti plašs. Kad pacientiem viss ir kārtībā – ja visu dara pareizi, viss arī notiek pareizi –, tad ir prieks par sasniegto. Līdzestība un fundamentālu pamatlietu ievērošana aizved pie rezultāta, kas priecē gan pašu, gan mūs. Ja sieviete saprot, ka šis ir stāsts nevis par kilogramiem, lai gan svars samazināsies, bet par veselību un dzīves kvalitāti, operācija būs pareizais solis, un neizpaliks arī rezultāts. Tad viņa turpmāk varēs paveikt it kā tik vienkāršas lietas kā aizšņorēt kurpju auklas, lidmašīnā lidot bez jostas pagarinātāja, veikalā iegādāties apģērbu, ko vēlas, ne tikai to, kas pieejams, spēs pārlikt kāju pār kāju, ne tikai sakrustot apakšstilbus.

Kas jāņem vērā?

Regulāras, veselīgas ēdienreizes un ievērojami mazākas porcijas.

Bariatrijas operācija nestrādā divos scenārijos: ja neēd nemaz vai ja knakstās visas dienas garumā.

Jāņem vērā, ka pirmais ir pārejas mēnesis, kad lieto tikai šķidru uzturu. Pēc mēneša jau ēd normālu, strukturētu, veselīgu uzturu, tikai mazākās porcijās. Nedrīkst ēst treknu, žāvētu, kūpinātu un saldu, bet citādi turpinās pilnvērtīga dzīve. Nav arī tā, ka nekad nevarēs apēst gaļas šķēlīti – treknus kupātus varbūt nevajag, bet viena šķēle gaļas uz maizes nebūs nekas slikts. Vai arī trīs olīvas vai marinēts gurķis, bet tā nebūs visa marinēto gurķu burka. Kūkas gabaliņš dzimšanas dienā? Svētki ir jāsvin, bet, ja svētki pārvēršas par ikdienu, tā ir problēma. Viena divas tējkarotes kūkas būs pieļaujami, vesels gabals – par daudz, bet divi trīs kūkas gabali maksās žiglas kājas un nelabumu. Jāsaprot arī tas, ka cilvēkam pēc operācijas vienkārši nemaz negribas ne to trekno gaļu, ne trekno torti. Tiešām neprasās, un tās arī ir izmaiņas.

Jādzer ūdens!

Pēc operācijas ir divi tabu – jebkurš gāzēts dzēriens un košļājamā gumija. Vislabāk dzert tīru ūdeni, kam var pievienot kādu ogu, augļa šķēli, piparmētras lapu. Sākumā var izdzert mazāk, tāpēc sāk ar litru dienā, bet mēnesi pēc operācijas jau var izdzert pusotra vai divus litrus. Var dzert tēju, kafiju, kafiju ar pienu. Taču ne gāzētu ūdeni, ne proseko un alu – svētku reizē var izdzert glāzi vīna vai špicglāzīti konjaka, bet ne ātrāk kā pusgadu pēc operācijas.

Fiziskās aktivitātes.

Nav jākļūst par fitnesa zaķi, pamatu pamats ir pastaigas vai nūjošana – kas nu kurai labāk patīk, bet fiziskas aktivitātes ir obligāta ikdienas nepieciešamība. Ja divas reizes nedēļā pieliks klāt arī spēka vingrojumus, būs izcili, bet sporta zālē nav jādzīvo. Sēdēt dīvānā un gaidīt brīnumu gan noteikti nedrīkst. Operācija ir dzīvesveida izmaiņas, kas paredz veselīgu uzturu, pietiekamu šķidruma uzņemšanu un kustības, tad tas tiešām strādā un ilgtermiņā ir noturīgs.

SADARBĪBĀ AR