Audiologopēdija un balss traucējumi

Vai ar balsi viss ir kārtībā?

Lai to konstatētu, ir jāizvērtē vairāki balss rakstura lielumi. Pirmais – balss augstums jeb cik augsta vai zema ir balss. Otrais – balss skaļums. Ja balss ir klusāka, vājāka, cilvēks pats jūt, ka nevar balsi modulēt tā, lai tā skanētu pietiekami skaļi, piemēram, runājot pa telefonu vai sarunājoties, otrs sarunbiedrs viņam bieži pārjautā. Trešais – balss kvalitāte. Tie ir atsevišķi akustiskie rādītāji, kas rada balss izmaiņas, piemēram, tā var būt piedvesma, kad, balss saitēm vibrējot, pastiprināti plūst cauri gaiss un ir grūti balsi koordinēt, vai balss raupjums, čerkstoņa, balss aizsmakums. Balss kvalitāti varētu raksturot kā zvaniņu – ja mēs dzirdam savu balsi un tā skan kā skaists, dzidrs zvaniņš, tas nozīmē, ka balss kvalitāte ir laba. Ja kaut kas neskan, kā vajadzētu, tātad balss kvalitāte kādu iemeslu dēļ ir pasliktinājusies.

Ja rodas izmaiņas balsī – ir aizsmakusi balss, balss ir nolūzusi vai pazūd vispār, ir balss vājums, nogurums, nav iespējams ilgstoši parunāt –, visbiežāk cilvēks pats dodas uz konsultāciju pie otorinolaringologa. Ja nepieciešams, speciālists pēc tam pacientu nosūtīs uz konsultāciju pie audiologopēda/fonopēda. Arī akūtu elpceļu infekciju gadījumā var būt tā, ka balss pazūd pilnībā, tāpēc jāvēršas pie speciālista, kas var palīdzēt balsi atgūt.

Savukārt, ja ir piedzīvots insults vai citas neiroloģiskas, onkoloģiskas vai LOR slimības, kas pieprasa ārstēšanos slimnīcā, pēc ārstēšanās stacionārā pacientu vajadzētu novirzīt uz tālāku rehabilitāciju. Vai cilvēks pats vēršas pie ģimenes ārsta vai rehabilitologa, un tad viņu nosūta pie funkcionālajiem speciālistiem – fizioterapeita, audiologopēda, ergoterapeita un/vai uztura speciālista. Audiologopēdi strādā gan akūtās aprūpes slimnīcu nodaļās, gan ambulatori, gan dažādās rehabilitācijas iestādēs.

Balss traucējumi var rasties arī pēc vairogdziedzera operācijas, kad tiek bojāts nervs, kas inervē balseni. Tad, lai atjaunotu šī nerva darbību, ķirurgs vai primārā ārstniecības iestāde ieteiks pacientam vērsties pie audiologopēda

Rūpīga izmeklēšana

Lai objektīvi izvērtētu balsenes darbību, ir nepieciešama arī LOR palīdzība, lai veiktu endoskopisko izmeklējumu – balsenes videonovērošanu. Speciālists šādi var apskatīt un izvērtēt, kā darbojas balss saites, vai tās pietiekami slēdzas, vai uz balss saitēm nav kādi veidojumi, piemēram, polipi vai mezgliņi. Šo izmeklējumu var veikt pie mums LOR klīnikā.

Savukārt audiologopēds ievāc un izvērtē detalizētu anamnēzi, ņemot vērā arī to, cik intensīvs balss lietotājs ir konkrētais pacients, vai viņam ir kādas alerģijas, vairogdziedzera problēmas, blakusslimības utt. Būtisks ir arī pacienta pašvērtējums, kā viņš pats uztver savus balss traucējumus. Tad audiologpēds izvērtē dažādus balss rādītājus pēc subjektīvām metodēm – skaņu fonēšana, sarunas laikā klausās, kāda ir pacienta balss, izvērtē, kā pacients elpo, jo, lai balsi veiksmīgi sadzirdētu, ir jābūt pietiekami spēcīgai izelpai. Vēl iespējams veikt akustisko mērījumu, kas ir objektīvs balss novērtēšanas veids, – pacientam uzliek mikrofonu, lūdz fonēt patskani A un nolasīt konkrētu tekstu. Pēc tam šos balss ierakstus ieliek speciālā programmā, kas izanalizē balss signālu, un rezultāti parāda dažādus akustiskos rādītājus, pēc kuriem var noteikt, vai šim pacientam ir balss traucējumi un kādi tie ir.

Kādos gadījumos var palīdzēt audiologopēds?

• Ja ir runas traucējumi

Cilvēkiem runas traucējumi var būt dažādu iemeslu dēļ. Dažkārt tie rodas jau bērnībā, bet citkārt novērojami pēc slimības vai traumas. Balss traucējumu gadījumā svarīgs ir to rašanās cēlonis. Audiologopēds balss terapiju sāk pēc ārsta rekomendācijas. Atkarībā no cēloņa terapija var būt izglītojoša (par balss lietošanas higiēnu), balsi ierobežojošs režīms, elpošanas vingrinājumi, kakla un balsenes muskuļus stiprinoši vingrinājumi un vokālie vingrinājumi.

• Valodas traucējumi

Cilvēkam ar valodas traucējumiem var būt grūtības runāt, saprast runu, lasīt vai rakstīt. Ir vairākas metodes, ar kuru palīdzību iespējams uzlabot valodu, – atbilstoša metode tiks izvēlēta atkarībā no terapijas mērķa. Logopēda vai audiologopēda nodarbības būs individuālas, bet jābūt gataviem, ka apgūtie vingrinājumi būs jāveic arī mājās.

• Rīšanas traucējumi

Insulta vai citu neiroloģisku slimību gadījumā var rasties arī rīšanas traucējumi, kad cilvēks vairs nespēj norīt ēdienu, viņam tiek veikta enterālā barošana vai ir pielāgota speciāla diēta, ēdiens ir jāblendē, – tas maina ēdiena garšu, konsistenci, maina sajūtu par to, kā uzņemam barību. Ar speciāliem vingrinājumiem ir iespējams panākt uzlabojumus, taču te svarīga pacienta motivācija un līdzestība.

Svarīga motivācija

Audiologopēda darbs nav kā, piemēram, ķirurgam, kurš var palīdzēt uzreiz, veicot operatīvu iejaukšanos. Tā ir ilgstoša terapija, kur pacientam ir jālīdzdarbojas, lai process un rezultāts būtu veiksmīgs. Audiologopēds ir kā ceļa rādītājs un vadītājs – mēs parādām, kādi vingrinājumi ir jāveic, regulāri tiekamies ar pacientu, bet tikpat nozīmīgs ir viņa individuālais darbs un vingrojumu pildīšana mājās. Ja pacientam ir iekšējā motivācija, viņš grib, lai stāvoklis uzlabotos, tad visbiežāk ir gatavs nopietni strādāt.

Ņem vērā!

Ja balss traucējumi nav saistīti ar augšējo elpceļu slimībām, bet pēkšņi ir balss zudums, aizsmakums, balss ir vāja un divu nedēļu laikā nav nekādu uzlabojumu, noteikti jākonsultējas ar otorinolaringologu vai jādodas uz pārbaudi pie audiologopēda. Ja balss traucējumi būtiski ietekmē ikdienu un dzīves kvalitāti, piemēram, pedagogiem problēmas ar balsi traucē īstenot izglītības procesu, pie speciālista ir jāvēršas pēc iespējas ātrāk.

Saudzē savu balsi!

• Nekliedz! Ar kliegšanu tu pārāk stipri iedunkā savas balss saites, un agri vai vēlu balss saites atteiksies darboties šādā režīmā. Ja vajag runāt skaļāk, ieteicams izmantot balss pastiprinātāju jeb mikrofonu.
• Uzņem šķidrumu! Ļoti svarīgi ir regulāri dzert ūdeni – maziem malciņiem, bet bieži. Nav tā, ka jāizdzer puslitrs vienā reizē! Labi, ja ūdens glāze vai ūdens pudele atrodas rokas stiepiena attālumā. Un svarīgi, lai ūdens nav auksts un verdošs arī ne.
• Atpūties! Svarīga ir gan fiziskā atpūta, gan balss atpūta. Ja esi balss profesijas pārstāvis, kam visu laiku ir jārunā, ņem vērā, ka ir jāatrod laiks ik pēc 45–50 minūtēm vismaz divas trīs minūtes paklusēt un atpūtināt balsi. Ļoti būtiski ir arī mazināt stresu ikdienā – ja esam saspringti, tad visi muskuļi ir saspringti, arī spranda un kakla daļa, tāpēc ir grūtāk arī runāt. Stiepšanās, joga vai citas fiziskās aktivitātes visa ķermeņa muskulatūras atslābināšanai, kā arī vispārēja atpūta un miegs, kas atjauno visus procesus organismā, ir ļoti, ļoti vajadzīgi.
• Iesildi balsi! Tāpat kā iesildām muskuļus, pirms sākam treniņu sporta zālē, arī pirms dziedāšanas vai uzstāšanās publikas priekšā, vai vienkārši ilgas runāšanas balss ir jāiesilda un pēc tam jānomierina.
• Nesmēķē! Smēķēšana ne tikai rada lielu risku veselībai kopumā, bet arī var veicināt balss traucējumu rašanos, radot tūsku uz balss saitēm. Regulāri smēķējot, sāk pastiprināti veidoties gļotas, kas nosēžas uz balss saitēm, tās kļūst biezākas, tāpēc mainās balss tembrs un balss piesmok. Arī alkohola un kafijas lietošana balss saitēm nenāk par labu.

Brīvības gatve 410, Rīga
Vienības gatve 51, Rīga
Reģistratūra: +371 25 727 676
www.lorklinika.lv [email protected]