Apsveicu, jums pieder mežs!

Konsultē - Klāvs Grāvelis, meža inženieris, sertificēts taksators.

Vai tas vispār ir mežs?

Ja īpašumā nonāk – nopirkts kopā ar māju vai mantots – samērā blīvi ar kokiem apaudzis zemes gabals, nereti rodas jautājums: vai tas maz klasificējams kā mežs? Atbilde atrodama zemesgrāmatas apliecībā, kur norādīta zemes lietošanas kategorija. Ja tajā rakstīts: meža zeme, viss skaidrs, šis zemes gabals juridiski tiek uzskatīts par mežu, un uz to attiecas visi ar mežu saistītie likumi un noteikumi.

Savukārt, ja dokumentos norādīts kas cits, piemēram, lauksaimniecības zeme, bet īpašnieks skatās uz lielajiem kokiem un domā – nu, tas taču ir mežs –, ir vērts, ja tiešām viss atbilst noteikumiem, zemi klasificēt kā mežu. Tā īpašums kļūst vērtīgāks.

 «Latvijā mežs ir daudz vairāk nekā tikai koku audze. Meža likums nosaka, ka mežs ir vesela ekosistēma, kurā ietilpst meža zeme, uz tās augošie koki, krūmi, zemsedze, dzīvnieki un pats augsnes slānis. Tas nozīmē, ka mežs ir gan platība ar lieliem kokiem, gan arī jaunaudzes, izcirtumi un pat stigas, jo tās funkcionāli pieder pie meža. Pie meža skaitās arī ceļi un grāvji, kas nepieciešami tā apsaimniekošanai,» skaidro Klāvs Grāvelis.

Iespējams, pastāv arī iespēja klasificēt to kā plantācijas mežu. Plantāciju meži ir viens no mūsdienu mežsaimniecības virzieniem, kas koncentrējas uz koku audzēšanu ekonomiskos nolūkos. Plantāciju meža galvenās pazīmes: šāds mežs ir vienlaidus, sastāv no vienas vai dažām sugām, uz to neattiecas meža likums un tas tiek audzēts konkrētam mērķim, piemēram, koksnes ieguvei īsā apritē, šķeldai vai enerģētikai, tādas ir arī Ziemassvētku eglīšu plantācijas. Pēc nociršanas to var neatjaunot kā mežu, bet izmantot zemi citām vajadzībām. Latvijā plantācijas mežs tiek atšķirts no saimnieciski apsaimniekota jeb parastā meža ar to, ka tas vairāk līdzinās kultūraugu – kā kartupeļu vai rapšu – laukam, tikai ar kokiem.

Laiks inventarizācijai?

Lai zemi klasificētu kā mežu, inventarizācija būs noteikti vajadzīga. Savukārt, ja zemesgrāmatā jau viss ir pareizi ierakstīts, jāpaskatās: kad inventarizācija veikta pēdējoreiz. Latvijas likumi paredz, ka tā nedrīkst būt senāka par 20 gadiem.

«Tomēr tas ir ļoti ilgs laiks meža mūžā, un pa šo periodu daudz kas var mainīties. Tāpēc ieteicams inventarizāciju atjaunot regulāri, jo mežs ir vienmēr mainīgs, tas ir kā dzīvs organisms,» Klāvs Grāvelis komentē.

Arī tad, ja mežs ir tikko nonācis īpašumā, jaunie saimnieki bieži vēlas veikt inventarizāciju, lai pašiem būtu skaidrs, kas tajā aug un kādā stāvoklī mežs vispār ir.

Kas īsti ir inventarizācija?

Meža inventarizāciju veic taksators, un šo speciālistu vispareizāk būtu izvēlēties no Valsts meža dienesta reģistra – tur tiešsaistē ir pieejams saraksts ar sertificētiem taksatoriem. Savukārt, ja jums uzrodas kāds paziņa, kas sola veikt meža inventarizāciju pa lēto, noteikti pajautājiet viņam taksatora sertifikāta numuru un pārbaudiet oficiālajā reģistrā.

Reāli inventarizācija nozīmē, ka taksators (ideālā variantā kopā ar meža īpašnieku, bet, ja nav iespējams, viens pats) dosies mežu apsekot. Viņš ar īpašu GPS ierīci pārbaudīs robežas (mūsdienās tās lielākoties ir labi sakārtotas un nav nepieciešams pieaicināt mērnieku), veiks uzmērīšanu un ievāks datus. Viņš skatīsies, kādi ir augšanas apstākļi (sauss, mitrs), kāds ir meža vecums, arī sanitārais stāvoklis, piemēram, vai tur ir nokaltušas egles vai vēja gāzti bērzi. Tas ir svarīgi, jo vēlāk, ja vēlēsieties pieprasīt ciršanas apliecinājumu, viss jau būs redzams inventarizācijā. Taksatoram ir savi paņēmieni, kā noteikt koka vecumu, kas ir būtiski, ja domājat par meža ciršanu. Latvijā likums nosaka arī ciršanas vecumu: standarta gadījumā bērzam – 71 gads, eglei – 81, priedei – 101, apsei – 41. Papildus var cirst arī pēc caurmēra un citiem ciršu veidiem. Taksatoram būs speciāls urbis, ko pareizā terminoloģijā sauc par koka pieauguma svārpstu, ar ko viņš ieurbs līdz koka serdei, paņems kokteiļa salmiņa izmēra paraugu un saskaitīs redzamās gadskārtas. Tā tiešām ir, kā mums visiem bērnudārzā mācīja, – katra josla ir viens koka mūža gads. Pēc tam šo tapu ieliek kokā atpakaļ, tā ieaug, un nekāds kaitējums nav nodarīts.

Visu redzēto un uzmērīto taksators apkopo vienā plānā un iesniedz Valsts meža dienestam apstiprināt.

Cik tas maksā? Piemēram, Baltu kokā meža inventarizācija līdz 7 hektāriem maksā 150 eiro + PVN. Par katru nākamo hektāru – 15 eiro + PVN.

Meža likumi saimniekam

Visu, kas notiek mežā, pat ja tas ir privāts mežs, regulē likumdošana. Galvenā iestāde Latvijā, kas to uzrauga, ir Valsts meža dienests.

Samērā bieža kļūda, ko pieļauj jaunie mežu īpašnieki: nolemj – mans mežs, ko gribu to daru! Un bez saskaņošanas daļu izcērt. Tā nedrīkst. Pat ja vēlaties atbrīvot pavisam nelielu meža daļu – izņemt vien dažus kokus, lai uzceltu pirtiņu –, tas ir jāsaskaņo ar Valsts meža dienestu. Pretējā gadījumā draud bargi sodi. Valsts meža dienesta mājaslapā pieejamas iesniegumu veidlapas, ko var aizpildīt, elektroniski parakstīt un nosūtīt pa e-pastu, bet var arī iesniegt klātienē. Biežākā kļūda ir sākt darboties, nemaz neiepazīstoties ar likumiem. Svarīgi zināt, ka, veicot ciršanu mežā, nepieciešams Valsts meža dienesta apliecinājums. Tas nav nekas ļoti sarežģīts, bet jaunie meža īpašnieki mēdz apjukt, jo jānorāda cirtes veids, bet veidu ir daudz. Piemēram, jau minējām vēja nogāztos kokus, šajā gadījumā tā būtu jāpiesaka kā sanitārā cirte. Savukārt, ja nepieciešams atbrīvot vietu pirtiņai un izņemt četrus piecus kokus – tā būs kopšanas cirte.

Foto: Shutterstock.com

Uzticams sabiedrotais

«Par likumiem un noteikumiem vienmēr ir iespējams pakonsultēties. Piemēram, var piezvanīt, un par vienkāršu sarunu, konsultāciju vismaz mūsu uzņēmumā pat naudu neprasīsim – vienkārši cilvēcīgi pastāstīsim, kā rīkoties labāk,» saka Klāvs Grāvelis. «Tomēr pats, pats galvenais, ko es gribētu meža īpašniekam sirsnīgi ieteikt – ik pa laikam pašam aizbraukt uz savu mežu. Sēnēs, ogās, pastaigāties, izvēdināt galvu. Un pie reizes paskatīties, kas tur notiek. Iespējams, ir nesen nokrituši bērzi, kurus var sazāģēt, nodot un gūt peļņu. Bet, ja tos atstās, tie sapūst un tikai bojās ainavu.»

Ja rodas šaubas, vai redzētais mežā tiek pareizi saprasts, ieteicams pieaicināt speciālistu un kopā pa to iziet, lai pārliecinātos, kā kokiem klājas.

Latvijā visbiežāk sastopamā problēma ir mizgrauzis, kas posta egļu audzes. Ja atklājas mizgrauža bojājumi, jāreaģē steidzami – koki jānocērt, kamēr vēl no tiem var gūt labumu. Tipiska pazīme ir sveķojošs stumbrs un nokaltuši zari. Nocirstās egles pēc iespējas ātrāk jāizved no meža, citādi kaitēklis izplatīsies tālāk. Ja līdzās aug veseli koki, jārēķinās, ka mizgrauzis pilnīgi noteikti pārlidos arī pie tiem.

Tāpat jāvēro, vai nav pārauguši koki, kas vecuma dēļ sāk gāzties. «Reizēm cilvēki taupa pāraugušos kokus. Bet mežsaimniecībā ir kā ar labību. Neviens taču neiestāda rudzus, lai rudenī teiktu: nekulšu, lai turpina augt! Skaidrs, ka rudzi neizaugs lielāki, bet sakritīs veldrē. Ar kokiem ir tāpat – katrai sugai ir savs vecums, kad tie ir izauguši, un pēc tam tie pamazām sāk iet postā. Visi koki nekad neizaugs par dižkokiem. Lielākoties tiem izpūs vidus, sametīsies piepes un tie vairs nebūs ekonomiski izmantojami. Bet īstos dižkokus necērt – ir noteikts stumbra resnums atbilstoši koka garumam, kas klasificējams kā dižkoks, tiem apvelk sarkanu līniju un neaiztiek.»

Nereti meža īpašnieki jautā: «Atbalstu ekoloģisko domāšanu – vai varu atstāt mežā visu pašplūsmā? Kas aug, lai aug, kas krīt, lai krīt un pūst?» «Teorētiski var, bet gudrāk ir palīdzēt mežam,» skaidro Klāvs. «Vēlams vismaz izcirst tos kokus, kas zaudējuši augšanas sacensībā un palikuši zem lielajiem – tādējādi viņi nedabū sauli un nespēj konkurēt ar ātrāk izaugušiem kokiem. Tāpat paretināt audzi, izvākt kritušos un bojātos kokus, kas sāk kalst. Tad stiprākajiem ir spēks augt un mežs var elpot. Un tie, kuri, iespējams, paši drīzumā vējā kristu, neapdraudēs veselos kokus – piemēram, krītot neizraus tiem gabalu, nesabojās veselo kaimiņu. Citādi viens pēc otra aizies postā arī citi un rezultātā no meža maz kas paliks pāri.»

Ja pašam īpašniekam pieskatīt savu mežu nav pa spēkam – tas ir tālu, nav pietiekamu zināšanu –, daudzi uzņēmumi, arī Baltu koks, piedāvā apsaimniekot īpašumu. Tas nozīmē – veic jaunaudžu kopšanu, seko, vai nav sakrituši koki, nodrošina, lai viss vienmēr būtu kārtībā.

Ja mežs tiek regulāri pieskatīts, tas saglabā vērtību un kļūst pat divreiz vērtīgāks nekā tad, ja paliek novārtā.

Vērts izglītoties

Ja esi jauns meža īpašnieks, noderēs laba lasāmviela, piemēram, Klāvs Grāvelis iesaka grāmatas: Deivida Haskela Neizzinātais mežs un Pētera Vollebena Koku slepenā dzīve.

«Vēl vērts piesekot arī mūsu sociālajiem tīkliem. Tur veidojam video, kuros rādām un stāstām, kā labāk rīkoties, ko nedarīt, kā pareizi stādīt un kopt jaunaudzes un citu noderīgu informāciju. Rādām arī, kā mežs izskatās pēc kopšanas. Šīs pamācības būs īpaši noderīgas gan jaunajiem, gan topošajiem mežsaimniekiem,» aicina Klāvs.

Ja vēlies saņemt bezmaksas konsultāciju par savu meža īpašumu zvani 20080040.

SADARBĪBĀ AR