«Agrāk dienā izsmēķēju paciņu cigarešu un arī vīni man tīri labi garšoja. Līdz 25 gadiem šādai sevis indēšanai sekas īsti nejutu, taču, jo vecāks kļuvu, jo sliktāka kļuva pašsajūta,» atminas mūziķis Ansis Klintsons, kurš nākamgad svinēs 50. jubileju. Grādīgos dzērienus Ansis nav baudījis vairāk nekā trīs gadus, un drīz būs gads, kopš nav smēķējis. Kā ķirsīti uz kūciņas mūziķis atturībai no šiem netikumiem pievienojis regulāras fiziskās aktivitātes – tipināšanu jeb lēnu riksīti. «Viens no iemesliem sākt tipināt bija smēķēšanas atmešana. Nikotīns ir kā kruķis, pret kuru atbalstoties tu pierodi staigāt diendienā. Kad tas tiek atņemts, tu gāzies un kādu laiku staigā ar nobrāztiem ceļgaliem. Nikotīns ir arī apetīti kontrolējošs un trauksmi mazinošs, tāpēc, atsakoties no tā, jābūt gatavam kļūt par histērisku resni,» smejas mūziķis, kurš tam visam izgājis cauri. «Atmetot smēķēšanu, pazūd sāta izjūta. Manā gadījumā sevišķi kārojās viss saldais, tādēļ man šausmīgi pieauga svars – par vairāk nekā 20 kilogramiem. Iepriekš svēru 75 kilogramus, bet, pirms sāku tipināt, jau virs simtiņa,» neslēpj Ansis. Tagad viņš sver 95 kilogramus.
«Tipināšana ir pasaulē populāra nodarbe fiziskās un mentālās veselības atjaunošanai un uzlabošanai. Tā ir zemas līdz mērenas intensitātes fiziska slodze, kuras laikā, starp citu, labi kūst tauki. Tāds lēns riksītis, kuram veltu stundu dienā,» iedrošina Ansis, kurš stundas laikā pieveic vidēji piecus kilometrus.
«Tipinot ir jāelpo caur degunu. Tiklīdz rodas sajūta, ka vajag atvērt muti, tā ir zīme – tipini pārāk ātri,» akcentē Klintsons un piebilst – svarīgi ir, lai ķermeņa svars tiktu pārlikts uz pirkstgala. «Tipināšana ir tik meditatīva, ka diennakts laikā pilnībā atjaunojos. Pēc klasiskas skriešanas tam vajadzīgas vismaz divas diennaktis. Citādi tu lēnām grauj savu imūnsistēmu. Diemžēl daudzi ik dienas izspiež sevi augstas intensitātes treniņos, jo ego kliedz: «Tev jābūt čalim, kas var pacelt lielāko akmeni ciemā!»,» tā Ansis.
Vairāk par tipināšana smalkumiem lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!