Rīga +13°C 
«Apkārtējiem patīk, un man arī! Cilvēkiem vispār patīk, ja kaut kas ir nestandarts, jo tad ir interesanti. Kaklasaites pieskaņoju garastāvoklim, krekla un kostīma krāsai, kā arī pasākuma tematikai. Piemēram, ejot uz koncertu, uzlieku kaklasaiti ar saksofoniem,» saka Henriks Danusēvičs. Jauna kaklasaite parasti esot impulsīvs pirkums, jau ielūkojoties veikala skatlogā, viņš uzreiz pamana – šlipse ir viņa gaumē vai ne.
«Pēdējā laikā piedāvājums ir ļoti bēdīgs, piemēram, ar Tomu un Džeriju… Galīgi nebaudāmi!
Man dizains ir svarīgāks par kvalitāti. Galvenais, lai smuki izskatās! Interesantas šlipses atrast ir grūti, jo lielākoties piedāvājumā ir tradicionālas ar svītriņām un punktiņiem – birokrātu stilā. Bet es nevaru uzsiet svītrainu kaklasaiti – tā man rada iekšēju diskomfortu,» apgalvo viņš. Dāvinātās šlipses ar standarta rakstu Henrikam neiet pie sirds, tāpēc tās viņš atdod dēlam. Interesantākās viņš parasti noskata Francijā un Holandē.
Danusēvičs vairs neatceras, kad sāka veidoties viņa kaklasaišu kolekcija. Tās parādījušās, tiklīdz viņš sāka valkāt uzvalkus, un tagad jau esot ap 100. «Reizēm sieva ierosina, ka man kādu vajadzētu izmest. Bet nevar jau zināt, vai tāda atkal pēkšņi nebūs modē,» pretojas Henriks. Viņš novērtē arī glītas kaklasaišu piespraudes. «Tās vajadzīgas, lai, ņemot ēdienu no zviedru galda, šlipse nelīstu ēdienā! Noder arī vējainā laikā, lai oficiālos pasākumos tā neplīvotu,» smaida viņš.
