Rīga +5°C 
Loģistikas jautājumi šajā posmā bija uzticēti Antrai, kurai lidostas nomā nācās pārņemt vadību pār negaidīti masīvu apvidus automašīnu. Ieraugot balto transportlīdzekli, dziedātāja neslēpa sajūsmu, salīdzinot to ar militāro tehniku: «Tas ir tanks! Es nevaru pateikt neko citu, bet skaists tanks!»
Tomēr sajūsmu ātri nomainīja pamatīgs stress. Nepierastie auto gabarīti un sarežģītie izbrauktuves labirinti no daudzstāvu stāvvietas izsauca emociju uzplūdu, ko pavadīja arī pa kādam asākam vārdam. Antra atzina, ka aprast ar mašīnas mērogiem nav viegli: «Protams, tas sākums, kamēr tu aptver to lielumu, cik tu esi maziņš tajā mašīnā.»
Kad grupa beidzot sasniedza pirmo naktsmītni, izvēle bija skarba – vai nu maksāt 40 dolārus par Valet parking servisu, vai mēģināt auto novietot pašiem par uz pusi mazāku summu.
Izvēloties ietaupīt, Antra kopā ar Arti devās iekarot viesnīcas stāvvietu.
Bažas radīja gan zemie griesti pie iebrauktuves, gan neskaidrā apmaksas sistēma pie barjeras.
Situācija kļuva kritiska šaurajos stāvvietas pagriezienos, kur milzīgais džips neklausīja vadītāju. Neziņa par to, vai auto vispār ietilpst atvēlētajā vietā, lika Antrai saukt palīgā ceļabiedru: «Es vispār neesmu pareizajā trajektorijā! Arti, man kāds var palīdzēt, lūdzu, kā es braucu? Es vienkārši neredzu, kur es te…»
Pēc vairākiem saspringtiem manevriem un kopīgiem pūliņiem mašīna beidzot tika veiksmīgi noparkota. Lai gan sākumā šķita, ka viss izdosies gludi, un Antra pat paspēja uzslavēt savas prasmes ar vārdiem: «Nebija nemaz tik traki! Es braucu ar šito mašīnu!» Tomēr finālā piedzīvotais stress ņēma virsroku. Pēc dzinēja izslēgšanas viņa nespēja valdīt emocijas: «Ak, Dievs! Man raudāt gribas!»
