Viņi ir tik līdzīgi un tik talantīgi! «Sudden Lights» mūziķa un hokejista Tralmaka stāsts

Latvijas izlases rezultatīvākais spēlētājs Eduards Tralmaks ne vienu reizi vien redzēts grupas Sudden Lights koncertos, bet grupas basģitārists Kārlis Vārtiņš regulāri ir hokeja fanu rindās. Un abu līdzība ir acīmredzama.. «Mēs esam brālēni. Mana mamma un Edžas tētis ir māsa un brālis,» žurnālam Privātā Dzīve smaidot skaidrību ievieš Kārlis. Hokejista tēvs ir arī mūziķa krusttēvs.

«Tā sanācis, ka esam arī vienaudži – gan brālēnam, gan man šogad paliek 28 gadi. Bērnību esam pavadījuši kopā mūsu miera ostā Alūksnē. No tās nāk mūsu vecmamma.

Kopā esam gan darījuši visādus pigorus, gan arī dažādos veidos mērojušies spēkiem.

Atminos, ka abi vienlaikus iemācījāmies braukt ar divriteni un rīkojām sacensības, kurš māk traukties ātrāk. Mērojāmies, kurš var tālāk aizlēkt un kurš – vairāk reižu piepumpēties. Mums kopā vienmēr bijis jautri,» saka Kārlis.

Viņa brālēnā Eduards jau agros skolas gados bija pamanāms talants it visā, ko dara sportā. «Edža dažkārt pievienojās futbola komandai, kurā es spēlēju. Viņš vienmēr tajā izrādījās labāks nekā es, kurš tur trenējās,» smejas Vārtiņš.

Kamēr Eduards mērķtiecīgi bruģējis sev ceļu hokejā, Kārlis izmēģinājis no visa pa bišķim. «Biju mazliet brīvdomātājs, kuram patika visu ko mainīt. Man ir karatē zaļā josta, esmu mācījies sporta dejas, gājis uz boksu un paralēli tam visam mūzikas skolā spēlējis oboju,» teic viņš.

Kad ir Latvijā, Eduards cenšoties apmeklēt brālēna koncertus, savukārt Kārlis ir aktīvākais fans radinieka hokeja spēlēs. «Atbalstām viens otru.

Vienmēr esmu ticējis Edžam, viņam izdodas būt pareizajā laikā un pareizajā vietā.

Hokejā viņš ieguldījis patiešām smagu darbu, turklāt vienmēr bijis atbildīgs pret to, ko dara. Laukumā viņš atdod sevi visu. Priecājos, ka tagad, kad viņam krīt vārti un krājas punkti, cilvēki redz, cik labsirdīgs un atvērts cilvēks viņš ir. Viņš sev pievelk apkārtējos ne tikai kā lielisks sportists, bet arī kā ļoti patīkams cilvēks,» brālēnu slavē mūziķis.

Vaicāts, kāpēc abi izvēlas nēsāt ūsas, kas brālēnus padara vēl līdzīgākus, Kārlis pasmaida: «Neesam to saskaņojuši. Hokejistiem ūsu audzēšana ir populāra, kopš Latvijā tika ieviests Movember jeb vīrišķības mēnesis. Tieši hokejisti katru novembri ar ūsu audzēšanu aicina vīriešus pievērst uzmanību savai veselībai. Savukārt man tas nedaudz ir saistīts ar grupu – izlēmu, ka ūsas varētu būt laba skatuves imidža sastāvdaļa.

Edža savas ūsas gan dažreiz nodzen, kamēr es no tām jau kādu laiciņu neesmu šķīries.

Vairākas reizes cilvēki mums ir teikuši, ka esam līdzīgi ne tikai pēc izskata, bet arī runas stila. Iespējams, ir nedaudz jūtama alūksniešu izloksne. Kādreiz bijām vēl līdzīgāki, bet tad Edža hokejā kļuva par mani divreiz platāks. Dažreiz gan no mugurpuses vēl joprojām kāds mūs mēdz sajaukt, kas, protams, man ir bezgala komplimentējoši.»