Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Aivars Vilipsōns ar lielu sirsnību un aizkustinājumu runā par savu mazmeitiņu Annu – meitas Bertas pirmdzimto. Viņš atzīstas – nebija domājis, ka šis mazais cilvēciņš tik ļoti mainīs viņa dzīvi. To, ka tā vairs nebūs tāda, kā iepriekš, Aivars sajutis dienā, kad Anna piedzima.
«Atceros, bija baigi smukā pirmā pavasara diena, un ar Indru aizbraucām uz jūru nūjot. Bet tur bija tādi bari ar cilvēkiem, ka izdomāju – nu nē, es vēl tikai mācos nūjot, labāk pasēdēšu krastā, paskatīšos uz jūru… Indra aiznesas, es sēžu un skatos kā Vanadziņš uz jūru: tēti, tēti, kur tu esi… Zvana telefons,» žurnālam Ieva vienu no savas dzīves saviļņojošākajām epizodēm stāsta Aivars Vilipsōns.
«Bertas vīrs saka – apsveicu, jūs esat vectētiņš, mazmeita piedzima… Ā, nu forši, nolieku klausuli, mēģinu atgriezties atpakaļ savā nirvānā… Un pēkšņi man asaras tek tā, kā multenēs rāda,» atzīstas mākslinieks.
«Indra atnāk atpakaļ un ierauga mani tādu noraudājušos un pilnīgi apjukušu… Saku: es tagad vecaistēvs. Viņa saprot, ka es no pārdzīvojumiem vispār līdz Rīgai netikšu, – ejam uz gruzīnu krogu iedzert 50 gramu. Tur rinda, bet Indra saka – viņš tikko kļuva par vecotēvu! Un bārmenis uzreiz mūs apkalpo bez rindas,» atceras Aivars.
