«Tagad filmēju vairāk nekā jebkad agrāk, bet tikai savos sapņos. Rēķinu, ka esmu nodzīvojis deviņus gadus vairāk nekā mans tēvs Egons. Jaunībā bija plāns novilkt līdz tūkstošgades mijai, jo 63 gadi arī ir solīds vecums, bet nu pienākuši klāt vēl 25 gadi. Pietiekami daudz,» atklāj pieredzējušais operators Miks Zvirbulis. Savas dzimšanas dienas viņš neuztver kā kaut ko ārkārtēju. «Nekad arī neplānoju lielu svinēšanu. Piemēram, šoreiz ciemos atnāca pāris radu. Pasēdējām, tas arī bija viss,» teic Miks.
Visu mūžu Zvirbulis veltījis operatora darbam. Pārsvarā kino, bet pastrādājis arī vairākās televīzijās.
Kino vecmeistara kontā ir vairāki desmiti dokumentālo un mākslas filmu, no kurām titulētākā droši vien ir Elpojiet dziļi Ronalda Kalniņa režijā. Bet viņa vadītā kamera uzņēmusi arī tādus leģendārus kinodarbus kā Mans draugs, nenopietns cilvēks, Tās dullās Paulīnes dēļ, Rallijs, Indrāni un daudzas citas. Miks saņēmis daudzas balvas – pirms desmit gadiem tika pie Lielā Kristapa par mūža ieguldījumu kinojomā.
Uz jautājumu, ko novēlētu sev 88. dzimšanas dienā, Miks sākumā atbild ar tautasdziesmu: «Dod, Dieviņi, tā nomirt / Kā nomira tēvs, māmiņa / Tēvs klonā kuldams mira / Māte maizi mīcīdama.» Un tad turpina: «1945. gadā dzīvoju kooperatīvajā mājā, kur bija daudz senioru. Redzēju, kā viņi aiziet viņsaulē.
Un ziniet, vari būt klibs vai pat akls, ko nevienam, protams, nenovēlu, bet pats svarīgākais, lai vecumdienās ir viss kārtībā ar domāšanu.
Ja vecumdienās vairs nav to prāta spēju, tas man liekas diezgan traģiski. Diemžēl to jau pats nekādi nevari ietekmēt. No prāta gaišuma zaudēšanas man visvairāk bail, tāpēc vēlētu, lai līdz pēdējam viss būtu kārtībā ar domāšanu.»
Lai arī sasniedzis pieklājīgu vecumu, par veselību Miks nesūdzas un par to, kā jūtas, atbild ar gadījumu no pagājušā gadsimta 70. gadu nogales, kad beidzies darbs pie filmas Rallijs.
«Es toreiz biju saķēris traku ērču encefalītu. Pazīstams dakteris mani izmeklēja ar Japānā ražotu kuņģa zondi, un vienā brīdī parādīja man attēlu, jautājot: «Kādi ir tavi iespaidi?» Atbildēju: «Izskatās pēc sarkanas zemūdens valstības. Un kādi ir jūsu iespaidi, dakter.» Viņš sāka lietot latīņu valodas vārdus un specifiskus medicīnas terminus. Apturēju viņu ar vārdiem: «Dakter, lūdzu latviski…» Un tad viņš paziņoja: «Viss atbilst vecumam, profesijai un dzīvesveidam. Nekā traģiska.» Šos pašus vārdus varu attiecināt uz to, kā tagad jūtos,» teic kino vecmeistars.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































