«Man pie mājas ir drošības kameras, kuras filmē it visu, kas notiek,» žurnālam atklāj par Lielo Vili dēvētājs Eiroparlamenta deputāts Krištopans, kurš dzīvo 1520 kvadrātmetru plašā namā. Māju ieskauj 5,3 hektārus liels zemes gabals ar dīķi un mežu. «Lai gan īpašums ir iežogots, sēta zvēriem nav šķērslis – vai nu izrok zem tās bedres, vai pārlec. Pirms pāris gadiem kādā rītā man kundze teica: «Nāc, paskaties pa logu!» Tur stāvēja alnis. Berģos, 12 kilometru no Brīvības pieminekļa,» pārsteigumu neslēpj Vilis.
Nu jau kādu laiku deputātu apsēdušas lapsas. «Pilni Berģi ar tām! Lapsas vairojas, bet pilsētā tās nedrīkst šaut. Tā ir liela nelaime, jo šie dzīvnieki bieži pārnēsā kašķi. Rīdzinieki, kas jūsmo par lapsām galvaspilsētas centrā, nesaprot, ka tās patiesībā ir infekciju perēklis. Manai kaimiņienei bija suns, kurš, nabags, no lapsām dabūja kašķi. Kā viņa mocījās, sunīti ārstējot,» atminas Vilis.
Viņam mājās ir vairāki suņi.
«Pa dienu suņi lapsas aizdzen, bet naktī šīs atgriežas un meklē ēdienu.
Apstaigā visas miskastes un vētī suņu bļodiņas uz terases. Ja kas palicis, apēd,» novērojumos dalās Vilis. Viņš piebilst: «Kā mednieks ar stāžu varu apliecināt – lapsu skaits pēdējos gados ir trīskāršojies. Agrāk tās medīja kažoku dēļ, bet tagad tos nevienam nevajag. Arī es pirms daudziem gadiem kundzei uzšuvu lapsādas puskažociņu. Viņa to ne reizi nav uzvilkusi,» stāsta Vilis, kurš pēdējo 20 gadu laikā pie savas lauku mājas nomedījis ap 100 lapsu.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































