Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
1981. gada filma Limuzīns Jāņu nakts krāsā nemainīgi ir skatītāko filmu aptaujas līdere, un ne velti iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Pēc 44 gadiem skatītāju daudzuma ziņā to šogad pārspēja vien Ginta Zilbaloža animētā filma Straume, kas Latvijai atnesa pirmo Oskaru.
Interesanti, kā uz vienu, tā otru kinolenti var attiecināt apgalvojumu, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. «Dzīvē notiek tā: ja gribi taisīt ko izcilu un ģeniālu, tas nekad neizdodas. Bet,
ja pieej lietām vienkārši, notiek brīnumi.
Limuzīnu Jāņu nakts krāsā veidoju kā vienkāršu filmiņu par godu Lilitai Bērziņai – lai viņai būtu loma. Filmai nebija nekādu lielo līdzekļu, vasara tolaik gāja uz beigām. Limuzīnam nebija arī nekādas reklāmas, bet paskatieties, kā viss izvērtās – tas ripo jau vairāk kā 40 gadus. Tik lielus panākumus filmai nevarēju paredzēt,» par savu kino darbu žurnālam Privātā Dzīve saka Jānis Streičs.
Jānis nu jau daudzus gadus dzīvo Lietuvā, Veisieji pilsētā pie Polijas robežas, kur nodarbojas ar glezniecību.
«Dzīvojot laukos jau ir tā, ka vienmēr ir padomā nākamais darbs,» viņš smaidot saka. Režisoram, kurš pērn nosvinēja savu 88. dzimšanas dienu, straujiem soļiem tuvojas vārda diena.
«Mēdz būt, ka gan citi, gan es pats aizmirstu par to, ka Jāņos man ir vārda diena… Esmu piedzīvojis 88 Jāņus, tāpēc varētu uzrakstīt memuārus par to, kādi šie svētki ir bijuši dažādos laikos. Caur mani ir izgājusi vēsture – savā garajā mūžā esmu piedzīvojis to, kā mainās režīmi un valdnieki. Esmu piedzīvojis to laiku, kad dzīvi vēl bija Kārlis Ulmanis, Ādolfs Hitlers un Josifs Staļins. Bet patiešām brīnišķīgi Jāņi ir tie, kurus svinu pēdējos gados, kad Latvija ir neatkarīga,» teic Streičs.
Taujāts, kas viņam visvairāk patīk Jāņos, režisors atbild: «Patīk, ja Jāņos nelīst un ir labs laiks. Vēl ir jauki pasēdēt pie svētku galda un ugunskura. Bet pats galvenais ir laba kompānija, lai svētki būtu izdevušies.»
