Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Pēdējais gads nebija viegls,» žurnālam Privatā Dzīve atzinis Elvīras Baldiņas mazdēls pianists Toms Ostrovskis. «Starp citu, pamanīju, ka vecmāmiņa biežāk nekā parasti saka paldies. Un labi, ka bija daudzi, kam to teikt, – draugi un patiesi labdari, bez kuriem šī gada varbūt nemaz nebūtu. Gan Gundars Āboliņš, kurš ar padomiem un darbiem atbalstīja jebkurā diennakts stundā, gan daudzi citi, kuru dzīvei Elvīra bija kādā labā veidā pieskārusies,» saka pianists.
Baldiņa mūžībā devās īsi pirms vasaras saulgriežiem, kas viņai kā tautasdziesmu pārzinātājai bija īpaši svētki. «Manā bērnībā, 1980. gados, Jāņus svinēja tā pa īstam. Atceros, kā miegojos pa gultu Līgo naktīs vecmammas Lapmežciema mājiņā, ļoti gribējās gulēt, taču nekā… Cauru nakti ik pa stundai namiņā iebrāzās bars līgotāju tautastērpos, pasauca vecmammu un laida vaļā kaut ko apmēram šādu: «Vai šeit slinka saimeniece, līgo, līgo, visa grīda putekļos, līgo.» Uz to vecmāmiņa atbildēja:« Jāņa bērni neattapa, līgo, līgo, kājas ķēķī noslaucīt, līgo,»,» atceras Toms.
Mazdēls teic, ka vecmāmiņa bija apveltīta ar spēcīgu mugurkaulu un apbrīnojamām darba spējām.
«Viņa bija cilvēks ar raksturu, visās vārda nozīmēs – savās iecerēs un darāmajā neapturama, bet ne mūsdienās ierastajā ambīciju izteiksmē. Ja bija jāiet uz skatuves, tad bija jāiet, ja jāizvada aizgājējs, tad jāizvada. Pirms un pēc operācijām, slimībā vai sāpēs. Ne jau tāpēc, ka katrs panākums nesīs jaunas iespējas, bet gan tāpēc, ka tikai cilvēks ar darba tikumu ir īsta personība,» stāsta pianists.
Plašāk lasiet žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā!
Elvīra Baldiņa
