Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
«Tajos laikos, kad mācījos vidusskolā, galvenais uzstādījums bija neaiziet padomju armijā pirms neatkarības atgūšanas, kas jau virmoja gaisā. Patika lauki, tehnika, tāpēc izvēlējos Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāti. Patiesībā man gribējās mācīties aktiermākslu, bet audzinātāja, ļoti stingra skolotāja, teica:
«Rubeni, ar tavu Gulbenes akcentu?!»
Audzinātāja domāja, ka es varētu būt dziedātājs, taču ne aktieris,» žurnālam Ieva atzīst Rubenis.
Grupas Tranzīts solists stāsta, ka pusaudžu gados bijis skolas kultūras dzīves organizators un ideju ģenerators, un viņam padevusies arī aktiermāksla.
«Ja tagad man būtu jāizvēlas profesija, es būtu aktieris,» turpina Rubenis.
Mūziķis beigu beigās izvēlējies apgūt ar mākslām nesaistītu profesiju un izmācījies par inženieri. «Studējot augstskolā, nekad nebiju domājis strādāt par inženieri. Zināju, ka reālie praktiķi ir traktoristi. Ar šausmām domāju par brīdi, kad es ieietu pie viņiem garāžā, viņi man rādītu kādu detaļu un jautātu: «Inženiera kungs, kas šitais tāds ir?!» Un to vien gaidītu, ka jauniņais nezinās, un tad par viņu varēs ierēkt… Man, trauksmainam empātam, kas visas iespējamās situācijas pārmaļ galvā, šādi pazemojumi jau stāvēja acu priekšā. Man vienmēr maksimāli jānodrošinās – jāizplāno viss līdz sīkumam. Cik ir bijis tā, ka sadomājies sazin ko – piecreiz nomirsti un augšāmcelies –, bet dzīvē, izrādās, nemaz nav tik traki.»
Visu rakstu lasi šeit!
