Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Laura stāsta, ka ar paipalu audzēšanu nodarbojas jau vairākus gadus: «Kāpēc tieši paipalas? Vienkārši man tas putniņš ļoti patika. Izlasīju arī, ka paipalu olas ir vērtīgas. Nolēmām izmēģināt un sākām ar mazu bariņu – nopirkām 20 četras nedēļas vecus jaunputniņus. Sākumā vīrs bija skeptisks: tādas mazas un raibas oliņas neēdīs. Tomēr pamēģināja, un veselība uzlabojās, kuņģa problēmas mēneša laikā mazinājās.
Interesanti, bet, kopš katru rītu sākam ar paipalu oliņām, organisms vairs neprasa gaļu. Uzlabojas veselība, arī garastāvoklis ir labāks. Taču, lai justu labumu, paipalu olas jāēd regulāri, ar piecām olām vienreiz mēnesī nepietiks.
Saka jau, ka paipalu olas jāēd ar visām čaumalām, jo tā labāk var uzņemt visu vērtīgo. Mēs gan uz to neesam pārgājuši, laikam jāpārvar psiholoģiskie aizspriedumi. Bet mums ir klienti, kas tieši tā dara – nevārītu olu noskalo ūdenī un apēd ar visu čaumalu. Tas ir mīts, ka paipalu olās nevar būt salmoneloze. Var, un tāpēc regulāri veicam pārbaudes, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Ir cilvēki, kas paipalu olas iegādājas saviem mājas mīluļiem – kaķiem vai suņiem –, lai arī tiem būtu labāka veselība. Un ir arī, vismaz spalva spīd, ka prieks!
Ar 20 putniņiem pietika pašiem un arī citiem, bet nolēmām paplašināties – šobrīd mums ir 450 paipalu. Taču arī pie šī skaita negrasāmies apstāties – pieredze ir uzkrāta, finansiāls atspaids arī jūtams. Pietiek pašiem, varam palīdzēt bērniem – dēli mācās augstskolā, meitiņa vēl tepat Vecskujenes skolā. Mūsu olas var iegādāties Imantas un Āgenskalna tirgū, svaigi.lv. Domājam arī par Centrāltirgu, bet lielveikalos neesam, jo pagaidām nespējam apmierināt tik lielu pieprasījumu, un arī tas liek mums augt. Darāmā pietiek visu gadu, bet es savu darbu mīlu, mums ir interesanti un nekad nav garlaicīgi.»
Dēj un klausās radio
Bormaņi audzē Mandžūrijas un Igaunijas šķirņu paipalas. Igaunijas šķirne ir dējīgāka, Mandžūrijas šķirnei ir vairāk gaļas un mazliet mazāk olu. Laura atzīst, ka paipalas ir diezgan stresaini putniņi, tāpēc to mājvietā nedrīkst būt spilgta gaisma – vajadzīgs mērens apgaismojums. Paipalas dzīvo speciālā būvē plašos un ap metru augstos sprostos pa 25 putniem katrā. Tas nepieciešams, lai putni netraumētu cits citu. Paipalas lido, tās mēdz pat nosisties. Tāpēc tām vajadzīga ierobežota vieta, tāpat jāskatās, lai tās cita citu nesamīcītu. Lai gan daļa audzētāju uzskata, ka paipalām vajag ap 18–20 grādu siltu telpu, Laura tam īsti nepiekrīt.
Bormaņu putni dzīvo neapsildāmā mītnē, kurā bijis arī plus desmit grādu, bet neviena paipala zilu knābi nav staigājusi un olas, kā dējušas, tā dēj.
Paipalas pašas izdala ļoti lielu siltumu, un tām dzīvojoties, kašājoties pa skaidiņām un kustoties, nav auksti. Vasarā paipalas pārvieto uz āra mītni, kur tās var rušināties smiltiņās un mieloties ar zālīti. Bormaņu paipalas visu diennakti klausās Latvijas Radio 1, tāpēc par dažādiem troksnīšiem nesatraucas.
Lauru un Saivi paipalas pazīst, bet, ja mītnē ienāktu kāds svešinieks, putni pārstātu dēt. Paipalas jūt cilvēka smaržu, arī balsi un to atšķir. Kad Laura ieiet kūtī, putniņi ir dikti runīgi – varbūt stāsta jaunākās ziņas, ko dzirdējuši pa radio… Paipalas ir kolektīvi putniņi, neviena negrib būt līdere. Dzirdēts, ka paipalām ir dažādi niķi, esot arī paipalas kanibāli, bet Bormaņu ganāmpulkā nekas tāds nav novērots. Neviena necīnās, bet dzīvo draudzīgi. Varbūt tas atkarīgs no saimnieka – ja pozitīvi saimnieki, pozitīvi arī putni.
Paipalas sāk dēt astoņu nedēļu vecumā, kad skaitās pieaugušas. Interesanti, bet visas paipalas nerīkojas vienādi. Ir paipalas, kuras kašājas vienā vietā, it kā taisa savu ligzdiņu un lielākoties dēj vienā vietā. Bet ir paipalas, kas savas olas atstāj, kur vien ienāk prātā. Viens putniņš izdēj apmēram 300 olu gadā. Vislielākā dējība ir apmēram gadu, un tad ganāmpulku nomaina.
Dabiskā nomaiņa
Lai būtu apaugļota oliņa, uz piecām vistiņām vajadzīgs viens gailītis. Bormaņi gan inkubē paši, gan ieved jaunputnus. Olas liek inkubatorā, lampas gaismā, un 17 dienās izšķiļas cālītis – miniatūrs, bet ļoti dzīvīgs putniņš. Pēc izšķilšanās divas dienas putniņiem vajadzīga ļoti augsta temperatūra – 36 grādi –, ko pakāpeniski pazemina. Ganāmpulkus sadala pa vecuma grupām: ir silītes un bērnudārza grupiņa, un tad jau skola un darbs.
Šķilšanās var notikt cauru gadu, tikai jānodrošina vajadzīgie apstākļi. Ja izšķiļas daudz gailīšu, tie nonāk gaļā, bet vistiņas – dēšanai. Saprast putna dzimumu pēc dupša un spalvām var diezgan agri – triju četru nedēļu vecumā. Pagriežot dupsi uz augšu, gailītim parādās tādas kā putiņas, bet vistiņai – nekā. Putnus var atšķirt arī pēc krūtiņas, puisītim krūtiņa ir iezīmēta, brūnāka, vistiņai – pērļaināka jeb raibāka.
Gailītim ir arī sava dziesmiņa, ko viņš sāk demonstrēt pēc četrām piecām nedēļām.
Laura uzskata, ka paipalu audzēšana nav pārāk sarežģīta – tās var turēt pat dzīvoklī, būrītī. Tā kā paipalas dēj katru dienu, arī olas būs katru dienu. Ja kāds vēlas audzēt paipalas un iegādājas vismaz četras nedēļas vecus putniņus, tiem nekāda īpašā aprūpe nav vajadzīga. Barības bāze visiem putniem ir līdzīga, tikai nedrīkst dot graudus, jo putns tos nesagremos.
Laba barība un burkāni
Lai paipalu olas būtu veselīgas, putniem jādod laba barība: rīvēti svaigi burkāni, diedzētu graudu zaļumiņi – tos šobrīd Laura savām paipalām pasniedz brokastīs. Paipalām vajadzīgi kviešu dīgsti – kad kvieši izdzen asniņus un izaug ap desmit centimetru gari, Laura tos ar šķērītēm nogriež, sasmalcina un dod. Pavasarī, kad ir zaļa zāle, sakapā un dod to.
Paipalas nesmādē arī gurķus, kas dārzā pieejami, kad ir sezona. Protams, neiztikt arī bez kombinētās barības, jo paipalām vajadzīgs proteīns, vismaz 22%. Ja tā nebūs, dējība būs diezgan maza. Bormaņu paipalas dabū arī sažāvētas un saberztas olu čaumalas. Arī paipalām var būt savas putnu slimības, tāpēc, lai no tā izvairītos, Bormaņi strikti ievēro to, kas putniņiem paredzēts: kombinētā barība ar proteīniem plus pašu dārzeņi un zaļumi.
Spējīgas arī uz baltu olu
Paipalas olas čaumalai jābūt gludai un raibai, taču dažkārt arī paipala izdēj pilnīgi baltu olu, bez raibumiņiem vai ar minimālu raibumu skaitu. Kāpēc tā, Laurai grūti teikt, jo visi putni ēd vienu un to pašu. Arī olas dzeltenums atšķiras atkarībā no gadalaika. Lai gan Lauras putni burkānus un zaļumus dabū visu gadu, ziemā, kad trūkst saules gaismas, dzeltenums ir blāvāks. Vasarā, kad putniņi dabū saulīti un zālīti, un vairāk dārzeņu, dzeltenums kļūst intensīvāks, arī ola ir garšīgāka.
Paipalu olu derīguma termiņš ir 28 dienas. Ja ir plus 15–17 grādu, olas divas nedēļas var turēt istabā. Ledusskapī olas var glabāt pat trīs mēnešus. Paipalu olas nekļūst vecas, kā tas notiek ar vistu olām, bet tām ar laiku izžūst baltums, un tādas nu gan vairs nav ēdamas.
Marinētas oliņas
Olas novāra, atdzesē un noloba. Šķēlītēs sagriež sīpolus un kopā ar olām saliek traukā. Katlā ielej litru ūdens. Pievieno sāli, etiķi, smaržīgos piparus, čili piparu, timiānu, lauru lapas un uzvāra. Ar šo marinādi (karstu!) pārlej olas un atstāj marinēties divas diennaktis. Ja marinādei pievieno bietes, oliņas sanāk sarkanīgas, ja kurkumu – dzeltenīgas. Marinētas oliņas fantastiski izskatās gan kā uzkoda uz galda, gan salātos, gan uz maizītes.
