«Es skaudību īpaši neizjūtu. Bez aplinkus muldēšanas – es ļoti labi apzinos savu vietu, savu rāmi. Pasaules kontekstā – kas es tāds esmu? Atrodos pārtikušajā vidusslānī. Es nekad nebūšu no augšējiem segmentiem,» uzskata Māris Rēvalds.
Sarunā ar žurnālu Santa uzņēmējs saka: «Kādreiz no malas esmu pavērojis, kā dzīvo tie, kas ir patiesi bagāti. Bagātība neko nenozīmē – cilvēcisko attiecību kontekstā viņi neko nevar izdarīt. Pilnīgi bezspēcīgi! Viņiem visiem ir kaut kādas problēmas,
viņi tāpat kā pats pēdējais nabadziņš precas un šķiras, dala mantu – tikai viens dala pēdējo kreklu, otrs – miljonus,
un es pat nezinu, kuram ir vieglāk. Iestrēguši tiesu procesos, kur notiek strīdi uz dzīvību un nāvi. Ne pārāk godīgi uzņēmēji savus biznesus ir pārrakstījuši savām dzīvesbiedrēm un, kad šķiras, mēģina atņemt. Kas tik tur nenotiek!»
Māris uzskata – rūgti maldās tie, kas domā, ka nauda garantē laimi.
«Nē, bagātība nenozīmē ne laimi, ne prieku, ne garantētu izdošanos. Te nav, par ko skaust.
Man patiešām ir žēl to, kam jāuztur kuģi, lidmašīnas, pilis. Visa tā ņemšanās – ārprāts!» šausminās uzņēmējs.
Viņš atradis veidu, kā izbaudīt skaistas dzīves labumus arī tad, ja tie tev nepieder. «Kāda ir mana formula? Man ir draugs ar lidmašīnu, man ir draugi, kuriem ir laiva, kuģis, jahta. Gribu – uzkāpju, izbaudu, un man ir forši. Man nav mājiņas pie jūras, un man arī nevajag – liekas klapatas, rūpes, riski. Bet – man ir draugi, kam ir mājiņa pie jūras. Ja ļoti gribas, atpūšos pie viņiem,» pieredzē dalās Māris.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































