«Mārim jautāju – es varētu nestrādāt?» Lūk, ko Mihelsons atbildēja savai sievai Laurai!

«Esmu cilvēks, kurš strādā no trīspa­dsmit gadu vecuma. Dzīvoju pēc principa – jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. Adelei bija tikai daži mēneši, kad sapratu –

esmu gatava atgriezties darbā, jo tā ir vide, kur realizējos,

tās ir manas personīgās uzvaras,» intervijā žurnālam Ieva atzīstas grupas Prāta vētra mūziķa Māra Mihelsona sieva Laura.

«Izglītība un profesionālie sasniegumi ir tas, ko neviens nekad neatņems. Šovasar aizgāju no darba, kur biju strādājusi ilgāku laiku, un tā vietā, lai izbaudītu vasaru, piedzīvoju tādu kā personīgo krīzi – kā, es tagad nestrādāšu? Ko es darīšu? Man arī teikuši: tu taču vari nestrādāt! Bet es nevaru, man ļoti patīk strādāt.

Nevaru iedomāties, ka man būtu jālūdz vīram nauda,

lai nopirktu viņam Ziemassvētku dāvanu. Un viņš varbūt pat nenojauš par kādām manām sievišķīgām kaprīzēm, ko varu atļauties,» atklāta ir Laura.

«Man patīk darbs ar cilvēkiem, patīk padarīt darbinieku dzīvi labāku, ieviest jauninājumus, censties sadzirdēt un būt posmam starp darbinieku un uzņēmuma vadību,» stāsta viņa. Līdz ar meitiņas piedzimšanu mainījies gan dzīves ritms, gan prioritātes. «Šābrīža dilemma – vai gribu strādāt tādu slodzi kā līdz šim?

Man nav bail no darba, bet runa ir par saprātīgu slodzi.

Lai gan apzinos – tik un tā būšu tā mamma, kas ieskries dārziņā ar datoru padusē. Nesen Mārim jautāju: kā tu domā, es varētu nestrādāt? Viņš ieturēja pauzi, smējās un teica: «Nē! Zinu, ka nevari nestrādāt.»