Kārtīgi iepirkušies Gulbenē, Magone un Edgars novērtē to, ka ir viņiem savs auto, ar ko pirkumus nogādāt mājās. Magone gan atzīst, ka pati automašīnu negribētu – tādām lietām viņai nepieciešams vīrietis: «Es negribu, man ir jābūt vīrietim, kas brauc un to visu dara. Priekš kam man? Es vārīšu zaptes, varu cept jums picu, kūku, ko gribat.»
Edgars gan ir neizpratnē un jautā: «Es pēc sievietes izskatos?» Viņš taču dara visu, ko Magone vēlas, kāpēc tādi komentāri?
Aizvedis Magoni ar iepirkumiem mājās, Edgars turpina būt galants – viņš atver mašīnas durvis un saka: «Nu kāp ārā, princese.» Kad abi izkrāmējuši iepirkumus, tai skaitā pārtiku un kārumus arī bērniem, Edgars atzīst: «Man patīk palutināt Magoni, nopirkt viņai lietas, kas ir vajadzīgas. Kāpēc nē?»
Ar nopirkšanu vien gan nekas nebeidzas, Edgars uzreiz ķeras arī pie nopirkto aizkaru stangas pielikšanas, par ko Magone ir ļoti priecīga. Ziemai nākot, aizkari ļoti noderēs – nekad nezini, kas gar māju staigā, ko skatās, ko filmē un fotografē.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































