Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Aleksandra Kurusova piekrīt sava drauga uzaicinājumam doties uz satikšanos ar sievieti, kuras vārdu viņš atsakās nosaukt, vien pa ceļam daiļrunīgi viņu apraksta: «Sieviete garām kājām, ar pieredzi, skaista. Tā kā tur viss ir kārtībā. Iespējams, tu viņu zini.»
Aleksandrai īsti nav versiju, kas tā varētu būt, taču ieraugot Lieni Kiviču, viņa ir priecīgi pārsteigta: «Ak dievs, cik tu skaista! Pat blakus negribas sēdēt tādam skaistumam. Simts gadus neredzēta!»
Arī Mainots bārsta komplimentus Lienei: «Tu būtu pateikusi, ka būsi tik smuka, mēs arī būtu sagatavojušies. Tagad sanāk tā – tu esi tik smuka, mēs tik nesmuki.» Uzmetot aci Aleksandrai gan viņš atceras šīs tikšanās mērķi un attopas: «Ā, nē, es atvainojos! Tu saproti, ka man šī sieviete jāpārliecina piedalīties skaistumkonkursā.»
Aleksandra mierina Mainotu, ka saruna būs vieglāka, nekā viņš domā, jo noslēpumainā sieviete izrādījusies tieši Liene, un ir arī lielāka iespēja, ka Aleksandra piekritīs.
Mainots grib palielīties, cik sen jau pazīst Lieni, taču Aleksandra atklāj, ka ar Lieni ir pazīstama jau no bērnības dienām: «Ar Lieni mēs esam pazīstamas jau miljons gadus, kopš abas bērnībā dejojām sporta dejas.»
