Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze: Latvieši ir vieni no draudzīgākajiem cilvēkiem, kurus esmu satikusi

– Vēstnieki man vienmēr asociējušies ar nopietniem, vecāka gadagājuma kungiem, tāpēc esmu patīkami pārsteigta, ka Gruzijas vēstniece Latvijā ir jauna, dzirkstoša sieviete.

– Jā, cilvēkiem šis dažkārt ir pārsteigums. Latvijā sāku strādāt pirms diviem gadiem, un neilgi pēc tam Latvijā bija ieradušies pārstāvji no Gruzijas televīzijas, lai filmētu 18. novembra svinības. Gruzijas televīzija vēlējās komentāru par pasākumu no vēstniecības. Es viņus satiku uz ielas pie vēstniecības, ģērbusies džinsos un sporta apavos. Teicu viņiem, ka varam sākt filmēšanu, viņi bija neizpratnē, kas es esmu, pirmajā brīdī neticot, ka esmu vēstniece.

– Kā Jūs kļuvāt par diplomāti? Vai tas vienmēr ir bijis jūsu sapnis?

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

Dāvids atklāj pavisam negaidītu iemeslu, kādēļ viņš pievērsās tomātu audzēšanai

Ziņu aģentūra LETA

Dailes teātris

Kādu algu saņems Dailes teātra valdes locekļi? Daudzi būs pārsteigti

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

– Jau kopš agras bērnības, kopš sevi atceros, uz jautājumu – par ko vēlies kļūt, kad izaugsi liela, atbildēju, ka vēlos kļūt par vēstnieci. Iespējams, tas nebija apzināti, un es nezinu, kur man šāda atbilde radās, bet, jā, esmu piepildījusi savu sapni. Vecāki vēlējās, lai kļūstu par ārsti, bet es turpināju sekot savai pārliecībai, ka vēlos kļūt par diplomāti.

Uzskatu, ka cilvēkam jāstrādā tādā profesijā, kur viņš pilnībā var realizēt savu potenciālu.

Tādā, kur noder tava personība, raksturs un iemaņas. Ir tāds teiciens – ja atradīsi dabu, kuru mīli, tev nebūs jāstrādā nevienu savas dzīves dienu. Darbs kļūst par daļu no tavas dzīves un svarīgu daļu no tavas personības, kā rezultātā tu darbu vairs neuztver tā, it kā tas būtu atrauts no dzīves.

– Darbs ir Jūsu dzīvesstils.

– Tieši tā!

– Kā radās iespēja strādāt tieši Latvijā?

– 2006. gadā es kā praktikante sāku strādāt Gruzijas Ārlietu ministrijā, un pēcāk kļuvu par pilntiesīgu ministrijas darbinieci dažādos amatos, kas saistīti ar starptautiskām organizācijām. Viens no pamatiem karjeras veidošanā bija amati, kuru galvenais virziens bija ar drošību un konfliktsituācijām saistītu jautājumu risināšana. Biju arī dalībniece Geneva International diskusijām – šī ir vienīgā vieta, kur pēc 2008. gada notikumiem, kad Krievija vērsa militāro agresiju pret Gruziju, abas valstis savā starpā sarunājas par drošības jautājumiem ar Apvienoto Nāciju organizācijas un citu dalībnieku dalību. Man tā bija ļoti laba pieredze starptautiskajā diplomātijā.

Latvija ir pirmā vieta, kur es strādāju par vēstnieci, un esmu ļoti pateicīga, ka strādāju tieši šeit.

– Jūs šeit esat jau divus gadus. Kā Jums šeit gājis līdz šim?

– Jā, oktobrī būs jau divi gadi. Sajūtas par šo laiku man ir ļoti pozitīvas. Ir viegli un patīkami strādāt Gruzijai draudzīgā valstī. Patiesībā, diena, kad ierados Latvijā strādāt par vēstnieci, bija mana pirmā reize Latvijā. Protams, man jau bija latviešu draugi, ar kuriem biju strādājusi kopā, un es zināju ļoti daudz par Latviju.

Latvijas un Gruzijas politiskās attiecības valstiskā līmenī ir lieliskas, un tad padara arī manu darbu vieglāku. Ne tikai Latvija, bet visas Baltijas valstis Gruzijai vienmēr ir bijušas svarīgs sadarbības partneris. Bet tikai tad, kad ierados šeit un sāku dzīvot ikdienas dzīvi, aizvien vairāk sapratu, kāpēc mēs esam draugi – jo mēs viens otru saprotam.  Kad man kāds pajautā, kā ir būt Gruzijas diplomātam Latvijā, es vienmēr atbildu, kā šī ir labākā vieta, kur būt. Tas ir gods pārstāvēt savu valsti citā valstī, bet ir vēl jo patīkamāk, ja šīs valsts ir tik draudzīga, ka mums Latvija. Tas ir kā strādāt starp draugiem.

– Pamazām sākat justies kā vietējā?

– Jā, noteikti. Lēnā garā šajā vietā esmu iemīlējusies. Un ne tikai es – arī mana ģimene. Mans dēls Latvijā ir kopā ar mani. Patiesībā, kad šeit ieradāmies, biju nedaudz uztraukta, jo diplomātu bērnu liktenis ir tāds, ka viņiem bieži jāmaina skolas, jo jāpārceļas uz citām valstīm kopā ar vecākiem. Mans dēls pirms tam mācījās Austrijā, kur apmeklēja vācu skolu, un viņš jau bija pieradis pie vāciskās vides. Šeit viņš sāka mācīties Starptautiskajā skolā, kur mācības notiek angļu valodā, un es uztraucos, kā viņa te ies. Velti, jo jau pēc pirmās mācību dienas viņš paziņoja, ka viņam šeit patīk. Man tas nozīmē ļoti daudz! Gruzīnu kultūra Latvijā tiek ļoti labi pieņemta, tāpēc mums te nav grūti iejusties.

–  Kā Jums liekas, vai latviešiem un gruzīniem ir vieglāk saprast vienam otru kopīgās vēstures dēļ?

–  Dzīvojot šeit esmu pamanījusi ļoti daudz līdzību starp latviešiem un gruzīniem. Protams, tas, ka esam dalījuši kopīgu vēsturi un sāpīgo Padomju okupācijas pieredzi, mūs vieno.

Un tas, ka mūsu nācijas ir cīnījušās par savu brīvību, atspoguļojas mūsu līdzīgajā vērtību sistēmā.

Arī fakts, ka Gruzijai un Latvijai ir līdzīgs skats nākotnē – mēs virzāmies vienā virzienā, spēlē lielu lomu valstu un cilvēku draudzībā. Latvija jau ir Eiropas Savienības un NATO locekle – mums tas vēl ir nākotnes mērķis.

–  Aizvien vairāk un vairāk latviešu Gruziju izvēlas pa savu brīvdienu galamērķi.  

– Jā, arī aizvien vairāk gruzīnu savas brīvdienas izvēlas pavadīt Latvijā. Cipari aug abos virzienos. Esmu priecīga, ka Gruzija kļūst aizvien populārāks galamērķis, jo tūrisms Gruzijai ir ir ļoti svarīgs, un valdība investē lielus līdzekļus, lai šo nozari attīstītu. 2019. gadā Gruzijā ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši latviešu tūristu.

– Cik liela gruzīnu diaspora mitinās Latvijā?

– Nav daudz – ir studenti, kuri šeit atbraukuši pēc izglītības, un ir tie cilvēki, kuri uz Latviju pārcēlušies pirms daudziem gadiem, tāpēc ir labi integrējušies un pat ieguvuši Latvijas pilsonību. Šeit mitinās gan gruzīnu izcelsmes ārsti, gan ļoti daudz mākslinieku.

Šogad pirmo reizi sāka darboties jauna platforma, kurā jaunieši pārstāv Gruziju dažādās valstīs kā Gruzijas jauniešu vēstnieki. Arī Latvijā ir jaunais Gruzijas vēstnieks – students, kurš šeit dzīvo un kura darbs ir reprezentēt Gruziju, kā jauniešu vēstniekam. Viņš organizē dažādus pasākumus un aktivitātes. Protams, krīze ir negatīvi ietekmējusi šo kustību un viņa darbu, bet ceram, ka šāda iniciatīva satuvinās cilvēkus no dažādām kultūrām, iepazīstinot viņus dziļāk ar Gruziju un tās kultūru.

– Jūsuprāt, cilvēkiem Latvijā ir viegli integrēties?

– Manuprāt, jā, jo cilvēki ikdienas komunikācijā ir pozitīvi. Patiesību sakot, latvieši ir vieni no draudzīgākajiem cilvēkiem, ko līdz šim esmu satikusi. Pat tad, kad man ir nācies lūgt palīdzību svešiniekiem uz ielas vai restorānā, nekad neesmu tikusi atraidīta.

Kad cilvēki uzzina, ka esmu no Gruzijas, es tiešām jūtu ļoti, ļoti pozitīvu attieksmi no latviešu puses. Vienmēr ir kopīgas lietas, par ko parunāt un par ko pastāstīt. Un tas pats ir Gruzijā. Mana kolēģe Sintija bija Gruzijā un veikalnieks, uzzinājis, ka viņa ir no Latvijas, vīnu, ko viņa vēlējās iegādāties, atdevis par brīvu, jo latviešiem esot par brīvu. Protams, šis ir tikai viens piemērs un vienmēr tā nenotiks, bet tas atspoguļo kopējo attieksmi, kas gruzīniem ir pret latviešiem.

– Ko latvieši varētu aizņemties no gruzīniem?

– Mums katram ir savas raksturiezīmes, kuras latviešus un gruzīnus padara unikālus. Gruzijā ir ļoti spēcīga un attīstīta vīna kultūra, tāpēc – dzeriet vairāk gruzīnu vīnus! (Smejas.) Mums vīns nav tikai alkoholisks dzēriens, bet gan svarīga mūsu vēstures un kultūras daļa.

Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.