Mākslinieku Aivaru Vilipsōnu PDz piektdienas vakarā sastapa galerijā Istaba, baudot saimnieces Lindas Lūses un mākslinieces Baibas Baibas kompāniju, kā arī īpašo zivju zupu un tekilu. «Šis bija mans garākais pārgājiens vienam pašam – no Ģertrūdes un Avotu ielas stūra līdz Krišjāņa Barona ielai. Varēju pat uzkāpt Istabas otrajā stāvā,» priecājas Aivars, kurš gluži kā senāk koķetēja ar satiktajām paziņām.
«Eju arī pretī mājām uz kafejnīcu Molto, uz Osīrisu.
Tagad pārvietojos jau ar spieķīti, ne vairs ar savu sarkano ferrari – rollatoru.
Ilgi nebiju aktīvi staigājis, un kājas jau sāk atrofēties. Tāpēc tagad, kur vien varu, eju kājām, lai trenētos,» saka mākslinieks un atklāj, ka galvenais ilgstošu muguras sāpju, kuru dēļ nevarējis baudīt draugu sabiedrību, cēlonis bijusi diska trūce muguras lejasdaļā.
«Toreiz man tik šausmīgi sāpēja mugura, ka nevarēju pat savus darbus aiznest uz muzeju, palūdzu draugam,» atminas Vilipsōns. Situācija bijusi drūma, tāpēc nekur doties vairs nebijis ne jaudas, ne prieka. «Vēlāk retu reizi aizgāju turpat pāri ielai uz kafejnīcu ar rollatora palīdzību,» tā Aivars.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































