Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Es neteikšu, ka katrā vecumā ir savs skaistums. Es neteikšu, ka tas ir kolosāls un ka es savā vecumā šausmīgi labi jūtos. Nē, es nejūtos labi savā vecumā. Es jūtos labi sevī, bet ne vecumā. Tie cipari man ļoti nepatīk. Un tātad es nevaru teikt, ka nepievēršu tiem uzmanību. Parasti man tos atgādina citi. Bet, no otras puses, protams, cilvēks ir tik vecs, cik vecs jūtas,» uzskata māksliniece. Viņai
reiz labu padomu devusi režisore Māra Ķimele, kura teikusi: uz skatuves nodzīvotās minūtes neskaitās, jo tās pieder tēlam.
Tādējādi aktieri ilgāk paliekot jauni.
«Un, nokāpjot no skatuves, es esmu jaunāka, nekā uz tās uzkāpjot. Kāda daļa taisnības, kaut kas dīvains un metafizisks tajā ir. Jo teātris nav tikai iemācīties vārdiņus, uzkāpt uz paaugstinājuma un decenti tos norunāt. Teātris ir kaut kas vairāk – tā ir enerģija.»
Puķe visu dzīvi prātā patur dižgaru un savu skolotāju Oļģerta Krodera un Feliksa Deiča sacīto, ka teātris ir spēle. «Neaizmirstiet, ka tā ir spēle, neuztveriet to pārāk nopietni. Dariet to ar prieku! Bet šī apjausma nāk ar gadiem,» saka aktrise.
