Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +6°C 
Augustā Aija Andrejeva pirmo reiz dziedās Siguldas Opermūzikas svētkos, bet rudenī gaidāmajos koncertos atgriezīsies uz skatuves savā roķīgajā ampluā. Šī enerģija, ko dod mūzika un mijiedarbība ar klausītājiem, gan baro un uzlādē, gad iztukšo un nogurdina. Aija neslēpj – pēc lieliem projektiem ir emocionāli atkritieni. Tāpēc viņai vajadzīgi arī skaistie miera un vienatnes brīži. Tos viņai sniedz būšana savos un vīra Jāņa Aišpura laukos.
Tā ir nebūt ne jauna māja ar saviem niķiem un stiķiem, taču Aijai tā ir pati mīļākā vieta. Pat vēlos rudeņos dziedātāja vīram saka: «Neieziemo māju, es gribu turp braukt.»
«Tajā mājā smaržo tā, kā smaržoja pie manas vecmāmiņas, kad viņa kurināja krāsniņu. Patīk, ka varu uz plītiņas izcept pankūkas. Tur sazemējos pēc skatuves un lielās uzmanības. Jānim teicu: ja to māju izremontēs, man liekas, vairs nebūs tā…
Būs komforts, bet vairs nevarēs dabūt to bērnības drošības sajūtu.
Pat smaržā ir drošības sajūta. Un tas ir tik skaisti,» intervijā žurnālam Ieva saka Aija.
Raidījumā Kultūrdobe Aija atzinās, ka esot doma pat par vistām. Tagad viņa saka: «Vistu vēl nav. Domāju,
ja man šogad būtu vēl vistas, sajuktu prātā.
To visu varētu darīt, ja nedziedātu. Vistas, dzīvnieki, lauku dzīve. (..) Redzēsim, kur tie dzīves ceļi aizvedīs. Dārzs ir vieta, kur sazemējos, ne par ko citu nedomāju, vien par to savu tomātu un kā tam izkniebt paduses, par nezālēm,» viņa saka.
Sarunu ar Aiju Andrejevu-Aišpuri lasi ŠEIT!
