Ko tādu prasīt mazuļu vecākus Vācijā motivē nevis īpaša mīlestība pret Tālajiem Austrumiem, bet gan rūpes par bērnu nākotni.
Ņī hao, laošī– tā katru piektdienu skolotāju sveicina Heidelbergas Helderlinas ģimnāzijas bērni. Ķīniešu valoda fakultatīvi šeit tiek mācīta jau desmit gadus. Skolas direktors Jans Eriksens uzsver: «Pēdējos gados vecāku interese par ķīniešu valodas nodarbībām ir ievērojami augusi. Kad sākām tās piedāvāt, bija jūtama liela skepse.» Sjans Cjans Džou pirms sešiem gadiem Frauenveilerā atvēra ķīniešu kultūras un valodas skoliņu. Sākotnēji tā bija paredzēta ķīniešu izcelsmes bērniem, lai viņi svešumā neaizmirstu dzimto valodu. Taču drīz vien par skoliņu interesi sāka izrādīt vietējo bērnu vecāki. Lai arī Ķīna joprojām ir tikpat tālu kā iepriekš, daudzi Vācijas iedzīvotāji apjautuši tās pieaugošo nozīmi pasaules ekonomikā. Tāpēc ir gatavi ieguldīt laiku un līdzekļus, lai viņu bērni nākotnes sabiedrībā būtu konkurētspējīgi. Iespējams, pēc kāda laika sarakste starptautiskā biznesa aprindās notiks ķīniešu valodā.
Trīsarpus gadu vecais Niks jau runā divās valodās – angļu un vācu. Nika tētis Andreas Švarcvalders ir lepns par to: «Mēs abi ar sievu esam vācieši, bet sieva ar mazo runā tikai angļu valodā.» Andreas ir finansists, tāpēc Niks aug starptautiskā vidē. Pēc pusgada Niks kopā ar 250 citiem vāciešu izcelsmes bērniem nedēļas nogalēs dosies uz ķīniešu valodas nodarbībām.
Nodarbības privātajos bērnudārzos
«Prasība iekļaut ķīniešu valodu bērnudārza standartprogrammā nāca no vecākiem. Vairākos Vācijas elitārajos bērnudārzos valda pārliecība, ka bez ķīniešu valodas nodarbībām vairs nevar iztikt,» stāsta Vana Janrona, ķīniešu valodas pasniedzēja Hamburgas privātajā bērnudārzā «Hanhua». «Vīzijai par Ķīnu kā milzīgu nākotnes ekonomisko telpu ir ļoti liela ietekme,» žurnālā «Eltern» uzsver privātā bērnudārza «Villa Ritz» Potsdamā pedogoģiskā vadītāja Kristīna Vīringa. Šis bērnudārzs piedāvā arī angļu un spāņu valodas, baleta, akrobātikas, aikido, meditācijas, klavierspēles un jāšanas nodarbības. Vecākiem gan šo nodarbību dēļ jāšķiras no 1000 eiro mēnesī.
Ķīniešu ābece vienlaikus ar podiņmācību?
Ķīniešu valoda izrunas un rakstības īpatnību dēļ eiropiešiem sagādā grūtības, tādēļ to vieglāk apgūt bērnībā, kad jaunas valodas apgūšana notiek it kā pati no sevis. Taču vecākiem, kas vēlas, lai viņu mazuļi apmeklē ķīniešu valodas kursus, mēdz rasties bažas, vai bērni nepārpūlēsies, apgūstot svešādās valodas gramatikas likumus. «Arī ķīniešu bērni tos mācās agri,» iebilst Sjans Cjans Džou. Protams, izrunu trīsgadīgie ķīniešu bērni jau ir apguvuši, taču rakstība un lasītprasme viņiem ir tāda pati «ķīniešu ābece» kā vācu tautības bērniem. Taču tieši tā ir ļoti aizraujoša – ķīniešu valodā zilbes tiek attēlotas kā miniatūras bildītes, par katru ir savs stāsts.
Vai vecākiem tiešām jāsteidz izmantot dabas doto potenciālu un jāmāca bērniem eksotiskas valodas, pašaizsardzība un lasītprasme vienlaikus ar podiņmācību?
«Jā!»apgalvo pētnieki, kuri izmanto teoriju par tā dēvētajiem laika zināšanu logiem jeb kritiskajiem periodiem. Teorija balstās uz atklājumu, ka agrīnajos dzīves gados ir periodi, kuros viegli apgūt noteiktas iemaņas. Tieši teorija par «laika zināšanu logiem», kas noteiktos laikos atveras un aizveras, daudziem vecākiem liek ķerties pie bērna izglītošanas, pirms nopūsta pirmā svecīte no dzimšanas dienas tortes. Divu līdz sešu gadu vecumā bērni kā švammītes uzsūc visas zināšanas, kas viņiem tiek piedāvātas. Tāpēc šajā vecumā bērni var iemācīties runāt svešā valodā pat bez akcenta.
«Nē!»ir pārliecināts profesors Manfrēds Špricers, smadzeņu darbības pētnieks Ulmas universitātē. «Neviens «laika zināšanu logu» teorijas pārstāvis nevar precīzi atbildēt, kad atveras un kad aizveras kāds «logs», kas atbildīgs, piemēram, par valodas apgūšanu bez akcenta.» Arī bērnu pedagoģijas eksperts Volfgangs Tīce no Berlīnes Brīvās universitātes ir skeptisks: «Protams, mazs bērns var iemācīties runāt svešā valodā, bet ne jau nodarbībās, kas notiek divas reizes nedēļā Ja vecāki vēlas, lai bērns apgūst kādu valodu, labāk sūtīt viņu uz bilinguālu bērnudārzu, kur viņš ik dienas ir saskarsmē ar svešo valodu.» Turklāt, ja mazs bērns nodarbībās apgūst svešvalodu, viņš neapgūst citas iemaņas, kas vēlākajā dzīvē var izrādīties ļoti nozīmīgas.
Teksts: Laine Aizupe(Heidelberga)