Rīga +4°C 
Kāpēc paaugstinās temperatūra?
Pirmajā dzīves gadā bērna ķermenis pielāgojas ārējai videi, un šajā posmā viens no būtiskākajiem procesiem ir termoregulācijas sistēmas nobriešana jeb spēja uzturēt stabilu ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras, apģērba vai fiziskās slodzes. Tā kā šī sistēma mazuļiem, īpaši līdz triju mēnešu vecumam, vēl nav pilnībā attīstījusies, var būt temperatūras svārstības. «Vecākiem šķiet, ka pat nelielas temperatūras izmaiņas, piemēram, 37,5 °C vai 37,8 °C, jau norāda uz saslimšanu, taču zīdaiņiem šāds rādījums bieži vien ir fizioloģiski normāls. Par paaugstinātu temperatūru runājam, sākot ar 38 °C,» skaidro pediatre Ilze Dambe.
Šajā vecumā svarīgi ir nesaskatīt slimību tur, kur tās nav, vienlaikus vecākiem ir jābūt pietiekami vērīgiem, lai nepalaistu garām brīžus, kad temperatūras izmaiņas var signalizēt par nopietnu veselības problēmu.
Kā uzsver pediatre, īpaša uzmanība jāpievērš jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz triju mēnešu vecumam. Šajā vecumā temperatūras paaugstināšanās var būt vienīgais redzamais simptoms, kas var liecināt par nopietnu slimību. «Temperatūra virs 38 °C zīdainim līdz triju mēnešu vecumam vienmēr ir pamats tūlītējai ārsta apskatei. Šajā vecumā bērni vēl nevar pateikt, ka jūtas slikti, un viņu organisma spējas cīnīties ar infekciju vai baktēriju ir ierobežotas.»
Biežākie iemesli, kāpēc zīdaiņiem ir paaugstināta temperatūra, ir vīrusa infekcija (piemēram, saaukstēšanās) vai bakteriāla infekcija. Paaugstināta temperatūra zīdaiņiem iespējama arī pēc profilaktiskajām vakcīnām un, kā stāsta ārste, parasti sāk paaugstināties aptuveni četras stundas pēc vakcinācijas. Tad temperatūra liecina nevis par infekciju, bet gan bērna imūnsistēmas aktīvu darbību un antivielu veidošanos, kas ir vakcīnas mērķis. Vecāki nereti novēro drudzi arī laikā, kad mazulim šķiļas zobiņi. «Šādos gadījumos temperatūra varētu būt aptuveni 38 °C. Ja ir augstāka, visticamāk, tas nav zobu dēļ. Jāatceras – kad bērnam šķiļas zobi, arī imunitāte ir vājāka un organisms kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām,» skaidro Ilze Dambe.
Ņem vērā! Par paaugstinātu temperatūru var liecināt karstāka āda, svīšana, vaigu apsārtums, apātiskums un miegainība.
Kā un ar ko mērīt?
Aptiekās ir pieejami dažādu veidu termometri – gan klasiskie digitālie paduses termometri, gan bezkontakta pieres vai ausu termometri, gan rektālie (taisnās zarnas) termometri. Katram ir savas priekšrocības un trūkumi, un izvēle bieži vien jāveic, balstoties uz bērna vecumu, temperamentu un konkrēto situāciju.
«Precīzākie mērījumi tiek iegūti rektāli jeb taisnajā zarnā. Šo metodi uzskata par zelta standartu zīdaiņiem līdz gada vecumam, tomēr saprotams, ka mājas apstākļos vecākiem tā var šķist sarežģīta vai neērta. Tāpēc ikdienā bērnu temperatūras mērīšanai vecāki visbiežāk izmanto bezkontakta pieres vai ausu termometru.» Ar tiem iespējams iegūt ātru mērījumu, taču jāņem vērā, ka šie termometri bieži vien sniedz neprecīzus rādījumus, jo tos ietekmē ārējā vide, bērna kustīgums, sviedri vai pat mērīšanas leņķis.
Runājot par digitālajiem paduses termometriem, tie ir praktiski un ērti lietojami, taču, lai iegūtu precīzu rezultātu, bērnam temperatūras mērīšanas laikā ir jābūt mierīgam, termometram jābūt pareizi novietotam un mērīšanas ilgumam jābūt pietiekamam.
Svarīgi! Jāņem vērā, ka rektāli mērīta ķermeņa temperatūra fizioloģiski ir augstāka nekā mērījumi citās vietās (piemēram, padusē). Paaugstināta temperatūra šajā gadījumā ne vienmēr norāda uz drudzi vai nepieciešamību pēc pretdrudža medikamentiem. Šī atšķirība ir jāņem vērā, interpretējot mērījuma rezultātus.
Kad nepieciešamas zāles?
Lai gan paaugstināta temperatūra bērnam vecākiem bieži vien rada vēlmi nekavējoties meklēt medikamentus, temperatūras pazemināšana vienmēr nav pirmais un obligātais solis. Īpaši bērna pirmajā dzīves gadā svarīgi saprast, kad zāles tiešām ir nepieciešamas, kādas ir piemērotas un drošas un kā pareizi noteikt medikamenta devu.
«Zīdaiņiem līdz triju mēnešu vecumam medikamentu lietošana obligāti ir jāsaskaņo ar bērna ārstu, jo drudzis šajā vecumā var būt vienīgā smagas bakteriālas infekcijas pazīme. Domājot par bērniem no triju mēnešu vecuma, būtiski ir izvērtēt mazuļa pašsajūtu.
Ja drudzis neizraisa izteiktu diskomfortu, mazais ēd, uzņem šķidrumu, čurā, uz ādas nav izsitumu, bērns jūtas omulīgi – temperatūru mazinošus medikamentus var arī nedot.
Paaugstināta ķermeņa temperatūra jāpazemina tikai tad, ja tā rada bērnam diskomfortu (visbiežāk, ja temperatūra ir vairāk nekā 39 °C vai pat augstāka) un vecāki redz, ka mazais nejūtas labi – kļūst apātisks, neuzņem šķidrumu, mazāk čurā vai nedara to nemaz.»
Tāpat medikamenti temperatūras mazināšanai noteikti jādod, ja bērnam ir tendence uz febrilajiem krampjiem. «Šādi krampji var rasties vecumā no sešiem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Krampji visbiežāk rodas tāpēc, ka bērna nervu sistēma vēl nav tik nobriedusi, lai tiktu galā ar straujajām temperatūras izmaiņām ķermenī. Šādā brīdī vecāki, protams, var būt ļoti sabijušies, bet svarīgākais, kas jāatceras, – krampju laikā bērnam neko nedrīkst likt mutē, ja iespējams, var ielikt pretdrudža svecīti rektāli (tūplī), atvēsināt ķermeni ar remdenām kompresēm un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību,» uzsver pediatre.
Krampji visbiežāk ir pašlimitējoši jeb beidzas paši no sevis, un bieži vien līdz brīdim, kad ātrā palīdzība ir ieradusies, krampji jau ir pārgājuši. Tad citus medikamentus, izņemot temperatūru pazeminošus līdzekļus, dot nevajag,» stāsta ārste, skaidrojot, ka bērniem līdz triju mēnešu vecumam temperatūras pazemināšanai rekomendē paracetamolu, bet pēc triju mēnešu vecuma – ibuprofēnu. Šo medikamentu devu aprēķina atkarībā no bērna ķermeņa masas (kg), un, kā uzsver pediatre Ilze Dambe, pārmērīga vai nepareiza zāļu lietošana bērniem var būt bīstama veselībai. «Bieži vien tieši bērna masai neatbilstošu temperatūru pazeminošu līdzekļu devu lietošana ir iemesls tam, ka neizdodas pietiekami efektīvi pazemināt augstu temperatūru un jāmeklē mediķu palīdzība. Medikamentus bērnam var dot ne biežāk kā reizi sešās stundās. Jāatceras, ka jānogaida vismaz stunda, pusotras, līdz tie sāk iedarboties.»
Rīcības plāns
Ja paaugstināta temperatūra (virs 38 °C) ir bērnam:
- līdz 1 mēneša vecumam – nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (zvanot pa tālruni 113);
- no 1 līdz 3 mēnešu vecumam – nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu vai pediatru. Ja tas nav iespējams, jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vai jādodas uz tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļu;
- no 3 līdz 12 mēnešu vecumam – jāsazinās ar ģimenes ārstu un rūpīgi jāvēro bērna pašsajūta.
- Lai mazinātu temperatūru, bērnu nedrīkst likt aukstā ūdenī. Ieteicams izmantot vēsas, mitras kompreses, kuras var likt mazajam uz pieres, aknu apvidū un uz lielajiem asinsvadiem.
- Paaugstinoties temperatūrai, bērniņam var būt aukstas kājas un/vai rokas – tad bērns jutīsies labāk zem siltas segas. Kad temperatūra ir paaugstinājusies, rokas un kājas kļūst karstas, un bērnu var atsegt.
- Temperatūras mazināšanai bērna ādu nedrīkst rīvēt ar alkoholu vai spirtu, jo pat neliels daudzums var uzsūkties caur mazuļa ādu un toksiski iedarboties uz nervu sistēmu.
