• Dabīgo hormonu nozīme dzemdību procesā

    Grūtniecība
    Zane Kazāka
    Zane Kazāka
    24. oktobris, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Foto; Shutterstock
    Hormoniem tiešām ir liela nozīme ne tikai dzemdību norisē, bet arī grūtniecības laikā un pēc bērniņa piedzimšanas. To līmenis sievietes organismā kāpj un atkal krīt atkarībā no veicamā uzdevuma, tādējādi nodrošinot dzemdību optimālu darbību. Kuriem hormoniem dzemdībās ir galvenā loma? Konsultē ginekoloģe, dzemdību speciāliste Vija Veisa un dzemdību atbalsta persona Linda Kante.

    Svarīgi arī grūtniecības laikā

    Grūtniecības laikā ļoti liela nozīme ir progesteronam, ko tieši tā arī var dēvēt – par grūtniecības hormonu. Daktere Vija Veisa stāsta, ka progesterons sākotnēji pēc ovulācijas izstrādājas dzeltenuma ķermenī olnīcās, sagatavojot gan dzemdi, gan dzemdes dobumu grūtniecībai. Vēlāk tā izstrādi pārņem placenta. Progesterona loma ir padarīt dzemdi neaktīvu, tas ir, bez lieka tonusa un kontrakcijām, lai tā būtu mīksta, mājīga un atslābusi. Savukārt pirms dzemdībām progesterona ietekme ir jānomāc, jo to laikā dzemdei ir jābūt spējīgai spēcīgi sarauties. Tāpēc brīdī, kad, bērniņš augot, ir palīdzējis dzemdei sasniegt maksimālo iestiepuma pakāpi, ķermenis saņem signālu, ka laiks izstrādāt citus hormonus – kortikotropīnrelīzinghormonu un kortizolu. Tas pastiprina estrogēna sintēzi sievietes organismā, kas savukārt mazina progesterona veidošanos un veicina dzemdes sagatavošanos tam, lai tā būtu spējīga reaģēt uz dzemdībām svarīgajiem hormoniem. Cits nozīmīgs hormons, ko izstrādā olnīcas, ir relaksīns. Tas atbild par muskuļu un saišu atslābināšanu gan grūtniecības laikā, gan pirms dzemdībām. Tā ietekmē atslābinās arī dzemdes kakliņš, lai tas varētu vērties vaļā, kā arī iegurņa muskulatūra un saites, lai bērniņam būtu padevīgāks dzemdību ceļš. Estrogēna ietekmē dzemdes muskulatūrā sāk veidoties bioloģiski aktīvas vielas prostaglandīni. Un prostaglandīni kopā ar relaksīnu ir tie, kas uzsāk dzemdību darbību. Bet dzemdību laikā viens no galvenajiem hormoniem ir oksitocīns, kas veicina kontrakciju veidošanos, un turpina darboties arī pēc dzemdībām (lai dzemde sarautos un atdalītos placenta) un ir atbildīgs par mammas un jaundzimušā piesaistes veidošanos un piena izstrādi.

    Laimes hormoni – endorfīni

    Nozīmīgi hormoni dzemdību laikā ir arī endorfīni. Tie ir labsajūtas hormoni jeb dabīgie opiāti, kas palīdz izturēt dzemdību sāpes. Daktere Vija Veisa stāsta, ka viens no tiem – bēta endorfīns – pastiprināti izdalās jau grūtniecības laikā, kā arī dzemdībās tieši kontrakciju laikā, ļaujot sievietei tās pārdzīvot un pārciest.

    Endorfīni izdalās stresa laikā, un dzemdības arī var nosaukt par īpašu stresa situāciju organismam, kad norit daudz ikdienā neierastu procesu.

    No otras puses, ja to ir par daudz, tie var mazināt oksitocīna izdalīšanos un bremzēt dzemdību darbību. Bēta endorfīni kulmināciju sasniedz apmēram 20 minūtes pēc dzemdībām. Tie pastiprinātā daudzumā nonāk arī krūts pienā, un bērniņš, zīžot mātes krūti neilgi pēc dzemdībām, var to saņemt. Ar šo kopīgi piedzīvoto labsajūtas fenomenu izskaidro bērniņa ciešo piesaisti mammai un otrādi, tādējādi veicinot labu savstarpējo komunikāciju vēlāk. Paaugstinātās bēta endorfīnu koncentrācijas iespaidā sievietes pēc dzemdībām nereti arī stāsta, ka dzemdēt bijis viegli un vienkārši, jo hormons rada viegli eiforisku stāvokli.

    Nozīmīga loma adrenalīnam

    Vēl viens ļoti nozīmīgs hormons dzemdībās ir adrenalīns. Dzemdībās tam ir īpaša nozīme. Tā galvenais uzdevums ir izdalīties izstumšanas fāzē, kad sievietei ir nepieciešams tīģerienes spēks, lai dabūtu laukā bērniņu. Vija Veisa min, ka adrenalīna koncentrācijas palielināšanos dažkārt var sajust kā drebuļus, drudzi, var būt pat slikta dūša. Linda Kante stāsta, ka tieši adrenalīns ir tas, kas sievietei rada pēdējo spēcīgo spiešanas (stumšanas) sajūtu. Adrenalīna šalts no sievietes asinīm nonāk arī bērna asinsritē, tādējādi palīdzot nobriest bērniņa plaušām un veikt pirmo patstāvīgo ieelpu. Adrenalīna izdalīšanos var veicināt dažādas emocijas, piemēram, bailes, kā arī stress. Dzemdību sākumposmā, kad sieviete vēl reaģē uz apkārtējo, tas var izdalīties un nostrādāt līdzīgi kā dzīvnieku mammām, kas nokļūst nedrošos apstākļos, – dzemdību aktivitāte apstājas, dzemdes kakliņa atvēršanās vairs nenotiek, un ķermenis gaida nākamo piemēroto brīdi dzemdību procesa atsākšanai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc sievietei labāk ilgāk būt drošos, pazīstamos apstākļos un došanos uz dzemdību iestādi atlikt uz vēlāku laiku. Ja dzemdību process būs aizgājis pietiekami tālu, būs mazāka iespējamība, ka to varēs izsist no sliedēm kādi apstākļi.

    Kad dzemdes kakla atvērums ir jau 8–10 cm, sieviete uz ārējiem apstākļiem reaģē vājāk. Taču, jūtot, ka sāpes tiešām kļūst nepanesamas, turklāt stresa dēļ apgrūtina dzemdību gaitu, ir vērts izmantot atsāpināšanu.

    Tā mazina stresu, bailes no sāpēm, līdz ar to samazinās adrenalīna izdalīšanās un dabiskie hormoni, kas dzemdības veicina, labāk var veikt savu darbu. Process virzās mierīgāk, jo sieviete ir nomierinājusies. Linda Kante gan min atsāpināšanas otru pusi – epidurālā anestēzija atslēdz sievietes dabisko sadarbību ar mazuli, viņš dzemdībās paliek it kā bez mammas atbalsta. Mamma var nejust arī pēdējo spēcīgo stumšanas refleksu, un tas savukārt var veicināt instrumentālu iejaukšanos dzemdību procesā. Tomēr katrs gadījums ir individuāls, un sievietei pašai procesa laikā visdrīzāk būs skaidrs, vai svaru kausus svērt par labu atsāpināšanai vai ne.

    Prolaktīns veiksmīgai zīdīšanai

    Vēl viens nozīmīgs hormons ir prolaktīns, kas veicina piena sekrēciju. Tā līmenis ir paaugstināts jau visas grūtniecības laikā, kulmināciju sasniedz dzemdībās un saglabājas augsts visu zīdīšanas laiku. Prolaktīna sintēzi veicina arī bēta endorfīni. Šie abi hormoni ietekmē krūts zīdīšanas uzsākšanu un veicina piena izdalīšanos. Savukārt zīdīšanas laikā izdalās arī oksitocīns, kas palīdz dzemdei sarauties līdz tās sākotnējai formai, kā arī veicina krūts piena veidošanos un izdalīšanos.

    Pēc dzemdībām hormonu daudzums samazinās

    Hormonu daudzums, kuri dzemdību laikā te viens, te otrs sasniedz izdales maksimumu, 2–3 dienas pēc dzemdībām sievietes asinīs strauji samazinās. Ar šo kritumu skaidro pēcdzemdību skumjas, kas jaunajām māmiņām nereti uznāk dažas dienas pēc dzemdībām. Sieviete kļūst raudulīga, pārdzīvo par jebkuru sīkumu, rodas sajūta, ka ne ar ko nevar tikt galā. To nevajag jaukt ar pēcdzemdību depresiju, kas ir cits, nopietns stāvoklis un parādās ilgāku laiku pēc dzemdībām. Skumjas dažas dienas pēc dzemdībām rodas hormonālo izmaiņu dēļ, tās ir pārejošas, un pārvarēt tās palīdz tuvinieku atbalsts.


    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē