Sakņu dārza darbi maijā. Ko darīt ar tomātiem, gurķiem, kartupeļiem? Ko tagad sēt un stādīt?

• Ja aprīļa beigās nepaguvi iesēt, vēl nekas nav nokavēts, gurķus dēstiem droši var sēt visu maiju – no dēsta audzēti gurķi tik un tā sāks ražot agrāk par tieši augsnē sētiem. Gurķu sēklas sēj pa vienai 8–10 cm diametra podos bagātinātā kūdras substrātā. Plus 25 grādu temperatūrā asni parādīsies jau trešajā dienā, bet pēc 15–17 dienām jau sāks veidoties trešā lapa. Diemžēl pēdējos gados maijā mēdz būt aukstuma periodi, kad siltumnīcā gurķiem ir par vēsu, savukārt uz palodzes pietrūkst gaismas un sakņu kakliņš izstīdzē. Šādi augi bieži cieš no sakņu kakliņa puves, tāpēc atliek vai nu laikus pārstādīt tos citos podos, iegremdējot gandrīz līdz dīgļlapām, vai vispār iesēt no jauna. Gurķi viegli veido jaunas saknes no stublāja, kamēr tas nav inficēts. Lai pasargātu no inficēšanās, substrātu tūlīt pēc pārstādīšanas vērts aplaistīt ar fungicīda Previcur Energy šķīdumu, stingri ievērojot norādes etiķetē. 
• Siltumnīcā gurķus un melones drīkst stādīt, kad augsnes un gaisa temperatūra stabili turas virs plus 16 grādiem. Attālums starp augiem 30–35 cm.
• Siltumnīcā laiks stādīt tomātu, papriku, baklažānu, gurķu un meloņu dēstus. 
• Maija vidū ir laiks sēt ķirbjus, kabačus un patisonus audzēšanai atklātā laukā. Dēstus audzē tāpat kā gurķiem, pastāvīgā vietā stāda maija beigās vai jūnija sākumā atkarībā no laika prognozes. Vislabāk stādīt augus divu trīs īsto lapu vecumā, tad tie mazāk cieš no vēja un spožas saules. Ja sinoptiķi sola aukstumu un pat salnas, bet dēsti jau ir lieli un nevar gaidīt, ir vērts divas dienas pirms izstādīšanas apsmidzināt tos ar līdzekli Lalstim Osmo, bet pēc izstādīšanas apsegt ar agrotīklu un turēt to līdz ziedēšanas sākumam.
• Tāpat maija vidū jāsēj krūma pupiņas dēstiem un turpmākai audzēšanai atklātā laukā. Ja pupiņas plāno audzēt siltumnīcā, dēstiem tās sēj maija sākumā. Vislabāk audzēt pupiņu dēstus kasetēs, sējot pamīšus katrā otrajā ligzdā. Izstāda vienas īstās lapas vecumā apmēram 30 cm augu no auga.
• Aprīlī stādītiem tomātiem ir laiks izkniebt pazares un, iespējams, izņemt zemākās, slikti attīstītās, dzeltenās vai violetās lapas, atstājot tās, kuras ir veselas un zaļas. Ja augiem vēl ir saglabājušas dīgļlapas, tās nevajag aiztikt – lai nokalst pašas. Pazares izkniebj, tiklīdz var satvert pirkstos. Zemākās, garākās pazares, ja nepieciešams, var izmantot iznīkušo augu aizvietošanai. Tam vislabāk der ap 10–15 cm garas pazares. Tās var vispirms apsakņot traukā ar ūdeni, bet var arī iespraust tieši zemē, ja vien tā ir pietiekami mitra. Sākumā spraudeņi izskatīsies bēdīgi, bet jau pēc divām nedēļām viss būs kārtībā.
• Maijā augus arī siltumnīcā apdraud salnas. Svarīgi sekot laika prognozēm un laikus sagatavoties. Papildus citiem pasākumiem visus augus siltumnīcā der profilaktiski apsmidzināt jau pieminēto līdzekli Lalstim Osmo – tas aizsargā apmēram divas nedēļas.
• Dārzā maijā droši var sēt galda bietes, burkānus, sakņu pētersīļus, dilles, loku sīpolus (batūnus), mēneša beigās var sēt gurķus, ja nebija iespējas izaudzēt dēstus.
• Turpinās visu kāpostaugu stādīšana. Neaizmirsti, ka katrai šķirnei ir savi optimālie stādīšanas attālumi, tie norādīti uz sēklu paciņas. Ja paciņa nav saglabājusies, informāciju var atrast internetā sēklu tirgotāja mājaslapā. Galviņkāpostiem – jo lielāka galviņa, jo lielāki stādīšanas attālumi. Ziedkāpostu un brokoļu stādīšanas attālumu nosaka lapu rozetes lielums, tas atkarīgs kā no šķirnes, tā arī no laistīšanas un mēslošanas.
• Maija sākumā stāda visu seleriju dēstus. Salnu dēļ selerijas mēdz priekšlaikus izziedēt, tāpēc ir drošāk apsegt tās ar agrotīklu, līdz salnas vairs nedraud. Sakņu seleriju stādīšanas attālumi ir 50–60 cm starp rindām un 30–35 cm rindā, jo saknes izaug gana lielas. Kātu selerijas stāda ciešāk, 30–40 cm starp rindām un ap 30  cm rindā.
• Vēl var iestādīt sīksīpolus loku ražai, bet pašu sīpolu ražai jau ir par vēlu.
• Maija sākumā vēl var iestādīt arī kartupeļus, lai tie paspēj izveidot pietiekami kuplus cerus līdz augustam, kad sāksies slimības.

Ar citiem aktuālajiem dārza darbiem vari iepazīties žurnāla Mans Dārzs maija numurā!

• Ciemojamies deviņreiz godalgotā jelgavnieces INDRAS DOMBROVSKAS dārzā – mazā teritorijā viņai ne tikai izdevies ietilpināt brīnumainu augu dažādību, bet arī radīt omulīgu noskaņu.
• Stādaudzētavā «Raunas stādi» pie LĀSMAS un ULDA RIEKSTIŅIEM, kas piedāvā tikai augus, ko vairākus gadus pārbaudījuši pašu dārzā. Ziemcietes un vasaras puķes, ko īpaši iesaka Lāsma.
• Labākos kaimiņaugus rododendriem iesaka un ar jaunajām rododendru šķirnēm iepazīstina LU rododendru audzētavas pētniece GUNITA RIEKSTIŅA.
• Savas «Rozes gada» piezīmes turpina pieredzējusī kolekcionāre un divu rožu dārzu saimniece ROMIJA ANDERSONE – šoreiz vairāk par «trubiņstādu» stādīšanu, vīteņrožu veidošanu un citiem maija darbiem.
• Akadēmiķes, Dobeles Dārzkopības institūta zinātnieces, aprikožu, plūmju un krūmcidoniju selekcionāres EDĪTES KAUFMANES kaislības – ģimene un dārzs, gan savs, gan institūta. 
• Skaista dārza un studijas «Hortus Inspirante» saimnieces INGUNAS SMILŠARĀJAS dārza lietu TOP 10.
• Kāpēc samtenes, kliņģerītes, ārstniecības salvijas un lavandas sauc par pakalpojumaugiem un kādus pakalpojumus tās sniedz burkānu, kāpostu un sīpolu dobēm, skaidro Dārzkopības institūta zinātniece LĪGA LEPSE.
• Kas jāzina, ja gribi izaudzēt baklažānus, varenus kā dienvidu zemēs. Pieredzē dalās audzētāji, kam tas izdevies.
• Par svarīgākajiem darbiem, kas maijā jāpaveic sakņu, augļu, košuma un istabas puķu dārzā, kā ierasts, atgādina eksperti MĀRĪTE GAILĪTE, EDGARS RUBAUSKIS, MARUTA KAMINSKA un ZANE PURNE.

Iegādāties izdevumu