Oktobra darbi sakņu dārzā. Padomi ražas novākšanai un uzglabāšanai

Konsultē Mārīte Gailīte, agronome, dārzeņkopības eksperte

• Piemājas dārzā sakņu dobes aizņem nelielu platību un visu ražu parasti var novākt vienā nedēļas nogalē. Gaiss kļūst vēsāks, dienas mēdz būt gan saulainas, gan lietainas, savukārt naktīs nereti ir salnas. Plānojot ražas vākšanu, jāņem vērā gan laika apstākļi, gan arī šķirņu veģetācijas perioda ilgums. Ja dārzeņus iecerēts uzglabāt vismaz līdz gadumijai, ir būtiski, lai vākšanas brīdī tie būtu pietiekami nobrieduši, bet nepārgatavojušies.
• Burkāniem gatavību norāda saknes gals. Latvijā visvairāk tiek audzētas Nantes tipa šķirnes un hibrīdi, kuriem ir gluda, cilindriska sakne. Ja Nantes burkāniem saknes gals ir vēl spics jeb konisks, saknei vēl jānobriest un ar vākšanu var nesteigties. Savukārt Šantene tipa šķirnēm, kurām ir koniska saknes forma, par gatavību vākšanai spriež pēc saknes pieres (vieta, no kuras aug lapas) diametra. Ja tas sasniedzis 3–4 cm, burkāni ir gatavi novākšanai. Lielākas saknes vairs nav tik garšīgas un sulīgas. Lai glabājot nezaudētu mitrumu, burkānus uzglabā kastēs, pārberot ar smiltīm. Lai mazinātu puves risku, smiltis vērts sajaukt ar Trihodermīnu.
• Galda biešu gatavību nosaka pēc saknes lieluma. Saimniecēm patīk ne pārāk lielas, ap 6–8 cm diametra saknes, jo tās var izlietot vienā reizē. Bietes visvairāk cieš no salnām, apsalušas strauji bojājas un uzglabāšanai nav derīgas, tāpēc ar to vākšanu nevajadzētu kavēties.
• Skābējamo kāpostu hibrīdi liecina par gatavību novākšanai ar smaidu, proti, galviņas virspusē lapas sāk plīst. Uzglabājamiem hibrīdiem galviņas sākumā atgādina spuldzītes, jo starp apakšējām lapām vēl ir daudz brīvas vietas. Galviņai piebriestot, šie tukšumi piepildās ar lapām, galviņa kļūst smagāka. Tātad, lai noteiktu gatavību vākšanai, kāda galviņa jāpārgriež vertikāli un jāaplūko lapu izkārtojums pie kacena. Ja sakņu dārzā ir tikai dažas kāpostgalviņas, kuras negribas lieki bojāt, jāatceras šķirņu vai hibrīdu nosaukumi un jāpameklē internetā to apraksti. Parasti tajos ir norādīts aptuvenais dienu skaits no stādīšanas līdz novākšanai. Plus vai mīnus 5–7 dienas lielu lomu nespēlē. Mūsdienu kāpostu hibrīdi pacieš salnas līdz mīnus 5–6 grādiem. Jānogaida, līdz galviņas atlaidīsies, un tad tās jānogriež. Kacenu labāk nogriezt gludi tieši zem galviņas, jo, slīpi nogriezts, tas var bojāt citas galviņas kastē vai kaudzē. Pagrabā galviņas labāk novietot nevis tieši uz grīdas, bet uz koka paletes vai otrādi apgāztām koka vai plastmasas kastēm, lai zem tām būtu gaisa kārta. Ne galviņkāpostus, ne arī ziedkāpostus, brokoļus un Pekinas kāpostus nedrīkst pat īsu laiku glabāt tukšā siltumnīcā. Labāk pat lietainā laikā dažas dienas tos atstāt laukā, nevis turēt siltumā, kur strauji var attīstīties infekcijas.
• Rāceņus, kāļus, mārrutkus un puravus var novākt pašus pēdējos oktobra beigās – jo vēsākas saknes tiek novāktas, jo mazāk tās vīst pagrabā.
• Puravus un rožkāpostus labāk novākt oktobra pēdējās dienās vai novembra sākumā. Puraviem pagrabos parasti ir par siltu, tos labāk pierakt tukšā siltumnīcā. Rožkāposti vismazāk cieš no sala un spēj vairākas reizes atlaisties, ja vien nav izrakti no zemes, tos vāc pēc vajadzības vai novāktas galviņas sasaldē.
• Novāc pēdējos tomātus, izvāc visas augu atliekas, auklas un inventāru, nomazgā siltumnīcas sienas un jumtu. Dezinficēt augsni nav iespējams tās lielā apjoma dēļ. Tukšā siltumnīcā augsnes virskārtā 8–10 cm dziļi var iestrādāt mēslojumu Perlka. Tas satur kalciju un slāpekli un, saskaroties ar augsnes mitrumu, izdala nelielu daudzumu brīvā amonjaka, kas ir bīstams kaitēkļiem, slimību izraisītājiem un dīgstošām nezālēm. Ja apstrādātas dobes tūlīt pat apsedz ar caurspīdīgu plēvi, amonjaks ilgāk saglabājas un darbosies augsnē, bet saule papildus augsni sasildīs, veicinot Perlkas dezinficējošo efektu. Tā kā rudenī un ziemā siltumnīcu nelaista, barības elementi saglabāsies augsnē līdz pavasarim.
• Sakņu dārzā vērts noteikt augsnes pH, lai noskaidrotu, vai nepieciešams kaļķot. Vislabāk iedarbojas miltos samaltie kaļķošanas līdzekļi – dolomītmilti vai celtniecības krīts. Vērts reizi 3–4 gados veikt tā saukto uzturošo kaļķošanu, iestrādājot ap 100 g krīta uz kvadrātmetru. Krītu izkaisa un tūlīt pat ierušina augsnē, izmantojot frēzi vai grābekli.
• Stāda ziemas ķiplokus, lai daiviņas paspētu apsakņoties pirms ziemas. Šogad lielā mitruma dēļ ķiploki ir inficēti vairāk nekā parasti, tāpēc katrā stādīšanas bedrītē jāieber šķipsna mikrobioloģiskā līdzekļa, kas satur derīgās augsnē mītošas sēnes un baktērijas, piemēram, Trihodermīns, Biomikss, Mycostops.
  Par citiem šī mēneša dārza darbiem lasi žurnāla Mans Dārzs oktobra numurā! 
  
  • Ar pirmajām krāsainajām rudens lapām nāk MANA DĀRZA oktobra numurs!
  • Par lapu košumu priecādamies, aizdomājamies, vajag vai nevajag dārzā to smuko etiķkoku?
  • Ciemojamies pat veselos divos dārzos – gan Ludzā, HELĒNAS SARKSNES dārzā, kas lolots jau 40 gadu un vairākkārt atzīts par skaistāko visā Latgalē, gan mākslinieces IEVAS KAMPES-KRUMHOLCAS dārzā Vaidavā, kas ir pavisam jauns, bet tikpat viegls un skaists kā saimniece pati. 
  • EDŽUS VĒJIŅŠ, turpinot rakstu sēriju par Latvijas dabas augiem, šoreiz dalās pieredzē, kā pārvērst ceļmalas līdz zemei nopļauto «zaļo tuksnesi» ziedošā puķu pļavā. Vēl tikai jāpanāk, lai čaklais traktorists to atkal nenopļauj. 
  • «Rozes gada» piezīmes turpina pieredzējusī kolekcionāre un divu rožu dārzu saimniece ROMIJA ANDERSONE, un šoreiz jau laiks gatavot rozes ziemai, piemēram, iemācīties noliekt guļus pamatīgu stumbra rozi. Uh!
  • Dārza kaislībā – psihoterapeits VIESTURS RUDZĪTIS. Lai nu ko, bet kaislības modināt viņš prot. Bet pats pa to laiku – nu, kas to būtu domājis! – rāmi kravājas gar bišu stropiem.
  • Ieskatāmies Cēsu dārzniecībā KLIĢENI, kur pašlaik valda krizantēmu krāsu parāde. 
  • No RAGĀRU saimnieka JĀŅA VAIVARA uzzinām gan to, ka melones vislabāk audzēt siltumnīcā, gan arī to, kā tās audzēt. Un, protams, saldākās šķirnes. 
  • Lietu sadaļā – stādaudzētavas RAUNAS STĀDI saimnieces LĀSMAS RIEKSTIŅAS dārza lietu TOP 10 un vestītes, kas gādās, lai, dārzā strādājot, mugura nesalst. 
  • Par svarīgākajiem darbiem, kas septembrī jāpaveic sakņu dārzā un siltumnīcā, augļu, košuma un istabas puķu dārzā, kā ik mēnesi, atgādina eksperti MĀRĪTE GAILĪTE, EDGARS RUBAUSKIS, MARUTA KAMINSKA un ZANE PURNE.

  Iegādāties izdevumu