Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
No zara vai laktas putns nenokrīt tāpēc, ka aizmiegot viņam pirkstiņu muskuļi it kā saslēdzas un nofiksējas – tie paši neveras vaļā. Putni zarus par gulēšanas vietu izvēlas tāpēc, ka tā viņiem drošāk. Ja, piemēram, zvirbulītis aizmigs zālē uz zemes, viņam ļoti viegli piekļūs kaķis, meža putniem uzbruks zebiekstes… Tāpēc drošības labad putns izvēlas gulēt uz tieva zara, kur nevar tikt klāt plēsējs. Ja kaķis sāks rāpties pa zaru, tas sašūposies, putns pamodīsies un aizlidos. Tieši tāpēc putni neguļ uz sāniem, jo tad viņiem vispirms vajadzētu piecelties un tikai pēc tam varētu aizlidot. Guļot kājās, viņi vienmēr ir gatavi lidojumam.
Visi vājie dzīvnieciņi, kuriem naktī var uzglūnēt ienaidnieki, guļ tā, lai varētu visātrāk aizmukt. Daudzi guļ ļoti saraustīti, savāc savu miedziņu pa minūtītei. Piemēram, savvaļas zaķis guļ kā atspere – uz kājām, turklāt tādā pozā, lai uzreiz varētu lēkt. Viņš neguļ vienā laidā visu atpūtas laiku – iesnaužas, pēc laiciņa pamostas, tad iesnaužas, atkal pamostas… Tāpēc radies nepareizs priekšstats, ka zaķi guļ atvērtām acīm. Vienkārši vēl neviens cilvēks nav spējis pielavīties, lai zaķis to nesajustu un neatvērtu acis.
