Etiķkoks ir pieticīgs, viegli audzējams un ļoti dekoratīvs pat ziemā. Tomēr arī vispieticīgākajiem augiem ir savi audzēšanas knifi. Lūk, kas patīk etiķkokam.
Etiķkoku var ieaudzēt divos veidos – no saknes atvases vai iestādot stādaudzētavā nopirktu stādu. Pirms pirkšanas apskati, vai stāds ir pietiekami veselīgs, un pievērs uzmanību stumbram. Tā kā koksne ir mīksta, stumbram nedrīkst būt plīsumu un lielu grieztu brūču, tam jābūt samērā taisnam. Tad vēlāk būs vieglāk kopt zālienu zem etiķkoka. Tāpat labāk izvēlēties stādu ar trim dzinumiem, lai vainags veidojas platāks.
- Pavairošana ar atvasi. Agri pavasarī pirms lapu plaukšanas vai vēlu rudenī, kad etiķkoks nometis lapas, jāizrok vienu vai divus gadus vecs dzinums. Jāatrok zeme apmēram 30 centimetru attālumā no atvases, jāatcērt tā no mātesauga un jāizrok, lai zemē nepaliek atcirstās saknes gals. Dzinums pēc iestādīšanas obligāti jāsaīsina vismaz par trešdaļu vai pat pusi, jo tikko iestādīta etiķkoka sakne uzreiz nespēj uzņemt pietiekami daudz mitruma, lai padzirdītu vainagu. Atvase jāstāda tikpat dziļi, cik tā augusi.
- Konteinerstāda stādīšana. Ja stādu pērk no audzētājiem, labāk darīt to vasarā, kad tas ir kvalitatīvāks. Tos, ko sezonas laikā nepārdod, visbiežāk pārstāda podos, bet līdz pavasarim krūms var nepagūt iesakņoties. Ja pērk stādu podiņā, pārbauda, vai tam izveidojusies sakņu sistēma. Paceļot podu, tā apakšā vajadzētu būt redzamām saknēm. Savukārt rudens un pavasara tirgos nav ieteicams pirkt etiķkoku, kura sakne ir iepakota maisā. Krūms vairojas ar sakņu sistēmas palīdzību – tās izplešas pa zemi ap pašu krūmu un veido atvases –, bet uzglabāšana maisā saknei rada stresu, tāpēc iestādīts krūms var nīkuļot vai vispār neiesakņoties. Turklāt nav zināms, cik ilgi stādiņš atradies maisā. Etiķkoka konteinerstādus var stādīt jebkurā brīdī, kad zeme nav sasalusi. Ja neplāno jauno stādu regulāri laistīt, nav ieteicams koku stādīt jūlijā un augusta sākumā, kad mēdz būs ilgstošāki sausuma periodi, – ja stāds iepriekš konteinerā regulāri laistīts, tas sausumu nepārcietīs.
Pieticīgā nezāle. Audzētāji etiķkoku uzskata par nezāli, jo tas labi aug un čakli dzen atvases gandrīz jebkurā augsnē, ja vien nav iestādīts tīrā smiltī, mālā vai dolomītā. Ideālā augsne šim kokam ir trūdvielām bagāta un vidēji mitra.
Tīk sabiedrība. Etiķkoks izbauda citu augu sabiedrību, tāpēc tam patiks, ja to stādīs netālu no citiem krūmiem un kokiem vai vismaz mājas tuvumā siltās un gaišās vietās, kur neveidojas vēja koridori.
Mēdz savainoties. Vainags etiķkokam jāveido tāpat kā citiem kokiem un krūmiem. Ja zari iet krusteniski, jāizgriež tie, kas aug uz vidu, uz vainaga iekšpusi, jo krusteniskie zari var berzēties cits pret citu, radot ievainojumus mīkstajā koksnē. Šādas brūces var apstrādāt ar kokaugu brūču ziedi, piemēram, Lerānu. Daži speciālisti gan uzskata, ka kokam pašam jātiek galā – ja brūce būs liela, nepalīdzēs nekādi kopšanas līdzekļi; ja maza, koks pats spēs sevi sadziedēt.
Neprasa regulāru darbu. Etiķkokam nav vajadzīga regulāra apgriešana, to nevajag galotņot, ja vien nav plānots veidot īpašu vainagu – tas tad nozīmē pastiprinātas rūpes un kopšanu. Daži speciālisti iesaka koku griezt tikai tad, kad tas tiešām nepieciešams. Piemēram, ja etiķkoks iegūts mantojumā kopā ar māju, visus gadus audzis pats savā nodabā un izveidojis biezu lapotni, to var formēt, izgriežot krusteniskos, beigtos un aizlauztos zarus. Pavasarī ieteicams koku aplūkot un laikus uzmanīgi izlauzt jaunos, zaļos, kraukšķīgos zariņus, kas aug uz vecajiem stumbriem. Šāds vainaga veidošanas paņēmiens ir draudzīgākais jebkuram kokam.
Uzmanīgi ar galotņošanu. Formējot vainagu, vissliktākais, ko var izdarīt, ir nogriezt veselīgu galotni galvenajam vadzaram, kas ir spēcīgākais un veido koka vainaga vertikālo asi. Tas var izjaukt kokā ielikto augšanas informāciju, un tad jebkurš sānzars var sākt konkurēt, līdz ar to koks veido biezu un haotisku vainagu. Pieaugušam etiķkokam tas neko ļaunu nenodarīs, jo vainags ir kā liels lietussargs, bet bērnībā etiķkoku nevajadzētu traumēt ar galotņošanu. Pēc aptuveni 15–20 gadiem etiķkoks sāk zaudēt savu skaistumu, noveco un kļūst skrajāks.
Speciālisti nav vienisprātis par to, ko ar etiķkoku iesākt ziemā. Daži uzskata, ka uz ziemu tas nav jāsedz. Pirmkārt, tas ir izturīgs. Otrkārt, tā apsegs visu skaistumu, jo ziemā krūma zaros redzamas brūnganas ziedkopas un rūsganas vāles. Ja arī zaru gali pa ziemu apsalst, pavasarī tie jāapgriež, un krūms atjaunosies. Savukārt citi iesaka etiķkoka stumbru nosiet ar džutas saiti, tādā veidā pasargājot to no plīsumiem, kas var rasties temperatūru svārstību dēļ.
Etiķkoka vienīgais, bet arī lielākais mīnuss ir tā aktīvā vairošanās ar sakņu atvasēm. Ja tās neiznīcinās, drīz vien viss dārzs var pārvērsties par etiķkoku plantāciju.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
Izskatās, ka Tu izmanto reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)?
Mūsu portāla lasītājiem bez maksas ir pieejami kvalitatīvi raksti. Reklāmas ir vienīgais veids, kā mēs varam turpināt piedāvāt bezmaksas saturu. Lūdzu, izslēdz savu reklāmu bloķēšanas rīku (ad-blocker)!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
