Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Konsultē Dace Zariņa, projektu vadītāja SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Vides nodaļā.
«Komposts ir dzīvs organisms, kas jākopj un jāuzrauga. Varētu teikt arī līdzībās – ja dārzu iztēlojas kā vienotu organismu, komposts ir gremošanas procesu vadībā. Tāpēc tam jābūt ierādītai labai vietai un procesi jākontrolē, lai sanāktu kvalitatīvs, elpojošs komposts,» saka Dace Zariņa, uzsverot, ka stūrī samesta nezāļu čupa nav kompostkaudze, bet gan miskaste!
Ideālā vieta dārzā
«Ja dārzu skatām kā vienotu organismu, komposta kaudze ir kā kuņģis vai sirds, tāpēc tai būtu jābūt stratēģiski nozīmīgā vietā – lai uz kaudzi nebūtu tālu jāiet un tā būtu viegli uzraugāma. Pavisam atklātā vietā vai pagalma vidū gluži ne, lai arī mēdz sacīt, ka laba kompostkaudze nesmird, tāpēc tā var lepni stāvēt kaut iebraucamā ceļa sākumā kā vizītkarte saimniecībai, kur viss norit pēc labākajiem saimniekošanas principiem,» saka Dace Zariņa. Ja nav pieredzes kaudzi sakraut vienmērīgi skaistu, kā saka, uz līdzenas vietas, ieteicams vispirms uzbūvēt rāmīti – pieejamākais materiāls ir koka paletes. Apakšā kaudzei nav nepieciešams kaut ko klāt – kaudzi var taisīt uz zemes.
Pareizā temperatūra – kvalitatīva komposta atslēga
Kompostam sasilstot, aiziet bojā nezāļu sēklas un slimību izraisītāji. Taču temperatūrai kaudzes iekšienē, centrā, jāsasniedz 65 grādi un stabili jāturas vismaz 24 stundas! «Tāpēc ir labāk materiālus kaudzei uzkrāt, lai tad uzreiz sakrautu pietiekami lielu kaudzi – tad būs arī vieglāk saprast slāpekļa un oglekļa pareizo attiecību. Vajadzētu sanākt vismaz kubikmetram, jo, tāpat kā jebkuram dzīvam organismam, arī kompostkaudzei jābūt ķermenim. Kubikmetrs ir tas lielums, kad temperatūru varēs uzdzīt un arī noturēt – var kraut arī lielāku kaudzi, bet mazāku gan nebūtu vēlams,» skaidro Dace Zariņa.
Kad vēlamā 65–70 grādu temperatūra kaudzes centrā uzkāpusi un noturējusies 24 stundas, kompostu vajadzētu pārkraut, jo skābeklis jau patērēts un sāk veidoties ogļskābā gāze. Dara tā: kaudzes sānus un virspusi noņem nost, savukārt centrālo daļu, kur bija sasniegts lielākais karstums, pārvieto malā. Tad sānu daļas un virsējo daļu liek centrā un malā atlikto pa virsu. Kad kaudzes centrā atkal sasniegta vēlamā temperatūra, kompostu pārkrauj vēlreiz. Tā visas kaudzes daļas būs izgājušas karstuma fāzi un gan patogēni, gan nezāļu sēklas būs aizgājušas bojā.
«Tiesa, būs grūti noteikt pareizo temperatūru bez mērāmrīka, tāpēc to vajadzētu iegādāties. Piemēram, termometri.lv komposta termometrs maksā 12 eiro, tam ir 50 cm gara zonde, ar kuru mazdārziņa kompostam vajadzētu pietikt,» saka eksperte. «Cilvēki dažkārt domā, ka kaudzes segšana ar plēvi palīdzēs paaugstināt temperatūru. Tomēr ne, jo neelpojoša plēve radīs kaudzē anaerobus apstākļus, kas nebūt nav vēlamais. Ir pieejami speciālie komposta pārklāji, kas ir elpojoši, laiž ārā gāzes, daļēji aiztur mitrumu, tie būs daudz labāki. Bet svarīgākais kvalitatīviem komposta procesiem tomēr būs sakrautā materiāla pareiza slāpekļa un oglekļa attiecība, nevis pārklājs.»
Bez pārkraušanas nevar!
Zināms, ka komposta kaudzē paaugstinās temperatūra baktēriju vairošanās rezultātā. Tā kā baktērijas ir dzīvas būtnes, tās arī elpo skābekli un izelpo ogļskābo gāzi. Tāpēc jānodrošina, lai kompostkaudzē būtu pietiekami daudz skābekļa un dzīvajiem organismiem būtu, ko elpot. Un, kad tie izelpojuši visu, tiem, tāpat kā jauniešiem pēc ballītes, dikti gribas dzert un ieelpot svaigu gaisu. Ja gaisa nav, sākas nelāgie procesi – jo mazāk skābekļa, jo vairāk ogļskābās gāzes, kas pārvēršas arī nevēlamajās metāna gāzēs. Tāpēc kaudze ir jāpārkrauj, ielaižot tajā gaisu. Laikus kaudzi pārcilājot, iegūsim augstas kvalitātes aerobo (elpojošu) kompostu, kurā būs tie mikroorganismi, kuru augsnei pietrūkst. Jau biodinamiskās lauksaimniecības aizsācējs Rūdolfs Šteiners savulaik sacīja, ka augsne ar laiku noveco un tā jāpapildina ar labajiem mikroorganismiem. Šogad ar lielajām lietavām redzam, ka augsne cieš, tā ir sablīvēta, neelpo un attiecīgi arī augi no tā cieš.
Ko vēlams ielikt kompostkaudzē?
- Smalkāku materiālu. Materiālam, ko liek kompostā, labāk būt sakapātam, sagrieztam sīkāk. Piemēram, griežot dzīvžogu, nogrieztos zarus uzreiz sagriež sīkāk – kompostam patiks.
- Kūstmēsli. Ja ir iespēja, var likt svaigus govju kūtsmēslus (labs slāpekļa materiāls). Ja kūtsmēslu nav daudz, var uztaisīt no tiem vircu un ar to samitrināt sakrauto kaudzi, īpaši brūno materiālu (lapas, salmus u. c.), lai ātrāk sāk silt un dalīties. Jāstrādā ar tiem materiāliem, kādi pieejami, piemēram, zaļmēslojumu un sienu.
- Kaļķis. Ja ir zināms, ka augsnē kaut kā trūkst, to var likt kompostā. Piemēram, kaļķi, kas augsnēs trūkst ļoti bieži. Olu čaumalas noārdās ilgi, jo tās ir kalcija karbonāts, tāpēc vispirms vēlams apliet ar etiķi, tad kalcijs tiek atbrīvots. Nelielās devās var pievienot kompostam – pietiks ar saujiņu, pārspīlēt nevajag.
- Bazalta putekļi. Uz kubikmetru var pievienot 10 kg bazalta putekļu. Tiem piemīt neliels magnētisms un līdz ar to spēja dot papildu enerģiju mikroorganismiem, kas mīt kaudzē.
- Māls. 10% komposta apjoma ieteicams būt mālam. Tas pieminēts jau Rūdolfa Šteinera lekcijās par biodinamisko lauksaimniecību. Māla daļiņas ir negatīvi lādētas, tāpēc tās spēj piesaistīt pozitīvos katjonus, barības elementus, kā arī palīdz veidot stabilu humusu, kas pēc tam spēj saglabāties augsnē 30–100 gadu. Var izmantot mālu no māla ieguves vietām, dīķa tīrīšanas laikā izrakto mālu, var lietot arī smilšmāla augsni. Komposts ar māla daļiņu piedevu iegūst arī skaisti brūnu krāsu.
Ko labāk nelikt kompostā?
- Lielākā daļa aizliegumu, ko nevajadzētu likt kompostā, radušies no tā, ka cilvēkiem neizdodas sasniegt nepieciešamo 65–70 grādu temperatūru kaudzes iekšienē. Ja slāpekļa un oglekļa attiecība ir pareiza un sakaršanu izdodas panākt, daudz ko no aizliegtā tomēr var likt. Un tātad – kas nav jāliek vai arī jāliek uzmanīgi?
- Materiāli, kas nesadalās. Arī uzlīmītes, kas ir uz banāniem, nemaz nerunājot par plastmasas pudeļu korķiem u. tml.
- Riekstkoku un ozolu lapas. Tās satur tanīnus, kas sadalās stipri lēnāk nekā citi materiāli.
- Kaķu un suņu ekskrementi. Ja ir pārliecība un pierādījumi, ka kaudze noteikti sasils līdz vajadzīgajai temperatūrai, tos var likt, ja ne – neliekam. Nevajag kaudzē likt kaķu tualetei domātās pašcementējošās smiltiņas.
- Gliemeži. Tas pats – ja var nodrošināt kaudzē temperatūru, var likt.
- Kā ar citroniem? Citronos ir viela, kas vājina sliekas, – tās kļūst bālas un negrib augt. Taču, lai komposts kļūtu sliekām bīstams, kaudzei būtu jāsastāv tikai no citroniem vien… Nelielos apjomos citronus un citus citrusaugļus droši drīkst likt.
- Skujkoku zari, skaidas. To sastāvā esošie sveķi sadalās lēnām, tāpēc kompostā tos ieteicams likt vien nedaudz – kā sāli pie ēdiena.
Vai rudenī nav par vēlu veidot komposta kaudzi?
«Kaudzi var dabūt pilnīgi gatavu sešās nedēļās, tātad tā jāsāk kraut sešas nedēļas pirms kārtīga aukstuma iestāšanās. Teorētiski kaudzi var veidot arī aukstā laikā – ja kompostā būs pareiza slāpekļa un oglekļa attiecība, tas uzkarsīs arī vēsākā laikā, tikai lēnāk,» skaidro eksperte.
Slāpeklim un ogleklim kompostkaudzē jābūt pareizās attiecībās – vienkāršā valodā un par maziem apjomiem runājot, tās būtu 6 bļodas ar zaļo materiālu (pļautā zāle, virtuves atkritumi, nezāles u. c.) un 4 bļodas ar brūno, gaisīgo materiālu, kas bagāts ar oglekli (lapas, siens u. c.). Pavasarī, kā arī periodos, kad daudz līst, zaļais materiāls ir ļoti sulīgs, attiecīgi arī slāpekļa tajā ir vairāk. Bet sausos periodos un arī uz sezonas beigām slāpekļa daudzums samazinās, jo augi kļūst koksnaināki, brūnāki, sāk saturēt vairāk oglekļa.»
