Rīga +16°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Veigelu kopšana
- Vieta. Veigelas krūmam patīk vieta, kur ir auglīga, irdena, labi drenēta, neitrāla dārza zeme. Mālainā augsnē iestādīts veigelu krūmiņš dažus gadus sēž uz vietas un neaug, jo māls ir ļoti blīvs un saknītēm grūti tajā ietiekties. Bet – paiet daži gadi, un kad saknītes mālā tomēr ieurbjas un sāk piegādāt augam vairāk barības un mitruma, tas aug un zied tikpat krāšņi. Var mālā izrakt platāku bedri un augsni ielabot. Vienīgi tad jāatceras: ja māla slānis ir ļoti biezs un ja uznāk ļoti lietaina vasara vai rudens, mālā izraktajā un ar irdeno zemi piepildītajā bedrē sakrājas ūdens, un augs tajā kā vannā var noslīkt. Tāpēc ne vienmēr lielu bedri ir droši veidot.
- Mēslošana. Veigelas papildus jābaro maz – pietiek reizi trijos gados uzbērt kompleksos minerālmēslus. Bet, ja ir laiks un var apčubināt katru krūmiņu, tad veigela priecājas par papildu barības vielām. Tai var dot visu ko! Var aplikt apkārt satrūdējušus govju mēslus, var likt kompostu. Var aplikt ap krūmu pļauto zāli. Der nezāļu vai nātru virca, ja ir luste ar to darboties un nebaida specifiskā smaka.
- Segšana, griešana, veidošana. Veigelas pat bargās ziemās var nesegt. Pavasarī, kad krūmi sāk plaukt, tad arī skatās – kuri zari dzīvi, kuri apsaluši. Tos ar asām dārza šķērēm saīsina līdz veselajai vietai. Bojātos, nokaltušos, vārgos zarus nogriež līdz augsnes virskārtai, bet pēc tam no apakšas nāk jauni, spēcīgi dzinumi, un krūms saaug tikpat smuks un kupls, kā bija, un atkal zied. Krūma apkopšana veicina ziedēšanu, jo veigelām ziedi raisās gan uz kārtējā, gan uz iepriekšējā gada dzinumiem.
- Pavairošana. Veigelas vairo vasarā ar zāļveidīgajiem spraudeņiem. Kad jaunais dzinums paaudzies un nav vēl pārkoksnējies, bet nav arī vairs sulīgi zaļš, tad veido divpumpuru spraudeņus, sasprauž kastītēs ar substrātu un liek siltumnīcā ēnā, lai turas mitrums. Kamēr no spraudeņa izveidojas kārtīgs stāds, paiet divi trīs gadi. Var darīt arī citādi. Pieliec veigelas zaru, uzliek kādu smagumu virsū, uzber augsni, un pēc gada vai diviem zars būs apsakņojies, to sadala stādos un audzē jaunu veigelas krūmu. Tāpat kā dara ar forsītijām, upenēm un jāņogām.
