Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
5
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirmo koksnes ražu iespējams iegūt, arī kopjot jaunaudzes. Taču atceries, ka meža kopšanas mērķis nav vis peļņa, bet paliekošās mežaudzes kvalitātes uzlabošana! Tāpēc galveno koksnes ražu saimnieks var ievākt un maksimālo peļņu gūt tad, kad konkrētā mežaudze (meža nogabals) sasniegusi ciršanas gatavību, proti, sasniegusi noteiktus galvenās cirtes parametrus – vidējo caurmēru vai vecumu. Tāpēc ne velti šis cirtes veids tiek saukts par galveno cirti. To parasti veic vai nu kā kailcirti, vai kā izlases cirti.
Kuru cirtes veidu lietot, izvēlas īpašnieks pats, ja vien kailcirte nav liegta dabas aizsardzības prasību dēļ.
Tiesa, sabiedrībā jēdzienam kailcirte bieži vien tiek piešķirta negatīva nokrāsa, uzskatot, ka pēc kailcirtes paliks basa vieta un tuksnesis… Bet tā nav!
Savā būtībā kailcirte imitē dabas katastrofu – vējgāzi, kuras rezultātā esošā kokaudze tiek nogāzta un tās vietā nāk jauns mežs. Un, kā jau mēs agrāk noskaidrojām, mūsu platuma grādos meža izcirtums nekādā gadījumā nekļūs par tuksnesi.
Vispirms – cirsmas plānošana
Vai tavā mežā ir nogabali, kuros iespējama kailcirte? Lai to noskaidrotu, jāsagādā meža zemju plāns, kuru atradīsi sava meža inventarizācijas lietā (taksācijā). Pēc tam pieprasi mežniecībā sava meža inventarizācijas aktuālo datu izdruku. Tikai balstoties uz plānu un aktuālajiem datiem, iespējams iebraukt situācijā! Ja neizdodas rast skaidrību paša spēkiem, vaicā savam mežzinim vai meklē pēc padoma pie kāda no speciālistiem.
Cirsmas plānošana vispirms notiek uz papīra. Saskaņā ar meža zemju plāna un meža inventarizācijas datiem plānā tiek ieskicēts, kur un kādā apjomā būtu iespējama galvenā cirte.
Cirsmu plānošana prasa gan pieredzi, gan labu orientēšanos normatīvajos dokumentos. Plānošana jāveic tālredzīgi, rēķinoties ar meža attīstību laikā un telpā.
Galvenais, kas jāņem vērā īpašniekam, plānojot cirsmu
- Ja meža nogabals sasniedzis ciršanas gatavību, tas nenozīmē, ka obligāti jācērt viss nogabals. Ciršanai var izvēlēties tikai daļu no nogabala. Piemēram, ja nogabala kopējā platība ir 1,2 ha, tad ciršanai pirmajā piegājienā var plānot tikai 0,3 vai 0,5 ha. Dažus hektārus nelielā privātajā mežā tas varētu būt viens no saimnieciskiem risinājumiem – veidot atsevišķas nelielas kailcirtes. Pēc tam, kad izcirstā platība būs atjaunota, blakus plānot nākamo cirsmu. Rezultātā īpašniekam nākotnē veidosies mozaīkveida mežs, kas sastāvēs no dažādu vecumu meža nogabaliem.
- Ja meža inventarizācijas dati uzrāda, ka meža nogabals sasniedzis ciršanas vecumu, tas nenozīmē, ka mežs jācērt nost nekavējoši. Atceries – meža inventarizācijai pēc būtības ir informatīvs raksturs!
Tas, vai pieaugušu mežu cirst vai necirst, ir tava brīva izvēle, nevis pienākums.
- Plānojot cirsmas, iespējams, būs jārēķinās ar dabas aizsardzības prasībām. Par tām precīzāku informāciju vari saņemt mežniecībā. Piemēram, īpašumā mežsaimnieciskie darbi var būt aizliegti vasarā. Vai arī pieļaujama tikai izlases cirte. Slapjajos meža augšanas apstākļu tipos būs jārēķinās ar kailcirtes platības ierobežojumiem utt.
- Ja meža nogabals nav sasniedzis ciršanas vecumu (galvenās cirtes vecumu), iespējams, tas ir sasniedzis galvenās cirtes caurmēru. Lai to pierādītu, nepieciešams veikt mērījumus uz vietas mežā atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātai metodikai.
- Nogabalā, kas sasniedzis galvenās cirtes kritērijus (vecumu vai caurmēru), īpašnieks, ja vēlas, var necirst kokus kailcirtē, bet gan izlases veidā (ievērojot noteikumus par izlases cirtēm), ja vien izlases cirte konkrētajos meža augšanas apstākļos ir pamatota no saimnieciskā un mežsaimnieciskā viedokļa.
Nākamais solis – cirsmu ierīkošana
Pēc tam, kad cirsma izplānota uz papīra, jādodas uz mežu un cirsmas robežas jāiezīmē dabā. To sauc par cirsmas iestigošanu. Cirsma var būt viens nogabals, nogabala daļa, cirsmā var tikt iekļauti arī vairāki nogabali. To, kādu maksimālo platību pieļaujams veidot, nosaka noteikumi par koku ciršanu mežā.
Cirsmas robežas dabā tiek uzmērītas, izmantojot GPS ierīces, kas ar pietiekami augstu precizitāti fiksē cirsmu robežu ģeogrāfiskās koordinātas. Rezultātā tiek sagatavots dokuments – cirsmas skice, kas ir cirsmas grafisks attēlojums jeb plāns. Skice izgatavota mērogā, visbiežāk lietotais ir 1:10 000 (1 centimetrs skicē atbilst 10 metriem dabā).
Cirsmas iestigošana un skices sagatavošana ir obligāta prasība kailcirtes gadījumā. Galvenajā izlases cirtē un kopšanas cirtē platību iestigošana nav obligāta.
Iesniedz ciršanas pieteikumu!
Kad cirsma iestigota un sagatavota cirsmas skice, tā kopā ar ciršanas pieteikumu jāiesniedz mežniecībā. Ja sagatavota kailcirte pēc caurmēra, tad pieteikumam jāpievieno arī caurmēra mērījumu lapa. Pieteikumu vari gan iesniegt mežniecībā klātienē, gan sagatavot un nosūtīt pa pastu vai elektroniska dokumenta veidā (ja tu lieto elektronisko parakstu).
Meža dienestam ir pienākums mēneša laikā tavu pieteikumu izskatīt, pārbaudīt situāciju dabā un, ja viss kārtībā, izsniegt koku ciršanas apliecinājumu, ko mēdz saukt arī vienkārši par ciršanas atļauju. Lai saņemtu ciršanas atļauju, būs jāsamaksā valsts nodeva 4,27 eiro. Vairumā gadījumu ciršanas apliecinājums būs derīgs trīs kalendāros gadus.
Apliecinājums apliecina tavas ciršanas tiesības uz konkrēto cirsmu, bet neuzliek par pienākumu mežu cirst.
Tas nozīmē, ka šīs tiesības vari arī neizmantot, ja gadījumā pēc apliecinājuma saņemšanas mainās tavas ieceres uz meža ciršanu.
Ja vēlēsies, pēc trim gadiem varēsi iesniegt ciršanas pieteikumu no jauna. Tāpat atceries – ja, piemēram, šogad tev izsniegta ciršanas atļauja un kaut kas ticis cirsmā nozāģēts, tad tev ir obligāts pienākums ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. februārim informēt mežniecību par mežā paveikto, tas ir – iesniegt mežniecībai koku ciršanas pārskatu (skaties Meža likuma 29. pantu)!
Par cirsmas izstrādi
Kad saņemta ciršanas atļauja, vari ķerties pie meža izstrādes darbiem. Tie iedalāmi trijos galvenajos posmos:
- koku nozāģēšana, atzarošana un sagarumošana nogriežņos (sortimentu jeb apaļkoku sagatavošana);
- sortimentu pievešana no cirsmas līdz tuvākajam autoceļam (transportēšana ar meža traktoru līdz krautuves vietai);
- sortimentu izvešana no krautuves (transportēšana ar kokvedēja auto uz apaļkoksnes iepirkuma vietām).
Katrs no šiem posmiem nozīmē izmaksas. Ar tām jārēķinās jebkurā gadījumā – vai cirsmas izstrādi organizēsi pats, vai arī ciršanas tiesības pārdosi kādam citam. Turklāt šīs izmaksas būs mainīgas atkarībā no tā, vai kokus izstrādā kopšanas cirtē vai kailcirtē, kādi ir pievešanas un izvešanas attālumi, kādas ir izcērtamo koku dimensijas un tamlīdzīgi.
Īpašniekam, pirms organizēt šos darbus paša spēkiem, vispirms vajadzētu novērtēt savu kompetenci un spējas mežizstrādē un koksnes pārdošanā.
Īpašniekam, kas pats nenodarbojas ar mežizstrādi vai nav mežsaimniecisko pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, noteikti būs vienkāršāk un izdevīgāk pārdot augoša meža cirsmu jeb augošus kokus (pārdot ciršanas tiesības).
Pirms tam cirsma jānodasto un jānosaka tās tirgus vērtība.
Cirsmas dastošana
Dastošana nozīmē augošu koku uzskaiti cirsmā. Dastošanas laikā cirsmā tiek noteikta katra augošā koka suga, diametrs un stumbra atbilstība kādai no koksnes labuma klasēm. Turklāt dastotājs izraugās paraugkokus, kuriem nosaka augstumu. Iegūtos rezultātus ievada speciālā datorprogrammā, ar kuras palīdzību tiek sarēķināts cirsmā pieejamās koksnes apjoms sadalījumā gan pa sugām, gan pa koksnes sortimentiem.
Kāpēc vajag mērīt kokus, ja reiz jau mežam ir bijusi inventarizācija un tajā uzrādīts, cik kubikmetru koksnes ir katrā nogabalā?… Šeit svarīgi atcerēties divas lietas. Pirmā – meža inventarizācija jeb tā sauktā acumēra taksācija tiek veikta ar mērķi iegūt datus meža apsaimniekošanas plānošanai, nevis vērtības noteikšanai. Tāpēc tā sniedz tikai orientējošu informāciju par mežaudzes sastāvu un pieejamās koksnes daudzumu.
Turklāt, jo ilgāks laiks būs pagājis kopš inventarizācijas brīža, jo var būt lielākas neatbilstības ar reālo situāciju dabā.
Tātad pārdot cirsmu pēc meža inventarizācijas datiem ir aplamība. Otra lieta – dastošana tiek veikta instrumentāli, iegūstot maksimāli iespējamo precizitāti.Turklāt dastošanas mērķis ir noteikt tavas cirsmas vērtību, nevis tikai koksnes apjomu (kubikmetrus)!
Lai labāk to izprastu, parasti šeit minu līdzību ar kartupeļu maisu. Tātad – ja tu pērc vai pārdod maisu ar kartupeļiem, ko tev dod tas, ja zini, ka maiss sver 40 kilogramu, bet neredzi, kas tajā iekšā? Pirms pirkt vai pārdot, tu noteikti gribēsi pārliecināties, kāda izmēra un kādu šķirņu bumbuļi ir maisā un vai pa starpu nav kādi sapuvuši! Tikai tad būs iespējams objektīvi spriest par maisa satura vērtību!
Dastošanas mērķis ir noteikt augošo koku vērtību. Ja esi pasūtījis cirsmas dastošanu, pretī tev jāsaņem koku mērījumu lapa, cirsmas novērtējums sadalījumā pa koku sugām, labuma klasēm un koksnes kubikmetriem, kā arī informācija par cirsmas aptuveno tirgus vērtību. Ja rodas pamatotas šaubas par vērtējuma objektivitāti – pieaicini citu vērtētāju un pārdasto!
Gribi cirsmas pārdot?
Tad tev cirsmas dastojums un novērtējums kalpos par atskaites punktu un pamatu, izvēloties labāko cenas piedāvājumu. Ja tev bijusi laba iepriekšējā sadarbības pieredze ar kādu no mežizstrādes firmām, iespējams, ka tieši to izvēlēsies par savas cirsmas pircēju. Labāko cenu var noskaidrot arī cenu aptaujas veidā, apzinot vismaz 2–3 mežizstrādes firmas un izsūtot tām cirsmas novērtējumus.
Savā praksē esmu pārliecinājies, ka efektīvs veids, kā iegūt labāko cenas piedāvājumu, ir pārdodot cirsmu izsoles veidā.
Kopš 2010. gada meža īpašniekiem pieejams izsoļu instruments internetā – vietne mezabirza.lv. Tajā īpašnieks pats vai ar starpniekorganizācijas (Meža īpašnieku apvienības, Meža konsultāciju pakalpojuma centra un tml.) palīdzību var organizēt savas cirsmas izsoli. Sīkāku informāciju meklē tajā pašā vietnē.
Droši vien tev ir gadījies pamanīt mežā uz kokiem dažādas krāsas atzīmes – svītras, krustus, ciparus –, tās liecina, ka te ir ieplānoti mežsaimnieciskie darbi! Cirsmu robežas tiek uzmērītas un iezīmētas dabā ar krāsu tā, lai tās būtu redzamas un saprotamas gan mežzinim, kas nāks platību pārbaudīt, gan arī meža cirtējiem.
- Punkts uz stumbra visbiežāk nozīmē, ka koks ir ticis uzskaitīts (nodastots).
- X vai – veida atzīme parasti tiek lietota, apzīmējot cirsmas ārējo robežu.
- Gredzenveida apzīmējums ap koka stumbru nozīmē, ka šis koks ir saglabājams un nav cērtams.
Cirsmu sagatavošanas aptuvenās izmaksas 2018. gadā
- Iestigošana: 40–50 eiro/ha (bez PVN)
- Dastošana: 60–70 eiro/h (bez PVN)
- Cirsmas vērtības noteikšana: 25–30 eiro/cirsma (bez PVN)
ATCERIES! Plānojot ieņēmumus no cirsmas, neaizmirsti atrēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu un izdevumus, kas būs nepieciešami izcirstā meža atjaunošanai un kopšanai.
Cik liels nodoklis jāmaksā?
Pārdodot augoša meža cirsmu, tev jārēķinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvilkumu. Nodokļa efektīvā likme šādā gadījumā ir 7,5%, un nodokli valstij pārskaita cirsmas pircējs. Piemēram, ja darījuma summa būs 10 tūkstoši eiro, tad cirsmas īpašnieka sausais atlikums, ko viņš saņems kontā, būs 9250 eiro, bet IIN, ko saņems valsts, – 750 eiro.
