Rīga +11°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Ieva Znotiņa, ainavu arhitekte, Signe Miltiņa, dārzu veidotāja, Inguna Švāne-Podniece, uzņēmuma Dreiliņu stādi vadītāja, Baiba Birzniece, dārza dizaina zīmola Let it bloom radītāja.
Telpiski jūtamas pārmaiņas
Tie, kam ir dārzs, labi zina – ziemcietes jau pirmajā gadā pēc iestādīšanas spēj priecēt ar savu krāšņumu, bet koki un krūmi, kuri ir tik maziņi, ka sākumā gandrīz ar lupu jāmeklē, aug lēni, un ir nepieciešami gadi, lai tie sasniegtu savu vareno augumu un apjomu. Reizēm tā vien gribas pasteidzināt laiku, pastiept augus, bet tie turpina augt savā tempā. «Lielus, jau izveidotus koku un krūmu stādus jeb dižstādus iesaku stādīt, ja ir vēlme pēc iespējas ātrāk radīt dārza telpu,» kā pirmo iemeslu min dārzu veidotāja Signe Miltiņa, piebilstot, ka šādi iespējams aiztaupīt gaidīšanas laiku, taču vienlaikus, viņasprāt, zaudējam arī vērošanas prieku. «Dižstādus iesaku tad, ja nepieciešams tūlītējs efekts, piemēram, lai aizsegtu skatu no kaimiņu mājas logiem uz atpūtas vietu vai arī lai ātri izveidotu dzīvžogu un varētu uzreiz paslēpties no ielas trokšņiem un skatieniem. Dižstādus var izmantot arī tad, ja ir nepieciešamība aizstāt kādu izkritušu augu vai ja ir vēlme papildināt dārzu ar kādu akcentu, piemēram, ar jau izveidotu augu – nivaki vai topiāriju,» stāsta Signe. Lielus akcenta augus dārzā iesaka stādīt arī dārza dizaina zīmola Let it bloom radītāja Baiba Birzniece: «Akcenta augi vienmēr izceļas uz citu augu fona ar savu augumu, vainaga formu, ziediem vai lapojumu, piesaista skatienu ar savu dekorativitāti, rada dārzā uzreiz redzamas un telpiski jūtamas pārmaiņas.» Baibai Birzniecei pašai viens no mīļākajiem akcenta augiem esot Lamarka korinte, kas izceļas ar savu dekorativitāti visas sezonas garumā, un agrie ziedētāji – sīkziedu magnolijas un sakuras, kā arī romantiskās, dekoratīvās ābelītes, kas uzzied kā baltu vai rozā ziedu kupenas.
Kas ir dižstāds?
Ainavu arhitekte Ieva Znotiņa norāda, ka par dizštādiem var uzskatīt vismaz divus metrus, biežāk gan 2–4 metrus augstus, labi sazarotus, kuplus stādus – atkarībā no auga sugas. Dreiliņu stādu vadītāja Inguna Švāne-Podniece uzskata, ka apzīmējums dižstādi, profesionāli vērtējot, atbilst 3–5 metrus augstiem augiem ar stumbra apkārtmēru ap 12 centimetriem un lielu spēcīgu sakņu sistēmu, taču par dižstādiem mēdz dēvēt arī zemāku augu dižus stādus, ziemcietēm – kārtīgus cerus, kas vairākus gadus auguši uz lauka un noder ne tikai apzaļumotājiem, bet arī dārzu saimniekiem, lai ātri sasniegtu izteiksmīgu efektu. «Piemēram, ja magnolija izaug 2–2,5 metru augstumā, tad, stādaudzētavā nopērkot 1,80 metru augstu magnoliju C20 (divdesmit litru) podā, to jau var uzskatīt par lielu koku. Vienīgi jāskatās, lai magnolija būtu žuburaina, nevis viena gara pīcka bez sānu zariem.» Arī Baiba Birzniece norāda, ka rododendrs metra augstumā jau var tikt uzskatīts par dižstādu, ja tā lapotne jau ir izveidota kā kupla bumba un tam ir liels, labi attīstīts sakņu kamols. Arī divus metru augsta labi veidota hortenzija uzskatāma par dižstādu. «Pērkot lielus kokus, jāzina, ka rezultāts atšķirsies atkarībā no tā, vai tas audzis uz lauka dabiskos apstākļos, norakts un iestādīts podā, vai arī visu laiku ticis audzēts podā. Piemēram, uz lauka augusi tūja noteikti būs spēcīgāka, bet arī dārgāka, savukārt lielu tūju, kas audzēta podā, es vispār nemaz neieteiktu izvēlēties,» norāda Inguna Švāne-Podniece, piebilstot, ka ilgi podos audzētiem augiem svarīgi pārbaudīt sakņu sistēmu, jo saknītes mēdz aptīties apkārt sakņu kamolam, un tad svarīgi tās uzmanīgi attīt vaļā.
Lielākā vērtība – laiks
«Laiks, ko audzētājs patērē auga aprūpei, ļoti sadārdzina augu. Turklāt, ja koks audzis uz lauka, tas vēl pareizi jāatdala, jāizrok, jāieliek drāšu pinumos vai džutas maisos, un jāierēķina arī transporta izmaksas,» skaidro Inguna Švāne-Podniece, piebilstot, ka Latvijā dižstādus audzē ļoti maz, pārsvarā tie tiek ievesti. Jo lielāks augs, jo lielāks būs sadārdzinājums! Inguna min piemēru – mazs tūjas stādiņš ir nopērkams pat par 1,50–2 eiro, bet 2–2,5 metrus augsta tūja maksā ap 40–50 eiro. Let it bloom piedāvājumā, piemēram, daudzstumbru ziedu ķirsis jeb sakura 2,5 metru augstumā maksā 379 eiro, savukārt 3,5 metru augstumā un 3 metru platumā – jau 1159 eiro. Lai tik lielu sakuru izaudzētu savā dārzā no maza stāda, būtu nepieciešami daudzi gadi, turklāt tādi koki kā sakuras vai korintes Latvijas klimatiskajos apstākļos nemaz nevar sasniegt tik lielu pieaugumu, tāpēc tādi lieli koki uzskatāmi par īpašu vērtību. Turklāt tie ar skaistu ziedēšanu priecē jau uzreiz stādīšanas gadā. Savukārt bonsai un nivaki dižstādi (Japānas koku veidošanas mākslas stilos rūpīgi veidoti unikālas formas koki) var izmaksāt pat līdz 10 tūkstošiem eiro. «Lai gan lieli stādi maksā vairāk, to vainagi jau ir proporcionāli izveidoti, arī sakņu sistēma ir sagatavota stādīšanai,» novērtē dārzu veidotāja Signe Miltiņa. Arī Inguna Švāne-Podniece uzsver, ka, izvēloties dižstādus, cilvēks nopērk laiku. Tam piekrīt arī Baiba Birzniece: «Lai gan ir teiciens, ka laiku nevar nopirkt, akcenta augu kontekstā tā gluži nav. Protams, ir iespēja izvēlēties arī mazākus stādus ar pāris attīstītiem skeletzariem un ļaut tiem augt, bet jautājums – vai cilvēks vēlas gaidīt gadiem? Visbiežāk mēs iesakām augus apstādījumos kombinēt – izvēlēties dažus lielus akcenta augus un pārējos stādus, īpaši ātri augošos, stādīt mazāka izmēra.» Inguna Švāne-Podniece iesaka: «Jutīgākus kokus, piemēram, sakuras vai magnolijas, es iesaku pirkt uzreiz lielākas, jo koksne ir vairāk nobriedusi un līdz ar to arī ziemcietība Latvijā būs labāka.»
Kā stādīt lielus kokaugus?
«Lai nogādātu mājās un iestādītu vienu vai vairākus 2–3 metrus augstus stādus ar pamatīgu sakņu kamolu, būs jānomā neliela piekabe vai busiņš, būs nepieciešami arī 2–3 spēcīgi palīgi,» norāda Baiba Birzniece. Augi pēc atvešanas uz jauno dārzu noteikti ir jāiestāda tuvāko dienu laikā: «Ja stādīšanu nav iespējams veikt tik ātri, tie jānovieto ēnā un regulāri jālaista. Stādiem, kam sakņu sistēma veidota audumā vai stiepļu pinuma kamolā, nekas nav jāņem nost – apkārt esošie materiāli ar laiku sadalīsies augsnē. Bedrei, kurā stāda augu, jābūt vismaz divreiz lielākai par auga esošo sakņu sistēmu, pildītai ar melnzemi un ielabotai ar organisko mēslojumu (piemēram, divām lāpstām biohumusa).» Augiem, kuriem ir specifiskākas prasības, piemēram, mūžzaļajiem un vasarzaļajiem rododendriem, bedre jāielabo ar skābu augsni. Stāds ir jāievieto tādā pašā dziļumā kā podā vai arī līdz sakņu kamola virspusei. «Pirmajā gadā vissvarīgākais darbs ir augsnes sagatavošana stādīšanai, laistīšana, kā arī mulčēšana, taču svarīgi, lai mulča nesaskartos ar koka stumbru,» uzsver Inguna Švāne-Podniece, piebilstot, ka pirmajā gadā mēslot augus nav nepieciešams. 3–5 metru augsto dižstādu stādīšanu viņa iesaka tomēr uzticēt profesionāļiem, jo ir ļoti svarīgi pārbaudīt augsnes līmeņus un to ielabot atbilstoši auga vajadzībām, kā arī nodrošināt laistīšanu, jo pēdējos gados pavasari Latvijā bijuši ļoti sausi.»
5 dižstādu stādīšanas knifi
Iesaka dārzu veidotāja Signe Miltiņa
- Kamolstādiem (ar drāšu pinumu vai džutas tīklu sakņu zonā) īstais stādīšanas laiks ir pavasarī (aprīlī vai maija pirmajā pusē) un rudenī (oktobrī, novembrī), savukārt konteinerstādus var stādīt visu sezonu, vienīgi jārēķinās, ka vasaras karstumā ir lielāks risks, ka var neieaugties.
- Pirms stādīšanas jāsagatavo stādāmā bedre, salejot un sablīvējot ielaboto augsni, lai stāds nenogrimtu, augsnei sasēžoties.
- Lielie koki noteikti jāpiesien pie mietiem, vēlams ar speciālām lentēm, bet, stādot lielas tūjas, īpaši vējainās vietās, nepieciešams noenkurot sakņu kamolus ar armatūras stieņiem.
- Obligāti pēc stādīšanas augus vajag apliet un turpmāk to darīt regulāri. Tādēļ ap augu svarīgi izveidot apdobi ar valnīti, lai ūdens nenotecētu. Turpmākai laistīšanai iespējams iegādāties arī speciālus laistīšanas maisus, kurus uzpilda ar ūdeni, kas pēc tam lēnām iztek ap augu.
- Ja iestādīts kāds jau formēts augs, auga cirpšana un veidošana noteikti jāturpina regulāri arī turpmāk, lai nezaudētu tā formu, pretējā gadījumā ar laiku dārzā būs parasta priede vai tūja, par kuru būs samaksāta liela nauda.
Dižstādiem ir vairāki plusi
Ainavu arhitekte Ieva Znotiņa:
«Gandrīz vienmēr iesaku dārzā iestādīt dižstādus vai liela auguma kokus, jo tiem ir vairākas priekšrocības. Tie dārzam uzreiz piešķir telpiskumu, dinamiku, rada daudzpakāpju apstādījumu sistēmu kopā ar ziemcietēm un krūmu augiem, kā arī tie uzreiz dārzam piešķir brieduma sajūtu – nav jāgaida desmit, divdesmit vai pat vairāk gadu, lai iestādītais koks pildītu savu funkciju. Tie uzreiz būs kā vertikālie dominējošie akcenti dārzā, it sevišķi, ja koks ir ziedošs, kā, piemēram, magnolija vai dekoratīvā ābele, – ziedēšanas laikā dižstāds būs arī kā burvīgs ziedu krāsu akcents un piesaistīs skatienu. Vēl viens būtisks pluss ir tas, ka lieli stādi uzreiz dos vēlamo noēnojumu, pasargās dārzu no valdošajiem vējiem, slāpēs trokšņus un samazinās putekļu daudzumu, ja teritorija atrodas pie ceļa. Uzreiz pēc iestādīšanas tie var pildīt skata aizsegšanas funkciju, ja nepieciešams paslēpt kādu dārza daļu vai skatu uz tuvumā esošo apkārtni. Būtiska loma lielu koku stādīšanai noteikti ir jaunos dārzos, kuros varbūt nav pat neviena koka. Primāri dižstādus ieteiktu stādīt tieši šādās teritorijās telpiskuma veidošanai, dārza akcentam un noēnojumam, jo vasarā uzturēties dārzā, kur nav neviena ēnaina stūrīša, vasarā ir gandrīz neiespējami. Sekundāri dižstādus var izvēlēties tādās vietās, kas ir tālāk no dzīvojamās zonas pagalmā un vairāk pilda fona lomu, kur varbūt nākotnē ir vēlme redzēt koku stādījumus, bet arī esošais skats patlaban apmierina. Dižstādi, iespējams, nebūs nepieciešami lauku viensētās un citās teritorijās, kur jau ir lieli koki, piemēram, ozoli, liepas, kļavas, ābeles, kas tur jau ir auguši vairākus gadu desmitus vai ilgāk. Šādās teritorijās esošie koki jau ir izveidojuši dārza karkasu un telpiskumu, un tad var stādīt arī mazāka auguma kokus, stādījumus atjaunojot pakāpeniski. Protams, finansiāli lielu koku stādīšana ir dārgāka, taču, ja rocība ļauj, noteikti lielu koku stādīšanai redzu tikai un vienīgi plusus.»
Kāpēc izvēlēties lielus akcenta augus?
Iesaka zīmola Let it bloom radītāja Baiba Birzniece.
- Iegūts laiks – nav jāgaida gadi, līdz augs izaug.
- Redzamas un telpiski jūtamas pārmaiņas dārzā.
- Izteiksmīgi ziedi pavasarī un (vai) košs lapojums rudenī.
- Akcentētas vai piesegtas skatu perspektīvas.
- Vertikāla dinamika ziemciešu stādījumos.
- Viegls noēnojums pārāk saulainā vietā.
- Papildina arhitektūru ar atbilstoša mēroga augiem.
Var iestādīt arī podā
Lielu kokaugu var iestādīt arī lielā dekoratīvā puķu podā, kas ir vismaz divreiz lielāks nekā auga sakņu kamols stādīšanas brīdī. Ja puķu pods ir sala izturīgs, kociņš var atrasties uz terases visu gadu.
