Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sēšana
- Kopumā galda bietes (Beta vulgaris) ir vienkārši audzējamas. Lai arī biešu sēklas sāk dīgt jau tad, kad augsne iesilusi vien ap plus 10 grādiem, ar sēšanu labāk nepārsteigties un darīt to aprīļa beigu pusē vai maija sākumā.
- Ja ražu gribas agrāk, bietes sēj jau martā siltumnīcā, bet uz lauka tās var sēt līdz pat Jāņiem.
- Biešu sēklas ir interesantas formas, tās izskatās kā kamoliņš vai čemuriņš, un no vienas sēklas parasti sadīgst vairākas – trīs četras – bietītes.
- Sēj apmēram 3 cm dziļumā un 6–8 cm citu no citas rindās, ievērojot aptuveni 30 cm attālumu starp rindām. Bietēm var audzēt arī dēstus – nebūs jāretina, varēs iestādīt precīzos attālumos, turklāt jau paaugušies stādiņi spēs pārliecinošāk par sevi pastāvēt un arī veiksmīgāk konkurēt ar nezālēm.
Laistīšana un ravēšana
- Latvijā lielākoties ir dabas dotas labas smilšmāla un mālsmilts augsnes – pietiekami irdenas, siltas, ar labu mitruma saturēšanas spēju, viegli apstrādājamas.
- Mālainākas augsnes ilgāk saglabā mitrumu, un no šā viedokļa bietēm vislabāk piemērota vidēji smaga mālsmilts augsne.
- Var audzēt arī smilšainākā zemē, bet jārēķinās, ka būs biežāk jālaista. Bietēm vajag mitrumu. Ir gan tādas Bordo tipa šķirnes (ar lielākām saknēm un rupjākām lapām), kuras labāk pacieš mitruma trūkumu, tomēr līdz zināmai robežai.»
- Tāpat svarīgi ir bietes regulāri ravēt, lai arī daudziem, īpaši vidējās un vecākās paaudzes cilvēkiem, ir pazīstama bērnības trauma ar nosaukumu – biešu kaplēšana.
Vai jāmēslo?
- Ievērojot augu seku, bietes parasti sēj laukā, kur pērn auguši kāposti. Pēc kāpostiem augsnē paliek diezgan daudz barības vielu (starp citu, arī pašas kāpostu lapas ir labs mēslojums), tostarp slāpeklis, kas bietēm lieti noder.
- Taču vēl bietēm vajag diezgan daudz kālija un bora. Bors nodrošina pareizu saknes augšanu, un, ja augsnē bora trūkst, saknēs veidojas tukšumi serdēs, un – kur tukšums, tur drīz vien iemetas puve. Normāli Latvijas augsnēs bora ir ap diviem kilogramiem uz hektāra – ar to pietiek 5–6 gadiem, bet pēc tam jāmēslo papildus. Lielākoties bora saturu augsnē atjauno mēslošana ar kūtsmēsliem, taču mazdārziņā var izmantot arī Nitraboru – ar šo mēslojumu augi dabūs gan boru, gan kalciju un slāpekli. Pietiks ar 30–50 gramiem šā mēslojuma uz kvadrātmetru.
Jānovāc līdz salnām
- Atkarībā no šķirnes bietes var izaugt 2–4 mēnešos, taču pārlieku vēlu sēt tās nevajag, jo bietes jāpaspēj novākt līdz salnām. Faktiski rudenī bietes ir pirmais sakņaugs, kas jānovāc, lai nedabūtu salnas un pēcāk labi glabātos.
- Arī jāglabā bietes ir augstākā temperatūrā nekā citas saknes. Salīdzinājumam – selerijas saknes rudenī labāk iztur salnas, un tām piemērota glabāšanas temperatūra ap nulli, savukārt bietes jāglabā plus 4 grādos.
- Pēc novākšanas bietēm negriež nost visus lakstus – tos atstāj kādu puscentimetru, neiegriežot ar nazi pašā saknē. Bietei ir plāna miziņa, to savainojot, viegli var iemesties puve.
Iesēj arī smukās lapu bietes!
- Mangoldi jeb lapu bietes (Beta vulgaris var. cicla) ir galda biešu radinieki – tikai mangoldu lapas ir krietni iespaidīgākas, savukārt sakni tie neveido. Mangoldus ir vērts iesēt dārzā gan ēšanai, gan vienkārši smukumam, jo nopērkamas šķirnes ar krāsainiem, košiem kātiem, kas izskatās ļoti dekoratīvi.
- Mangoldus sēj līdzīgi kā bietes, pēc salnām. Droši var sēt līdz pat jūnija beigām arī rudens ražai. Atšķirībā no bietēm rudenī mangoldi nebaidās no salnām, tos var vākt līdz vēlam rudenim.
