«Bija 2005. gada jūlijs. Jaunākie no maniem pieciem bērniem vēl bija mazi, un man ļoti gribējās lauku mājas. Vecākā meita Marta pētīja internetā sludinājumus un atrada šo vietu. Kaut kas sludinājumā piesaistīja. No rīta zvanījām saimniekam un jau nākamajā dienā braucām īpašumu skatīties.
Tā bija sestdiena, un mēs bijām pirmie, kas šeit ieradās, taču pa ceļam aiz mums bija vēl rinda citu kandidātu.
Kad apskatījām un jau braucām atpakaļ uz Rīgu, vēl neizgriežoties uz Ventspils šosejas, zvanīju saimniekam un teicu: «Mēs ņemam!»
Citi lasa
Materiālā rocība tolaik nebija nemaz tik liela, tāpēc samaksāju rokasnaudu, lai īpašumu nepārdod citiem. Šī vieta mani piesaistīja emocionāli, jo šajā pusē ir manas dzimtas saknes – mamma dzimusi Moricsalā, Rendā bija manu vecvecāku mājas… Toreiz, kad rezervējām īpašumu, aizbraucu uz Vāciju studēt homeopātiju, un tikai pēc atgriešanās nokārtojām pirkumu līdz galam. Tā paša gada oktobrī sākām Līdumniekos rosīties.
Te bija aizaudzis dārzs, nezāles durvju augstumā, ēka nolaista. Māju vēlējos veidot Art deco stilā, un ar padomu šajā jomā man palīdzēja draudzene, kas strādā Arhitektoniskās izpētes grupā, tāpēc viņa labi sajuta manu vēlmi saglabāt senos motīvus. Jau 2006. gadā mēs ievācāmies mājā un svinējām tajā manu dzimšanas dienu. Ar laiku atjaunojām arī stalli, uzbūvējām pirti.
Tas, ka vēlos dārzu, bija pats par sevi saprotams. Ja ir lauku māja, kā tad bez tā! Turklāt mans papiņš bija dārznieks, strādāja Lēdurgas dārzniecībā, un visa mana bērnība aizritēja dārzniecības vidē. Gadā, kad piedzimu, tēvs iestādīja milzīgu ābeļdārzu, viņš audzēja rozes, un vēl nesen peoniju karalis Aldonis Vēriņš man uzdāvināja kādu izgriezumu no senas avīzes, kur pieminēts mans paps.
Tagad Lēdurgā aktīvi darbojas dārznieks Karolis Treijs, pie kura reiz aizbraucu, lai iegādātos no savas dzimtās vietas kokus – Māka ievu, valriekstus, ozolus, kļavas, kastaņas, vītolus, zīdkokus… Ar laiku tie pārvērtīsies parkā un ieskaus šo vietu.
Man bija svarīgi uz Līdumniekiem atvest daļu Lēdurgas un – savas bērnības.
Arī mans krusttēvs Anglijā savulaik bija iekopis milzīgu parku, laikam tādēļ man dārzs šķiet būtisks.
Apzinoties, ka darba dēļ pašai neatliks laika darboties dārzā un to veidot, pasūtīju projektu profesionāļiem. Vēlējos, lai dārzs ainaviski piestāvētu mājas stilam. Sākumā sadarbojos ar kādu firmu no Talsiem, ar ko drusku iekritu, jo samaksa, ko tā prasīja, bija liela, taču iznākums – nekāds.
Tad pasūtīju jaunu projektu uzņēmumam Jaunbērzi. Vēlējos, lai dārzā ir augu dažādība un būtu interesanti. Tagad dārzs, iespējams, ir par greznu un stīvu, varbūt vajadzēja ko vienkāršāku, taču kopumā – ir skaisti. Tā jau ir ar visu dzīvē – ja taisītu otrreiz, zinātu, kā to darīt.»
Dace iesaka
«Lielam dārzam tas ir ārkārtīgi dārgs prieks, bet, ņemot vērā, ka pati šeit esmu reti, ierīkojām automātisko dārza laistīšanu – visās dobēs ir ieraktas pilienlaistīšanas šļūtenes. Lielisks risinājums, ja nevari būt savā dārzā ikdienā!»
Daži fakti par Daces Gailes dārzu
- Dārza platība – aptuveni 2600 kvadrātmetru.
- Apstādījumu autore – ainavu arhitekte Linda Kačāne. «Projektētājiem uzticējos pilnībā, jo esmu pārliecināta – ja neuzticēsies, nekas labs nesanāks nevienā jomā.»
- Pievienotā vērtība – Engures upe, kas plūst teju vai cauri pagalmam.