Santa.lv
  • 30.08.2025
  • 7 padomi, lai dālijas koši ziedētu

    Ievas Padomu Avīze
    Foto: Magnus Binnerstam / Shutterstock
    Dālija ir rudens dobes karaliene – ja salna nenokož, dālijas pat oktobrī vēl zied tik krāšņi kā neviena cita puķe. Tāpēc vērts tās rūpīgi kopt jau ziedēšanas laikā, ziemā tās rūpīgi uzglabāt un nākamgad stādīt atkal.

    7 padomi dāliju kopšanā

    1. Kamēr dālijas vēl zied, tās jāpieskata un noziedējušie ziedi jānolasa. Līdzīgi kā citas puķes, arī dālijas veido mazāk jaunu ziedu, ja paguvušas ieriest sēklas. Tā kā daudzām šķirnēm ziedi ir lieli, noziedējuši tie arī neglīti izskatās un bojā skatu, ar vecajām ziedlapiņām apbārstot lapas. Pārziedējušās ziedu galviņas vislabāk noraut vienkārši ar rokām. Griezt ar šķērēm vai nazi neiesaka tādēļ, lai nepārnestu slimību no viena auga uz citiem, ja nu kādam kaite piemetusies.
    2. Ja rudens ir sauss, dālijas var ziedēt kaut līdz oktobrim, sagaidīt vairākas spēcīgas salnas, un tikai tad tās rokamas no dobes laukā. Reizēm audzētāji pat sagaida, ka sals zemes virskārtā izveido cietu garoziņu, un dālijas rok laukā tikai tad, kad tās sapratušas, ka nekāda augšana vairs nebūs un jāpošas pie miera. Turpretī, ja rudens ir lietains un slapjš, ar rakšanu nevajag kavēties – jārok, salnas pat nesagaidot, lai nesākas pūšana un nevairojas slimības. 
    3. Ja tam nav pievērsta uzmanība visu vasaru, ir pēdējais brīdis pārliecināties, vai kāds dāliju cers nav šķirnei netipiski maza auguma, ar gaišākām, sačokurotām lapiņām. Tas, iespējams, liecina par vīrusu slimību. Šāds cers bez žēlastības jārok laukā pirms pārējiem un ar visiem lakstiem un gumiem jāmet ugunskurā, ne komposta kaudzē, lai neinficētu arī citus.
    4. Jau laikus pirms izrakšanas nogriež stublājus, atstājot sprīdi garus rokturus, aiz kuriem būs ērtāk izcelt no zemes. Ja laiks ir sauss un saulains, nogrieztās dālijas zemē var palikt nedēļu vai pat ilgāk – gumi vairāk nobriedīs un labāk glabāsies. Ja lietains, tad gan jārok laukā jau pēc trim dienām. Stublāji ir dobi, un, ilgāk paliekot dobē, pielijuši ar ūdeni, tie sāks pūt, un arī gumi var sākt bojāties. Ja stublājos salijis ūdens, tas, protams, jāizlej. Pirms noglabāšanas stublāju atlikumus apgriež pavisam īsiņus – gandrīz līdz pašiem gumiem. Tikai jāsargās nogriezt sakņu kakliņu, jo tajā slēpjas nākamā gada dzinumi.
    5. Rakt var ar lāpstu vai dārza dakšām – līdzīgi kā kartupeļus. Lāpstu vai dakšas zemē dur uzmanīgi, pa gabaliņu no cera, lai nesavainotu gumus. Gumus izceļ un uzsit ar lāpstu, lai nokrīt zeme, kas tiem pieķērusies. Protams, lieko zemi var nodrupināt arī ar pirkstiem. 
    6. Ja stāds ir milzīgs, ar daudziem gumiem, uzreiz pēc izrakšanas to ieteicams sadalīt uz pusēm vai vēl vairākās daļās, lai tas labāk varētu apžūt. Pārāk liels stāds nežūst, bet vidū paliek mitrs un pūst. Lai neveidotos puve, arī sīkās saknītes var apgriezt. 
    7. Gumus noliek apžāvēt – ja vēl ir silts un saulains laiks, uz kādām dienām var atstāt turpat dobē. Var ienest siltumnīcā, nolikt šķūnītī, garāžā vai bēniņos. Ja uznāk sals, gumus apsedz. Mazgāt gumus nav nepieciešams. Žāvēšanai dāliju gumus var likt plastmasas vai koka augļu kastītēs vai uz kāda sieta vienā kārtā, lai klāt tiek gaiss. Jo labāk gumi apžūs, jo labāk tie glabāsies. Žāvēšana prasa vairākas nedēļas. Ka gumi ir gana žuvuši, liecina tas, ka smiltis ap tiem ir sausas un viegli birst nost. Tad gumus liek glabāties.

     

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk