Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ieva arhīva
Konsultē Inga Albrekte, psihiatre un psihoterapeite, veselības centrs Vivendi
Nomākts un strauji mainīgs garastāvoklis, pozitīvu emociju trūkums un enerģijas izsīkums vēsta par to, ka cilvēkam nepieciešama palīdzība.
«Dzīve ir dzīve, un mēs nemitīgi reaģējam uz dažādiem notikumiem – tā jābūt! Normāli ir just arī nepatīkamas izjūtas, taču, ja tās saglabājas ilgstoši, tad, iespējams, attīstījušies kādi psihiski traucējumi,» saka psihiatre un psihoterapeite Inga Albrekte. «Nedēļām un pat mēnešiem ieildzis nomākts un strauji mainīgs garastāvoklis, pozitīvu emociju trūkums un enerģijas izsīkums vēsta par to, ka cilvēkam nepieciešama palīdzība.»
Ne vienmēr ir viegli atzīt, ka ar emocionālo labsajūtu kaut kas nav labi. Reizēm ir tā, ka cilvēks tik ļoti pierod pie sliktajām izjūtām, ka pat aizmirst, kā bija justies labi. Psihoterapeite vērš uzmanību uz to, ka tādos gadījumos vērtīgi ir ieklausīties līdzcilvēkos, kuri, iespējams, novērojuši izmaiņas tuvinieka uzvedībā: «Tieši tāpat, kā mēs viens otram palīdzam, kad ir kādas problēmas darbā, skolā vai ar veselību, arī mentālā stāvokļa uzlabošanā liela nozīme ir ģimenes un draugu atbalstam. Tā var būt būšana kopā, uzklausīšana, padoma došana un arī palīdzība, meklējot atbilstošu speciālistu.»
Depresija var būt viegla – sākusies, pēc kādiem konkrētiem notikumiem, ar tikai dažiem simptomiem. Ja cilvēkam ir atbalstoši tuvinieki, ja ierasts padomāt par savām izjūtām un ir veselīgas iemaņas tās regulēt, skaidrs redzējums par nepieciešamajām pārmaiņām un veicamajām darbībām, kas pašsajūtu varētu uzlabot, tad depresiju iespējams uzveikt paša spēkiem. Tomēr jārēķinās, ka tas nenotiks uzreiz, nepieciešams laiks. Tomēr, kā stāsta Inga Albrekte, lielākoties depresija mēdz ievilkties, un cilvēks palīdzību meklē vien pēc vairākiem gadiem: «Protams, arī šādos gadījumos speciālisti palīdzēs – palīdzēs izvēlēties piemērotāko terapiju un izvērtēs, vai pacientam nepieciešama arī medikamentoza terapija. Tomēr jāatgādina, ka tā ir arī katra paša atbildība – sekot līdzi savai labsajūtai. Tieši tāpat kā mēs domājam un rūpējamies par fizisko veselību, jārūpējas arī par mentālo stāvokli. Ja ir slikta emocionālā pašsajūta, pirmais solis varētu būt vizīte pie ģimenes ārsta. Mūsdienās Latvijā arī ģimenes ārsti ir labi apmācīti atpazīt depresijas simptomus, izvērtēt, cik nopietna palīdzība pacientam nepieciešama. Ja traucējumi būs nopietni, ģimenes ārsts zinās, pie kāda speciālista cilvēku nosūtīt. Smagākos depresijas gadījumos ar pacientu jāstrādā ārstu komandai, kurai ir kopīgs mērķis – cilvēka atlabšana. Un šajā procesā ir vairāki aspekti: bioloģiskais – jāstrādā, lai pielāgotu konkrētā cilvēka organismam piemērotākos medikamentus; psiholoģiskais – jāpalīdz pacientam iemācīties regulēt emocijas; sociālais – kopīgi saprast, ko viņam savā dzīvē nepieciešams mainīt,» skaidro psihoterapeite Inga Albrekte.
Vairāk par to, kā atpazīt depresiju, lasi digitālajā žurnālā Santa+
