Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
1
-
5
-
0
-
0
-
0
-
Mežģīņu piedzīvojums
Meitenes, tas tiešām strādā! Jā, jauna veļa! Lai uzlabotu seksuālo dzīvi! Bija tā. Esmu no tām praktiskajām un, kā saka mūsdienās, sevi nepietiekami mīlošajām sievietēm. Ikdienā valkāju lielveikalā pirktas kokvilnas apakšbikses, galīgi nepieskaņotas krūšturim, un arī tie krūšturi nav nekādi īpaši smalkie.
Viens jau ir pavisam izstaipījies, bet tik ļoti ērts, ka nespēju to izmest. Man ir tikai divi tā dēvētie izejamie komplekti – melnais un sarkanais –, kurus velku, kad eju uz operu, teātri vai pie daktera.
Ko es velku vakarā, lienot gultā blakus vīram? Parastu T kreklu, protams. Ar pabalējušu mikimausi. Pēc piecpadsmit gadu kopdzīves mikimausis netraucē arī seksam – šis NOTIKUMS gan mūs piemeklē tikai reizi mēnesī, vidēji un optimistiski rēķinot…
Reizēm sekss mums sanāk tīri labs, bet lielākoties tas ir gluži vienkārši garlaicīgs.
Zinu, kas viņu uzbudina, viņš tāpat zina manas vājās vietas, viss notiek ierasti, klusi (bērni!) un diezgan ātri.
Mana mīļākā poza ir uz sāniem, un viņš manī ienāk no mugurpuses. Kāpēc tieši šī poza? Ar šausmām jāatzīstas pašai sev – lai nevajadzētu skatīties sejā un – pasarg’, Die’s! – bučoties. Nē, man neriebjas mans vīrs, es viņu mīlu! Nu, varbūt tikai mazliet riebjas, ja jau reiz bučoties negribas. Bet man patiešām gribētos, lai man gribas, goda vārds!
Gudroju, ko lai dara. Pirmais, kas nāk prātā, – jauna, seksīga veļa kā pārsteigums vīram. Nē, nevar būt, ka šis vientiesīgais un banālais triks strādā. Bet ja nu? Aizeju no darba agrāk, staigāju pa lielveikalu, pētu, pielaikoju. Izvēlos trauslu veļu šampanieša krāsā ar greznām mežģīnēm – diezgan nepatīkami spilgtajā kabīnes gaismā tā man izskatās pārsteidzoši labi. Vakarā izmantoju vēl dažus banālos trikus – mīļi sagaidu, apjautājos, kā pa darbu, pagatavoju garšīgas vakariņas. Lūdzu, un pretim man sēž, kā saka, pavisam cits cilvēks – ar atzinīgu skatienu. Viņš smaidot saka: paldies, cik tu šovakar jauka!
Bet es pie sevis nodomāju: pagaidi mikimauša stundu, tad tikai būs!
Un, jā, es arī aizdedzinu sveces mūsu gultas galvgalī, saņemu dūšu un līgani ierodos no vannasistabas. Uzrunāju vīru vārdā, viņš paceļ acis no grāmatas, un es nolaižu no pleciem rītasvārkus. Mežģīnes plīst tirkšķēdamas…
