Sērijveida liktenīgā
Domājat – katrai sievietei noteikti gribas domāt, ka viņa nu ir tā liktenīgā?
Nē, nepavisam nē! Vairumam sieviešu pat prātā nenāk sevi salīdzināt ar Merilinu Monro, Karlu Bruni vai Rēziju Kalniņu, galu galā. Absolūtais vairākums sieviešu patiesībā ir lielākās sevis kritiķes no krāsoto matu galiņiem līdz kāju pēdiņām. To īpašās sievietes šarmanto iedomību viņām spēj iedot tikai vīrieša regulārie komplimenti, turklāt – tiem jābūt patiesiem.
Tas gan nedod iemeslu prātīgam vīrietim zaudēt modrību, domājot par sievietēm tikai visu to labāko. Principā katra normāla vīrieša dzīvē ir iespēja tikt pie tādas ekstras kā liktenīgā sieviete ar mīnuszīmi. Kura iebrāžas tavā ģimenes dzīvē, aizslauka sievu ar visiem bērniņiem, liek zaudēt prātu un nupat uzcelto māju, lai beigās pamestu. Aiz glītās sejiņas var slēpties velnišķīga daba.
Pietiekami daudzām liktenīgā sieviete ir izvēlēta kā dzīves loma. Būt par tādu kā sērijveida liktenīgo. Profesionāla liktenīgā lieliski zina, kā vajag pagriezties, kad pasmaidīt, ko runāt un kādu dekoltē izvēlēties, lai atstātu perfektu liktenīgās sievietes tēlu.
Mazliet pat žēl to atklāt, bet, ja jau nu reiz sākām, – viens no veiksmīgas profesionālās liktenīgās sievietes kritērijiem ir «pazīt vīrieša psiholoģiju». Nu, bet, protams! Atļaujiet piebilst, ka tā vispār ir gudra cilvēka pazīme: pārzināt vīriešu, sieviešu, bērnu un, galu galā, arī dzīvnieku psiholoģiju! Ja tā ir loma visiem, tad laikam tomēr šoreiz tevi gaida stāsts par seksuāli iekārojamu sievieti, kura turklāt šo savu seksuālās sievietes tēlu, visticamāk, ir apzināti izkopusi. Un arī par gudru sievieti, jo visām šādas prasmes izkopt savu seksualitāti ne tuvu nepiemīt.
Prasme īstajā brīdī pateikt pareizos vārdus, nenoliedzami, ir gudrības pazīme, kas apvienojumā ar iekārojamām ķermeņa aprisēm estrogēnu klātbūtnē dara savu.
Tomēr, ja pieņemam, ka noskatītais vīrietis arī nav gluži vidusskolnieks, viņam tieši tāpat piemīt prasme atkost liktenīgās aktrises un atšķirt patiesi dziļas jūtas no falšām. Kaut kas var kļūt mums liktenīgs tikai caur jūtām. Attiecīgi cilvēks, pret kuru mums nav jūtu, arī nespēj kļūt mums liktenīgs.
Rezumē: pēc sērijveida liktenīgās paliek nepatīkama pēcgarša. Pēc patiesi liktenīgās – ilgas.
Ne skaista, ne blonda, bet tavējā
Par laimi, pasaulē joprojām ir sievietes, kurām svarīgs tas viens vīrietis. Kurām svarīga kvalitāte, nevis kvantitāte.
Principā iespējami divi scenāriji: vai nu tu to, ka esi saticis sievieti ārpus savas normas un ikdienas, saproti attiecību laikā, vai arī tu to saproti tikai tad, kad viss jau nokavēts. Trešo iespēju – par tiem, kas tā arī neko nesaprot, – neapskatām. Psihoterapeite Evija Ziemele: «Liktenis jau nav paredzams, tas tiek mums piespēlēts. Un, ja vīrietis nevar novērtēt šeit un tagad, tad viņš gaida, ka liktenis atnesīs vēl kaut ko liktenīgāku, un pēc tam vēl liktenīgāku… Lai mūža nogalē, tā ap gadiem 70, secinātu, ka tā, ko sastapis toreiz ar gadiem 30, tomēr būs bijusi tā liktenīgā. Nu, ko lai saka – žēl, ka nav izmantota iespēja, ko liktenis piespēlēja.»
Visu vēl sarežģītāku padara fakts, ka par liktenīgo sievieti katra vīrieša dzīvē var kļūt ļoti atšķirīgi tipāži. Viņām arī nav jābūt ne skaistām, ne blondām, ne 90–60–90. Katram vīrietim galvā patiesībā mīt visai skaidri uzbūvēts ideālās sievietes tēls: vai nu ļoti līdzīga mammai, vai pilnīgi pretēja mammai, vai arī savdabīga kombinācija no abiem variantiem.
Ja tu tā mierīgi apsēstos un veltītu laiku pārdomām par tēmu, kādas tad ir tavas ideālās sievietes pazīmes, tad droši vien spētu izdomāt to visu pats. Un, kad liktenis piespēlēs to situāciju un jūs satiksies, tad tu to jau uzreiz atpazīsi. Jo tavā galvā jau ir forma un skat – te nāk sieviete, kas burtiski iekrīt tajā formā! Un tad visi apkārtējie var tikai noskatīties un domāt: «Ak Dievs, ar ko viņš ir kopā! Viņš taču varēja dabūt tādu un šitādu, un vispār labāko no labākajām!» Bet viņš ir kopā ar šo sievieti. Viņš ar viņu ir apprecējies. Viņiem ir bērns.
Viņam acis mirdz – tā ir viņa liktenīgā sieviete.
Kāpēc tik izplatīts literatūrā, kino, teātrī un dzīvē ir liktenīgā sievietes tēls, bet liktenīgie vīrieši ir mazāk traumatiska pieredze? Laikam tādēļ, ka vīrietim tā liktenīgā sieviete patiešām arī ir lielāka trauma. Viņš pieņem neprātīgus lēmumus. Un neprātīgi cenšas. Sievietēm tas tomēr norit vieglākā formā. Sieviete tādam pagriezienam savā dzīvē ir gatava. Viņa pat cer, ka beidzot varēs zaudēt galvu! Vīrietim tas bieži vien ir pārsteigums – tik dziļas jūtas. Kad nevar saprast, kāpēc vakaros nevar aizmigt un jāgrozās no viena sāna uz otru. Sieviete reti kad apskatīs iespēju: noliegt un aizbēgt no mīlestības. Vīrietis bailēs no savām spēcīgajām pārvērtībām tomēr var izlemt arī bēgt. Stāsts ir par vīrieša apjukumu – tik spēcīgi just. Jo to vairs nevar kontrolēt. Un ir milzīgas bailes, kas notiks tālāk.
Vīrietis, kas ļāvies dziļām jūtām, sievietes dēļ ir gatavs uz visu. Patiešām uz visu. Un, ja tu esi gatavs atdot sevi visu, tad šķiršanās var būt teju nāvējoša. Tāpēc daži arī pieņem lēmumu labāk nobīties uzreiz, lai pēc 20 gadiem intervijās vai autobiogrāfijās smeldzīgi stāstītu: kāds es toreiz biju muļķis!
Rezumē: bet varbūt tu nevienu nevari atzīt par pietiekami vērtīgu? Jo, ja kāds ir tik vērtīgs tavā dzīvē, tu pats sevi vairs nevari novietot uz vērtību pjedestāla pirmā pakāpiena.
Liktenīgā sievietes psiholoģiskais portretējums
Tā tomēr ir sieviete, kura savas dienas vada diezgan lielā saskaņā ar sevi. Sieviete ar savu vērtību, ko pati arī apzinās, pie tās pieturas un neko daudz dzīves laikā nemainās. Par liktenīgajām sievietēm kļūst laimīgās un pašpietiekamās. (Kurām, protams, uz mirkli ļauts būt arī nelaimīgām.) Ar šo sievieti ir viegli būt kopā – viņa nenogrūž visu atbildību tikai uz vīrieša pleciem, bet pati spēj to uzņemties.
5 jautājumi psihoterapeitei:
1. Kāpēc sievietes ilgojas iemīlēties līdz ļimstošiem ceļiem, bet vīriešus tas spēj pat biedēt?
Sievietes sapņo un gaida, kad viņas zaudēs kontroli. Viņas grib zaudēt kontroli pār savu dzīvi un padarīt to par vīrieša atbildību! Savukārt vīrietim zaudēt kontroli šķiet sievišķīgi. Un bīstami. No tik stiprām jūtām viņš jūtas apjucis. Nekas vairs nestrādā!
2. Kas sagaida sievieti, kas nāk pēc liktenīgās?
Ko tur slēpt – nākamajai sievietei pēc liktenīgās ir grūti. Jo to vietu nav iespējams aizņemt. Tāpat kā nav iespējams ieņemt mātes, tēva vai māsas lomu. Tie visi ir cilvēki, kuriem ir iedalīts atsevišķs fails. Un kurus nav iespējams aizmirst.
3. Kā atbrīvoties no atmiņām un domām par to, kā būtu, ja tomēr būtu palikuši kopā?
Ko darīt? Tur neko nevar izdarīt! Vienkārši jādzīvo tālāk. Kad mēs sakām vārdu liktenis, tas izskan smeldzīgi. Kā kaut kas, ko mēs īstenībā nevaram nokontrolēt. Arī liktenīgās sievietes ienākšana vīrieša dzīvē ir notikums, ko viņš nevar nokontrolēt. Tieši tāpēc pēc šādu nozīmīgu attiecību izbeigšanās paliks smeldzīga stīga, jo tās ir nepabeigtas jūtas: dusmas, naids, mīlestība. Ļoti iespējams, ka vīrietis arī pēc 10 un 20 gadiem joprojām būs tādās «nelielās attiecībās» ar savu liktenīgo sievieti. Bet, ja tā vieta joprojām būs ļoti liela, tad jaunām attiecībām tur vieta tā arī neatradīsies.
4. Varbūt terapijas nolūkos der satikties, lai atklātu – nemaz jau tik nozīmīga viņa man vairs nav?
Bet ir jābūt drosmei satikties. Iedomājieties, ka viens vīrietis ir gadiem lolojis to savas liktenīgās sievietes tēlu kā īpašu dārgumu, bet tad viņi satiekas un izrādās: viņa palielinājusies savos izmēros līdz nepazīšanai, neko dzīvē nav sasniegusi, nedod Dievs, nodzērusies… Īstenībā viņš paliks ar tukšu vietu sirdī. Ideāls mums vienmēr liek pēc kaut kā tiekties un cīnīties, bet te ir visas iespējas satikties ar realitāti, pie kuras… nolaižas rokas. Starp citu, dzīvot ar realitāti arī ir liels terapijas darbs. Jā, visi psihoterapeiti vienā balsī sauc pēc dzīves realitātē, bet… Tas dažreiz ir tik garlaicīgi! Un tik parasti…
5. Liktenīgā sieviete vīrieti vienmēr cels un nekad negremdēs?
Pozitīvajā nozīmē liktenīgā – noteikti. Gremdēs tā sieviete, kas tev nevar atbildēt ar pretjūtām – bet vai viņa par to ir atbildīga? Diez vai.
Pozitīvā pieredzē liktenīgā sieviete liek vīrieša slinkumam izkustēties. Darīt un traukties. Pie tam, ne tikai pirmo trīs mēnešu vai pirmā vakara iekarojuma ietvaros, bet ilgtermiņā.
Novērtē to, kas līdzās
Ilgtermiņa attiecībās nav mazsvarīgi, ka gribas gulēt iet kopā un mosties arī gribas kopā. Gribas pēc strīda izlīgt. Un gribas viņu lutināt – arī pēc 10 un 20 gadiem. Ja tā ir, tev diez vai vajag šaubīties, ka liktenīgā ir kāda cita.