Maģiska un sāpīgi smeldzīga filma ar Tomu Hidlstonu: «Čaka dzīve»

Maika Flenegana režisētais darbs balstīts slavenā rakstnieka Stīvena Kinga romānā ar tādu pašu nosaukumu. Problēma ir tā, ka nevaru (pareizāk – nedrīkstu) jums stāstīt sižetu, lai nelaupītu skatīšanās prieku un pārsteigumu. Filma sākas šķietami no beigām, kad vienlaikus notiek divas, kā varētu domāt, nesaistītas lietas: lēnām, bet nenovēršami bojā iet planēta, kamēr pilsētā uz ielu stūriem, televīzijas un radio reklāmās – visur, kur vien skaties, – parādās nesaprotams uzraksts: «Paldies, Čak, par 39 lieliskiem gadiem!»

Katram skatītājam pašam jānonāk pie atbildes, kas ir mistiskais Čaks, kādēļ tik nenovēršami iet bojā planēta, jāpiedzīvo smeldze, kad cita pēc citas neticamā ātrumā izdziest zvaigznes, un jāsajūt filmas galvenā varoņa teiktais: «Es esmu brīnišķīgs, esmu pelnījis būt brīnišķīgs, un manī mīt bezgalība.» Ak jā, un jāredz Toms Hidlstons dejojam! Izcila deja! Maģiska, neticami trausla un sāpīgi smeldzīga filma, kas nelaiž vaļā vēl ilgi.