FOTO: Latvijas labākie komunikācijas eksperti viesojas Baltijā lielākajā mārketinga festivālā

«Cilvēki ir noguruši no gariem tekstiem un reklāmām, tāpēc arvien aktuālāka kļūst storytelling jeb īsa, personiska vēstījuma nodošana stāstu formātā,» savos iespaidos dalās WE ARE VERY mārketinga un notikumu aģentūras vadītāja Zanda Šķēle, festivāla organizatore. «Tāpēc aicinājām lektorus ne tikai runāt par tendencēm un stratēģijām, bet arī pastāstīt, kas slēpjas aiz gala produkta. Piemēram, Vladislavas Romanovas ceļš no bezdarbnieces līdz savai aģentūrai, Kristapa Pētersona pozitīvais skatījums uz neveiksmēm un tas, kā igauniete Kerstin Kessu Raidma nonāca līdz pasaules slavenajai Cannes Lions žūrijai.»

Jebkura veiksmīga mārketinga kampaņa sākas ar auditorijas izpēti. Par to, kas ir mutvārdu slava, un kā tā ietekmē lēmumu pieņemšanu, lekciju ciklu atklāja socioloģe un Norstat Latvija vadītāja Linda Ezera. Aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, tika secināts, ka sievietes, īpaši vecuma grupā līdz 45 gadiem, visaktīvāk dalās savos iespaidos par preci vai pakalpojumu, tādā veidā kļūstot par «neformālajiem influenceriem». Savukārt Jēkabs Dambergs (Google digitālās stratēģijas vadītājs Baltijā) tēmu aplūkoja no pircēju paradumu viedokļa. Izrādās, gen-Z paaudze (13–28 gadi) visaktīvāk patērē digitālos rīkus un spēj izvērtēt to potenciālu sekundes laikā. Svarīga ir vienkārša lietojamība, bet unikāls saturs. «Moderni izaicinājumi pieprasa modernus risinājumus,» rezumēja Google eksperts.

Kas ir TikTok algoritms un kā tikt sadzirdētam digitālajā troksnī? Praktiskos padomos dalījās David Duc (ShortPRO) no Čehijas. Viņš atklāja, kā šī platforma maina sociālo tīklu noteikumus un tiešā veidā atspoguļo mūsu intereses, balstoties uz iesaisti un pavadīto laiku pie katra video.

«Darba devēja tēls ir lielākais mārketinga projekts, par ko atbild cilvēkresursu komanda,» ar šādu, pārdomu rosinošu citātu iesāka Maija Milbrete, exPrintify, employer branding vadītāja. Optimistiski, motivēti darbinieki ir ilgtermiņa investīcija kompānijas attīstībā, jo pretējā gadījumā to nomaiņa var izmaksāt no 3 līdz pat 6 minimālajām algām. Lai to mazinātu, ir svarīgi padomāt ne tikai par finansiālo, bet arī emocionālo un materiālo labklājību uzņēmuma iekšienē, jo tad arī paši darbinieki būs kompānijas galvenie vēstneši.

Par stāstu stāstīšanu no pētnieciskās žurnālistikas perspektīvas runāja Inga Spriņģe, Re:Baltica līdzdibinātāja. Savā 20 gadu profesionālajā darbībā Inga ir saskārusies ar apjomīgu dezinformācijas pētīšanu un apkarošanu, atklājot galveno iemeslu, kāpēc mēs tik bieži uzķeramies uz nepatiesām ziņām. Tas ir emocionālais fons, kā rezultātā 95% cilvēku uzticās savām sajūtām un tikai tad faktiem. Lai to mazinātu, Inga iesaka pārdomāt informācijas pasniegšanas veidu un ņemt piemēru no satura veidotājiem un influenceriem, jo cilvēki uzticas personībām.