Dabas stihijas, cilvēku kļūdas, nelaimīgas sakritības… 5 baisākās traģēdijas pasaules vēsturē

Pelnu pilsēta: Pompeji

Līdz mūsu ēras 79. gadam Pompeji bija strauji plaukstoša romiešu pilsēta Vezuva kalna pakājē. Taču 79. gada 24. augustā tā virsotnē esošais vulkāna krāteris izvirda un pilnībā nopostīja divas blakus esošās Senās Romas pilsētas – Pompejus un Herkulānu. Jāpiebilst, ka šī joprojām ir viena no baisākajām dabas katastrofām cilvēces vēsturē.

Pēkšņais izvirdums ne vien apraka pelnos šīs leģendārās pilsētas, bet kopā ar tām arī aptuveni 2000 iedzīvotāju. Uz vairāk nekā tūkstoš gadiem pilsētas tika izdzēstas no kartēm un pilnībā aizmirstas, līdz 18. gadsimtā arheologi no jauna atklāja to drupas.

Izrakumos tika atrastas pārsteidzoši labi saglabājušās ēkas, freskas un pat cilvēku mirstīgās atliekas, kas sniedza unikālu ieskatu seno romiešu dzīvē. Īpaši nozīmīgas bija Plīnija Jaunākā vēstules, kas detalizēti aprakstīja liktenīgos notikumus un palīdzēja zinātniekiem rekonstruēt traģēdijas gaitu.

Arī National Geographic arheologu komandas ir devušās ne vienā vien misijā uz Pompejiem, lai izprastu Senās Romas kultūru un dzīvesveidu. Raidījums Romas zudušie dārgumi, kas uz ekrāniem skatāms pirmdienās, pulksten 21.45, jaunākajās sērijās pētīs galvaskausu, kura saimnieks visdrīzāk tika upurēts, bagāta atbrīvotā verga kapenes un mumificētu ķermeni, kā arī riskēs, dodoties šaurās, slepenās pazemes ejās, kas vijas zem kādas tolaik iecienītas pirts.

Nākamā lapa