Cilvēku suga senatnē gandrīz izzuda pavisam. Kas notika?

Pētījumā, kas publicēts pērnā gada sākumā žurnālā, zinātnieku grupa no Ķīnas, Itālijas un Amerikas Savienotajām Valstīm secinājuši, ka

pirms teju miljons gadiem aptuveni 98,7% no visas cilvēku populācijas izzuda.

Pētnieki apgalvo, ka populācijas kritums korelē ar plaisu atrasto cilvēku fosiliju reģistrā, iespējams, novedot pie jaunas cilvēku sugas rašanās, kas bija mūsdienu cilvēku jeb Homo sapiens un neandertāliešu kopīgs sencis. Domājams, ka šis drūmais laiks cilvēces vēsturē bija lūzuma punkts cilvēku evolūcijai, raksta CNN. Iespējams, ka dabiskā atlase veicināja un paātrināja cilvēku smadzeņu attīstību.

Pētnieku komanda lēš, ka pēkšņo cilvēku masveida izmiršanu veicināja dramatiskas klimata izmaiņas. Tolaik ziemas periodi kļuvuši garāki un bargāki, strauji veicinot temperatūras pazemināšanos un sausus klimatiskos apstākļus, kas ievērojami apgrūtināja cilvēkveidīgo sugu izdzīvošanas spējas.

Zinātnieki norādīja, ka vēlāk uguns atklāšana veicinājusi cilvēku skaita pieaugumu un tas ir atklāts pat agrāk nekā tika līdz šim uzskatīts. Uguni cilvēki sākuši izmantot jau aptuveni pirms 813 000 gadiem. Savukārt teju 100 000 gadus cilvēkveidīgo īpatņu skaits saglabājies nemainīgs, tādējādi ilgstoši dzīvojot uz izmiršanas robežas.

Agrākās liecības par uguns pielietošanu ēdiena gatavošanai ir 780 000 gadus senas, tās atrastas mūsdienu Izraēlas teritorijā.

Zinātnieki uzskata, ka vecākā Homo Sapiens suga ir radusies aptuveni pirms 400 000 gadiem.