4 romantiskas filmas, kuras vērts noskatīties Rīgas kino festivālā

Mīlestība

Maigi satricinošs ceļš pretī mīlestības patiesajai dzīslai, iespējams, priekšstatos tā izskatās pavisam citādi kā šajā filmā. Kinodarbs vēsta par Mariannu, uroloģi, kura diendienā uzklausa un atbalsta savus pacientus – vīriešus – viņu smagākajos un trauslākajos brīžos. Viņu ar kolēģi Toru, slimnīcas medbrāli, vieno uzskatu atvērtība. Vienu vakaru abi sastopas uz prāmja. Viņa dodas mājās pēc randiņa, viņš – sev raksturīgā manierē, ar spontānu skatienu meklē atsaucīgus partnerus. Marianni un Toru aizrauj nejaušā saruna, kas liek abiem pārvērtēt tuvību, iekāri un maigumu, kas ne vienmēr iet cieši līdzās fiziskai mīlestībai un erotikai. Šīs dienas un naktis ievedīs sarunās, atklāsmēs un pieredzēs – tās mainīs un dziedēs. 

Mīlestība ir dāņu režisora Dāgs Juhans  Heugerūda triloģijas otrā daļa – tā seko filmai Sekss (2024) un ir prologs Sapņiem (2025), kas šogad izrādīta Berlinālē, iegūstot Zelta lāča statueti, un iekļauta arī šī gada RIGA IFF programmā.

Blue Moon

Filma, kurai ir atbildes uz to, kā ekranizēt Ņujorkas intelektuāļa runas plūdus, kā ietvert viena vakara garumā visa mūža skumjas un kā sasildīt atmosfēru ar gaismas atspulgiem neskaitāmās glāzēs uz bāra letes. Amerikāņu režisora Ričarda Linkleitera komēdija par Holivudu pagājušā gadsimta 30. gados.  

Lorencs Hārts ir epitetu salūta lielmeistars – allaž dzirsteļojošs kompanjons un dziesmu autors –, kurš nervozi gaida bāriņā ilggadējā radošā partnera Ričarda Rodžersa lugas Oklahoma! pirmizrādē. Nav nekā stulbāka par izsaukuma zīmi nosaukumā, viņš lādējas. 1943. gada 31. marta vakarā Sardi bārā viņš remdē savas privātās dzīves brūces, uzrūc karam, sola vairs nekad nedzert – protams, līdz nākamajai reizei – un satiek plejādi Brodvejas un Holivudas radošo prātu, kuri definēs pēckara dzīvi. Ja nu laiks ir pagājis viņam garām, un viņš vienkārši to ir nosēdējis, pie letes smīdinot viesus?

Mirsti mana mīla

Amerikāņu režisores Linnas Remzijas šedevrs ar Robertu Patinsonu un Dženiferu Lorensu galvenajās lomās par kāda  pāra tumšajiem noslēpumiem.

Greisa un Džeksons mīl viens otru. Viņi mīlējas uz grīdas, dzer aliņus, iekārtojas noskrandušā ģimenes mājā, atkal mīlējas, dejo, murrā kā tīģeri un gaida savu pirmdzimto. Kādreiz bijusi daudzsološa rakstniece, Greisa vēlas atgriezties pie darba, bet arvien biežāk piedzīvo iracionālas garastāvokļa svārstības. Ja nu viņas vīrs, tipisks mileniāļu ņuņņa, dodoties darba braucienos, viņu krāpj? Ja nu gādīgie vīra vecāki ir paši nelabā izdzimumi? Ja nu kaimiņš ir viņas īstais partneris? Ja nu tā nav tikai pēcdzemdību depresija? Ja nu tas rejošais suns varētu kādreiz aizvērties? Ja nu viņi ir nolemti dzīvnieciskām dziņām un ir pazaudējuši savu mīlestību? Galu galā – kā Greisa un Džeksons kļuva par to, kas viņi šobrīd ir?

Pirts

Dāņu režisora Matiasa Brū juteklīgais kino darbs. Filma, kas rada absolūta īstuma sajūtu līdz ar galvenā varoņa sirds rētojumu straujo rašanos un daudz gausāku to sadzīšanu.

Johans meklē. Viņš iekāro citus, pavada naktis ar svešiniekiem, rītus sagaida viens, pēta Grindr un allaž nejūt piepildījumu. Nesen viņš uzsācis darbu kā klientu administrators Kopenhāgenas vienīgajā kvīru saunā Adoniss, kas pamazām pārtop par viņa ikdienas un baudas labirintu. Dzīve, kas iepriekš bija piepildīta ar vienas nakts sakariem, bāriem un burziņiem, maina savu temperatūru, kad Johans sastop transpersonu Viljamu. Piepeši šī satikšanās pamodina puisi no rimtās bezrūpības bez saistībām – par visu vairāk viņš vēlas just un dalīties tuvībā.