Mūžīgā tēma – antibiotikas. Ko nodarām sev un citiem, lietojot tās drošības pēc

Skaidro 

• Dr. Ieva Voita, infektoloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, darbojas arī Antimikrobiālās rezistences kompetences centrā, infektoloģe konsultante Rīgas 2. slimnīcā, speciāliste antimikrobiālās rezistences jautājumos Slimību profilakses un kontroles centrā, docētāja Latvijas Universitātē, 2024. gadā saņēma infektologa daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendiju.
• Dr. Iļja Drjagunovs, infektologs P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 41. Infekciju un diferenciālās diagnostikas nodaļā, otrdienās pacientus pieņem Stradiņa slimnīcas poliklīnikā, docētājs Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, tropu medicīnas speciālists – ārsts ar tropu medicīnas diplomu no Peru, 2022. gadā saņēmis infektologa daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendiju.

Vai joprojām jūtat, ka antibiotiku lietošanā ir divas galējības?

Ieva Voita: Ir, ir tā! Pirmā galējība, kad pacients nāk pie ārsta jau ar ekspektācijām, ka viņam izrakstīs antibiotikas situācijā, kad patiesībā tās nevajag. Viņš antibiotikas burtiski pieprasa! Otra situācija, kad cilvēki fokusējas uz dabisko medicīnu un homeopātiju un strikti izvairās no antibiotikām. Novelk pārāk ilgi, ārstējas ar homeopātiskiem līdzekļiem, kad būtu jālieto antibiotikas, un tad bakteriālām infekcijām ir risks pasliktināties līdz pat bakterēmijai vai smagai sepsei, kad baktērijas nonāk asinīs un izraisa smagu iekaisuma reakciju.

Mēs esam par antibiotiku lietošanu tad, kad tās vajag, nevis tad, kad nevajag.

Iļja Drjagunovs: Jā, bet diemžēl sanāk, ka arī mēs paši brīžiem esam vai nu viena, vai otra grāvja malā. Piemēram, divas diametrāli pretējas pacientes. Viena ir citādi pilnīgi vesela ar piecgadīgu bērnu, kurš ik pa laikam no dārziņa atnes mājās kādu vīrusu, un otrā krastā ir imūnsupresēts cilvēks, kuram var būt jebkas, un mēs gandrīz nekad sākumā nespējam pateikt, vai tas ir vīruss vai baktērija, kas izraisījusi kārtējo infekciju. Tur pietiek ar vienu dienu, lai no stāvokļa labi nonāktu līdz stāvoklim ļoti slikti un līdz reanimācijai. Tāpēc ir grūti nobalansēt.

Kas vispār ir antibiotikas?

Ieva Voita: Medikamenti, kas dažādos veidos iedarbojas uz baktērijām, piemēram, uz to šūnas sieniņas sintēzi vai arī kavē proteīnu jeb olbaltumvielu sintēzi, un tad nogalina baktēriju. Ir arī daži parazīti, pret kuriem antibiotikas strādā, bet principā tās darbojas uz baktērijām, kas izmēros ir daudz lielāki mikroorganismi par vīrusiem, to struktūra ir sarežģītāka. Vīrusu infekcijas mēs ar antibiotikām neārstējam.

To tā kā vajadzētu jau zināt, jo nemitīgi tiek atkārtots.

Iļja Drjagunovs: Bet tāpat katru gadu jāatgādina vēl un vēl. Tāds nebeidzamais aplis. Jo, tiklīdz pārstājam to darīt, situācija ar antibiotiku lietošanu kļūst sliktāka.

Ieva Voita: Jo izpausmes baktēriju un vīrusu izraisītām infekcijām bieži vien sākumā var būt līdzīgas, nespecifiskas, un tad var apjukt. Tad var likties, ka antibiotikas palīdzēs. Bet – nepalīdzēs.

Ar antibiotikām problēma vēl tāda, ka mūsdienās arvien vairāk runājam par antimikrobiālo rezistenci. Citi medikamenti, kas medicīnā tiek izmantoti, ietekmē tikai to cilvēku, kurš konkrētās zāles lieto, savukārt antibiotikas ietekmē principā visu sabiedrību.