Rīga -6°C 
«Labdien, IEVAS Veselība! Sagadījies tā, ka decembra sākumā gan mani, gan mammu ģimenes ārste nosūtīja uz kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfiju. Mammai šogad vasarā paliks 82 gadi, man februārī – 56. Lieki teikt, ka valsts apmaksāto kvotu vietu, lai izmeklētos, vismaz decembrī nebija. Atliek pārbaudīties tikai par savu naudu, un tie ir 120 eiro katrai, kopā 240. Privātās ārstniecības iestādēs kakla un galvas asinsvadu izmeklēšana maksā vēl dārgāk – 150 eiro. Vārdu sakot, mēs ar mammu nepeldamies naudā, tāpēc gribu jautāt kādam kompetentam speciālistam: kas notiks, ja mēs neveiksim šādu ekskluzīvu izmeklējumu? Ko mūsu ģimenes dakteres tik ļoti jaunu no tā uzzinās, kas viņām vēl nebūtu zināms? Agrāk taču šādu izmeklējumu neveica un ārsti zināja, ko darīt,» Egita.
Kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfija (DUPLEX)
Tā ir asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu. Dupleksdoplerogrāfijas aparāts ir tāds pats, ar kādu pārbauda vēnas kājām, – bet! Vēnas ar ultraskaņu māk izmeklēt daudzi, toties apskatīt miega artērijas prot tikai daļa radiologu vai neirologi, kas ir īpaši apmācīti. Viņu ir daudz mazāk. Aterosklerotiskās plātnītes iecienījušas vietas, kur asinsvadi vai nu sadalās vairākos zaros, vai atzarojas, jo tur asins plūsma kļūst cirkulāra, asinis gar asinsvada sieniņu plūst lēnāk, un sliktajām holesterīna daļiņām pietiek laika, lai bojātu asinsvada sieniņu, iekļūtu tajā iekšā un sabiezinātu.
Skaidro Dr. med. Maija Radziņa:
- Radioloģe P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas institūtā.
- Pacientus konsultē gan Stradiņa slimnīcā, gan klīnikā Ortomed un Medicīnas centrā ARS.
- Latvijas Universitātes vadošā pētniece.
- Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesore radioloģijā un vadošā pētniece.
- Eiropas Radiologu biedrības (ESR) valdes locekle. • Eiropas Ultrasonogrāfijas biedrību apvienības (EFSUMB) Publikāciju komitejas locekle.
Egita, es vēlētos precizēt – kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfija jeb krāsu dupleksā skenēšana nav ekskluzīvo izmeklējumu kategorijā. Doplerogrāfija ir asinsvadu ultrasonogrāfija. Un, kā es parasti saku, ultrasonogrāfijas metode ir ar vismaigāko kaitējumu cilvēka ķermenim (tā nav saistīta ne ar radiāciju, ne ar kontrastvielas ievadīšanu), absolūti nesāpīga, plaši pieejama, samērā lēta diagnostikas metode, kurā attēlu iegūšanai lieto augstas frekvences viļņus – ultraskaņu.
Tāpēc tieši doplerogrāfiju ļoti bieži izmanto skrīningam. Izmeklējuma laikā tev būs jāapguļas uz kušetes un jāatbrīvo no drēbēm kakls. Pēc tam speciālists tev uz ādas uzziedīs speciālu želeju, kura uzlabo ultraskaņas viļņu pārvadi audos, un tad gar kaklu virzīs zondi – instrumentu, kas izstaro ultraskaņu un uztver, kā tā atstarojas no asinsvadiem. To viņš darīs, vienlaikus skatoties ekrānā, kurā redzēs augstas kvalitātes anatomiskos attēlus. Proti, dators apstrādā iegūto informāciju un veido divu vai trīs dimensiju attēlu, kurš rāda, vai ir ierobežojumi asins plūsmā, reģistrē plūsmas virzienu un ātrumu, speciālists var redzēt asinsvadu uzbūvi, sieniņu sabiezināšanos, bojājumus un citas asinsrites problēmas, kas var būt nopietnu saslimšanu priekšvēstneses vai arī sniedz iespēju precīzi noteikt jau esošas slimības ietekmi uz asinsriti.
Tātad šis izmeklējums ļauj laicīgi atklāt gan iedzimtas, gan iegūtas izmaiņas galvenajos kakla un galvas asinsvados, kas ar asinīm apgādā tavas smadzenes.
Savukārt tās, kā zināms, ir ļoti interesants orgāns vairāku aspektu dēļ. Viens no galvenajiem – galvas smadzenēm ir vislielākais pieprasījums pēc skābekļa un enerģijas, tādēļ, pielāgojoties ikdienas aktivitātēm, šiem asinsvadiem piemīt vairākas īpašības: elasticitāte, kas ļauj tiem būt formā, gludā muskulatūra, kas kontrahējas un atslābst pēc vajadzības, kā arī sensoru un nervu aparāts, kas padara šīs funkcijas iespējamas.
Sagatavošanās izmeklējumam
- Vienu stundu pirms izmeklējuma nedzer kafiju un citus tonizējošus dzērienus.
- Tu drīksti un vajag lietot ikdienā nepieciešamos medikamentus. Piemēram, tās zāles, kuras tu dzer pret augsto asinsspiedienu vai asins šķidrināšanai.
Kad izmeklē galvas un kakla asinsvadus?
- Ja jādiagnosticē ateroskleroze.
- Ja ir augsts asinsspiediens (hipertensija) vai asinsspiediena svārstības.
- Ja ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs (hiperlipidēmija).
- Ja ir cukura diabēts.
- Ja ir arī tādi smadzeņu asinsrites slimību riska faktori kā smēķēšana un aptaukošanās.
- Ja ir ilgstošas galvassāpes vai reiboņi, ģībonis, pulsējošs troksnis galvā.
- Ja ir pārejoši neiroloģiski simptomi, piemēram, troksnis ausīs vai galvā, redzes traucējumi.
- Ja ir jau zināma hroniska sirds slimība.
- Pēc insulta.
Ar kādu mērķi
Veicot doplerogrāfiju, mēs vispirms kakla asinsvados meklējam aterosklerotiskas izmaiņas – taukvielu (galvenokārt zema blīvuma holesterīna), iekaisuma šūnu, kalcija un fibrīna nogulšņu izgulsnēšanos artēriju sieniņās jeb plātnītes. Proti, ja cilvēkam ar aterosklerozi kakla asinsvados (visbiežāk miega artērijās) jau ir sašaurinājums jeb stenoze, tas var radīt divējādus riskus. Pirmkārt, asinsrites traucējumus galvas smadzenēs var novērot hroniski – ja aterosklerozes process norit lēnām. Sākumā cilvēks to nejūt, tikai vēlāk var parādīties kādas nespecifiskas izpausmes – viņš dakterim stāsta par šņākoņu ausīs, par galvassāpēm, mušiņu lēkāšanu acu priekšā, kādreiz par reiboņiem, par progresējošiem atmiņas traucējumiem. Otrkārt, sašaurinājums miega artērijā var radīt akūtus asinsrites traucējumus, kad daļa no aterosklerotiskās plātnītes atraujas un mazs fragmentiņš jeb embols aizpeld uz galvas smadzeņu sīkajiem asinsvadiem, tos nosprosto, un tad notiek, kā mediķi saka, išēmisks insults – kādai smadzeņu daļai trūkst skābekļa un diemžēl pelēkās un arī baltās šūniņas iet bojā.
Doplerogrāfiju izmanto arī sirds slimniekiem, kuriem ir jau pierādīta problēma sirds asinsvados, taču viņiem vēl nav pārbaudīti kakla asinsvadi, tad arī šos pacientus izmeklē ar doplerogrāfiju, lai noskaidrotu, vai nepastāv risks piedzīvot išēmisku insultu. Par bīstamu (vai nestabilu) aterosklerotisku plātnīti tiek uzskatīta panga ar samazinātu blīvumu (hipoehogēna) vai ar nevienmērīgu blīvumu (heterogēna) un negludu virsmu. Pieredzējis ultrasonogrāfijas speciālists ar labu ultrasonogrāfijas aparatūru to visu redz un novērtē.
Kakla un galvas asinsvados mēdz attīstīties arī aneirismas – iegūti vai iedzimti patoloģiski maisveida paplašinājumi asinsvadu sieniņās. Tiesa, kakla daļas asinsvados aneirismas gadās ļoti reti, taču galvas asinsvados tās var novērot. Aneirismām piemīt tieksme veidoties ne tikai asinsvada elasticitātes traucējumu, bet arī paaugstināta asinsspiediena dēļ.
Tāpat ar doplerogrāfijas metodi konstatē dažādas retākas patoloģijas, kas mēdz būt pat jauniem cilvēkiem, – piemēram, asinsvada sieniņas iekšējā slāņa atslāņošanos jeb disekciju. Kādu iemeslu dēļ – pēc traumas vai neveiksmīgas fiziskas nodarbes, pēc intensīviem dārza darbiem vai sportošanas, pēc neveiksmīgas masāžas – artērijas iekšējais slānis ieplīst, zem tā starp iekšējo un vidējo slāni veidojas tāda kā kabata jeb atslāņojums, kur pakļūst asinis, pamazām nosprostojot asinsvadu… Bet tad cilvēks parasti pats vēršas pēc neatliekamas palīdzības slimnīcā.
Vēl doplerogrāfijas laikā mēs apskatām abas mugurkaula jeb vertebrālās artērijas, kas apasiņo galvas smadzeņu stumbru un smadzenītes. Mugurkaula artērijas gādā, lai skābeklis un barības vielas pietiktu redzes, līdzsvara un dzirdes centriem, tāpēc mēs tās noteikti pārbaudām pacientiem, kuriem ir samaņas zuduma epizodes, galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana un redzes traucējumi. Izvērtējam, vai katrai mugurkaula artērijai ir saglabāts normāls diametrs, vai to neietekmē mugurkaula kakla daļas deformācijas – tātad asinsvadu no ārpuses var nospiest kaut kas cits, piemēram, kakla skriemeļu izaugumi osteofīti jeb karinājums no skriemeļu deformācijām spondilofītiem.
Vai arī profilaktiski?
Jā, kakla asinsvadus varētu pārbaudīt arī profilaktiski, un piecdesmit gadi ir jau visai piemērots vecums, lai dakteris tajos ieraudzītu laika gaitā radušās izmaiņas. Proti, tāpat kā āda ar gadiem noveco, arī mūsu asinsvadu sieniņas nedaudz pārveidojas, tām nav visu mūžu vienāda elasticitāte. Organismā notiek arī dažādi vielmaiņas procesi, piemēram, hiperholisterinēmija vai cukura diabēts, kas ilgtermiņā ietekmē asinsvadu sieniņas. Veidojas sakaļķojumi, aterosklerotiskas plātnītes, un bieži vien šīs izmaiņas norit bez jebkādām ārējām izpausmēm.
Tāpēc ne tikai gadu dēļ, bet, piemēram, ja ir augsts asinsspiediens vai asinīs paaugstinās zema blīvuma holesterīna līmenis, pat tad, ja jūties žirgta un vesela, rekomendē veikt kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfiju, lai novērtētu agrīnās izmaiņas asinsvadu sieniņās. Savukārt, ja cilvēks jau ārstējas, lieto medikamentus pret augstu asinsspiedienu un holesterīnu, mēs varam veikt kontroles izmeklējumu un pārliecināties, vai konkrētās zāles ir apstādinājušas nevēlamo procesu. Zāļu efektivitāti novērtē ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem.
Protams, nebūs tā, ka, dzerot zāles, aterosklerotiskās plātnītes asinsvados izzudīs pavisam, taču to apjoms tiešām nedaudz samazinās. Tāpēc, ja cilvēks lieto medikamentus un radusies vēlme noskaidrot ārstēšanās rezultātu, es ieteiktu, lai viņš uz doplerogrāfiju ierodas pēc gada, jo izmaiņas vielmaiņas procesos un asinsvadu sieniņās notiek lēnām. Pieņemsim, ka asinsvada sieniņas biezums ir daži milimetri, bet plātnītes biezums arī var būt mazlietiņ virs viena milimetra, tad tādas 0,1 vai 0,2 milimetrus lielas izmaiņas ir salīdzinoši grūti novērtēt. Ideālā pasaulē vispareizākais būtu, ja atkārtotu doplerogrāfiju galvas un kakla asinsvadiem veiktu tas pats ārsts un ar to pašu aparātu, ar ko iepriekšējā reizē.
Cik bieži?
Izmeklēt kakla un galvas asinsvadus katru gadu – tas būtu pārspīlēti. Jābūt iemeslam – kaut kādiem riska faktoriem, slimībai. Turklāt ne vienmēr tieši vecums ir noteicošais kritērijs, kad veicama doplerogrāfija. Proti, ir tādi stāvokļi, kas neļauj piemērot vienu mērauklu visiem. Piemēram, ja ir paaugstināts asinsspiediens salīdzinoši agrīnos gados, tad cilvēkam ir jādodas uz šo izmeklējumu. Līdzīgi kā ar sirds veselību – fakts, ka tev ir 25 gadi, ne vienmēr nozīmē, ka sirds ir vesela.
Nav arī viena konkrēta vecuma, kurā jāsāk obligāti izmeklēties, bet es domāju, ka cilvēkam, kuram jau ir no trīsdesmit līdz četrdesmit gadiem, būtu svētīgi aiziet uz doplerogrāfiju un pārbaudīt, vai ar kakla un galvas asinsvadiem viss ir kārtībā.
Daudz kas atkarīgs no tā, kā šis cilvēks jūtas, kā viņš dzīvo, kāda ir dzīves intensitāte, kāds ir stresa līmenis, kā viņš ēd, kā guļ. Pārbaudīties ir tikai ieteikums. Protams, gadās cilvēki, kam arī 60 gados ir ideāls asinsvadu stāvoklis, tomēr kaut kādā brīdī tradicionālās asinsvadu slimības sāk parādīties, un, izmeklējot kakla asinsvadus ar ultraskaņu, mēs varam pamanīt to, ko citādi nepamanītu. Tāpēc cilvēkam ir jāiet uz regulārām veselības pārbaudēm, tikai intervāls starp doplerogrāfijas izmeklējumiem jaunībā ir garāks. Tie varētu būt no diviem līdz pieciem gadiem.
Jo lielāks vecums, jo…
Ja asinsvados sāk parādīties sašaurinājumi, skaidrs, ka tie pakāpeniski ietekmē asinsriti. Taču kakla asinsvadi var būt arī ar viegli sabiezētām sieniņām un bez jebkādām būtiskām asins plūsmas izmaiņām. Nav teikts, ka visiem, kam ir liels vecums – 80 un vairāk gadi –, ir nopietnas stenozes kakla asinsvados. Nē, tā nav! Vienkārši asinsvadu sieniņas kļūst neelastīgākas, stingrākas, stīvākas, drusciņ stiegrainākas. Jo lielāks vecums – jau virs 70 gadiem –, jo sīkie asinsvadiņi kļūst arī trauslāki: šķiedras un to integritāte jeb saķeres spēja kļūst vājāka. Faktiski mums uz saviem asinsvadiem būtu jālūkojas kā uz ādu!
Patausti, kādas rokas ir dāmai 80 gados – āda plāna kā zīdpapīrs… Kaut kas ļoti līdzīgs notiek ar sīkajiem asinsvadiņiem, tie kļūst trauslāki un plīst vieglāk.
Līdz ar to riska faktors ir vecums virs 70 gadiem, kad sākas mazo asinsvadu jeb kapilāriņu mikrocirkulācijas traucējumi gan asinsvadu elasticitātes zuduma, gan mikroplīsumu dēļ, kas nereti ir viens no atmiņas un kognitīvo traucējumu iemesliem, tātad daļa no vecuma demences iemesliem. Vēl sliktāk, ja cilvēkam ir daudz gadu un notiek hipertensīvās krīzes, tātad ļoti mainīgs asinsspiediens – tad uz šī fona, kad spiediens pēkšņi paaugstinās, šie sīkie kapilāriņi tik tiešām var veidot mikrosaasiņojumus. Proti, nedaudz asiņu no sīkajiem kapilāriem izplūst smadzeņu vielā un veidojas sīks saasiņojuma punktiņš. Viens, divi, trīs… Tie ir tie hroniskie asinsrites traucējumi, kas diemžēl līdz ar gadiem galvas smadzenēs attīstās un var sekmēt demenci.
Ko darīt? Sākumā, kad šāda lieta atklāta, asinsvadus mēģina drusciņ paplašināt ar zālēm, lai tie nav tik šauri un lai neplīstu.
Ar skatu nākotnē
Mums, jebkurai sievietei, būtu jāsaprot, ka asinsvadu veselība ir mūsu prioritāte visas dzīves garumā, un diezin vai, piemēram, ginka preparāti, ko šādos gadījumos dažkārt mēdz ieteikt, 70 un 80 gadu vecumā spēs tev atdot to, kas dzīves ceļā atstāts novārtā. Ar zālēm mēs varam novērst katastrofu, bet nevaram atgūt atpakaļ jaunību. Mēs nevaram radīt kaut ko no jauna, bet – vajag jau esošo ķermeni uzturēt labā funkcionālā stāvoklī. Un – kas tam ir vajadzīgs? Kustības. Sākot no pastaigām un beidzot ar veselīgām sportiskām aktivitātēm. Kustības nozīmē labu skābekļa daudzumu mūsu ķermenī. Artērijas nav tikai caurulītes, pa kurām plūst asinis, – tām pašām arī ir savi asinsvadiņi, kas apasiņo artēriju sieniņas, un tam visam vajadzīgs skābeklis. Tāpēc kustības ir priekšnosacījums labai gaisa cirkulācijai un kopumā labai cirkulācijai un vielmaiņai, kas ietekmē asinsvadu stāvokli.
Nākamais, kas jāpatur prātā… Tev nav jāgaida, kamēr sāksies simptomi, lai dotos uz kakla un galvas asinsvadu pārbaudēm. Jau tajā brīdī, kad asins analīzēs konstatētas pirmās vielmaiņas novirzes, tomēr ir ļoti vērtīgi veikt kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfiju, lai savlaicīgi novērtētu riskus un lai tu jau savlaicīgi varētu sākt koriģēt savu dzīves stilu un vielmaiņu. Tas, pirmkārt. Un, otrkārt, – pat ja, piemēram, miega artērijās atklāj aterosklerozes plātnītes jeb pangas, par to nav jāuztraucas, jo šo situāciju var risināt. Ir gadījumi, kad to dara ar zālēm, un ir gadījumi, kad nepieciešama ķirurģija. Tad mēs vēršamies pie asinsvadu ķirurgiem, kuri var šo situāciju risināt ar ļoti labiem ilgtermiņa rezultātiem, un nav jāgaida mirklis pēc insulta, lai sāktu asinsvadus labot, atjaunojot asinsvada lūmenu. Ir vērts to visu apzināt līdz katastrofai, līdz negadījumam.
Piekrītu, kvotas un to pieejamība šobrīd ir ļoti sasāpējusi tēma, bet principā kakla un galvas asinsvadu doplerogrāfiju mēs varam veikt par valsts budžeta līdzekļiem. Jautājums ir tikai par steidzamību, cik ātri tev to vajag.
Ja tu esi tikko noģībusi un nu satraucies par notikušo, tad, protams, nevari gaidīt mēnešiem ilgi – vajag žigli tikt skaidrībā, kas par lietu. Taču, ja tu vai tavs ģimenes ārsts vienkārši zināt, ka tev kādu laiku ir bijis paaugstināts asinsspiediens vai kopējā holesterīna līmenis stipri pāri normai un kaut kad profilaktiski vajadzēs pārbaudīt kakla asinsvadus, tad mierīgi piesakies uz valsts apmaksātu izmeklējumu un lēnu garu sagaidi savu kvotas rindu. Šajā gadījumā tev nav obligāti jau pēc pāris dienām vai nedēļas jāskrien uz maksas doplerogrāfiju.
Un vēl – kakla un galvas doplerogrāfija ir ļoti informatīvs, vērtīgs izmeklējums, ja to veic kvalitatīvi. Tāpēc aicinu pasekot līdzi atsauksmēm: veikt galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfiju jādodas pie pieredzējušiem un zinošiem speciālistiem. Arī iekārtas atšķiras, tāpēc es noteikti izvēlētos nopietnus diagnostikas centrus, kuros rūpējas par iekārtu atjaunināšanu un labu speciālistu piesaisti.
