Rīga +4°C 
Lasītāja seniore Larisa Tkačenko lūdz skaidrojumu šādai problēmai: Jūsu avīzē, kuru abonēju, izlasīju rakstu par ūdensputniem, kā viņiem ziemā palīdzēt. Taču mani vairāk interesē kaiju liktenis. Visi ūdeņi pārklāti ar ledu, pat jūras līcis, konteineri aizvākoti, ēdamie atkritumi plēves maisiņos un sasaluši. Bet pabarot nedrīkst! Vai kaijas ir kaitīgākas par pīlēm? Laiku pa laikam braucu iepirkties uz Centrāltirgu, kur izbadējušies un nosalušie putni katram gājējām skatās acīs – vai palīdzēsi?… Bet, ja dosi vienam, uzbruks viss bars. Un nedrīkst ar! Ir videonovērošana, ir apsardze, ir Rīgas domes aizliegums. Nelaimīgie putni jādzen prom, bet tie kopš bērnības pazīst tikai tirgus laukumu! Vai kāds biologs vai putnu pazinējs varētu pastāstīt par Rīgas kaijām – kur tās ligzdo, kur barojas un kāpēc šos putnu daži pilsētnieki tā ienīst. Pat TV24 raidījumā Uz līnijas tika spriests, ka labi būtu šīs kaijas nošaut!…
Ornitologs, Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vadītājs Dmitrijs Boiko stāsta, ka ornitologi ziemā aicina piebarot mazputniņus un ūdensputnus. Jā, arī sudrabkaijas, kā šo putnu sugu pareizi sauc, ir ūdensputni, taču pieredzējušā ornitologa ieskatā tās, tāpat kā vārnas un baloži, ir spējīgas pašas sev atrast barību. To, ka šoziem Rīgā sudrabkaiju ir mazāk, viņš nesaista ar pārtikas trūkumu, bet gan dabisku migrāciju.
«Putni migrē! Gredzenošanas dati liecina par to, ka daļa Rīgas sudrabkaiju ir aizlidojušas un Lietuvu, Poliju, arī Vāciju, kur ir siltāks.
Taču daļa putnu pārziemo tepat, Rīgā, piemēram, iekšpagalmos. Un nav jau tā, ka visi atkritumu konteineri būtu rūpīgi noslēgti, vienmēr atrodas līdzcietīgi ļaudis, turklāt ēdienu var atrast ne tikai tur. Piemēram, Getliņu poligonu apdzīvo vairāki tūkstoši īpatņu,» norāda Dmitrijs Boiko. Rīgas Centrāltirgus sudrabkaiju populāciju viņš raksturo kā jaunuļus, kuri tieši tāpēc, ka tiem ir, kur atrast barību, uzturas šajā teritorijā. Viņš novērojis, ka Rīgas un Jūrmalas kaijas gan nav tik agresīvas kā Liepājā, kur Pētertirgus apmeklētāji bieži paliek bez aizkostās smalkmaizītes.
Rīgas dome barot putnus nav aizliegusi.
Tiesa, galvaspilsētā ir teritorijas, kurās ir stingri aizliegts barot savvaļas putnus, piemēram, jau minētajā Centrāltirgū vai Rīgas Starptautiskajā autoosta. Cits jautājums, ka daudzi apkaimju iedzīvotāji nav sajūsmā par skaļajiem kaimiņiem, kas modina vasarās rīta agrumā, revidējot atkritumu urnas, piemēslo apkārtni, apķēza palodzes, logu rūtis, lodžijas, automobiļus, mēdz šo to nočiept no balkona un cīņā par ietekmi spēj uzbrukt pat kādam kaķim vai mazsunītim. Taču ir arī tādi ļaudis, kuri šos putnus ir iemīļojuši un regulāri baro, par spīti līdzpilsoņu iebildumiem. Ornitologs Dmitrijs Boiko atgādina: «Putnu barošana vispirms ir cilvēku izklaide, putni tūkstošiem gadu bez tā ir iztikuši un iztiks arī turpmāk. Taču tiem cilvēkiem, kuri to vēlas darīt, būtu jāatceras, ka putni ātri saprot, kur un kad barība ir viegli pieejama, un gaida šo mirkli. Tāpēc jau kaimiņi nav sajūsmā, jo, cerot uz maltīti, sudrabkaijas apmetas uz barotavai tuvējām palodzēm vai balkona margām, nereti par sevi atstājot pārliecinošu liecību…»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «ZIŅAS SENIORIEM» saturu atbild Žurnāls Santa.
