Rīga +9°C 
Kas vajadzīgs?
- Dāliju gumi – paša izaudzēti vai nopirkti.
Turklāt nav vajadzīgi paši lielākie un spēcīgākie gumi. Audzētāju pieredze liecina, ka lielajiem gumiem tiešām izaug tikpat spēcīgi, resni dzinumi. Diemžēl dūšīgie dzinumi slinki veido saknītes, bet tās spraudeņiem ir ļoti svarīgas. Lielie gumi lai paliek stādīšanai dārzā. Spraudeņiem derēs arī mazāki gumiņi, vienalga, vai vairāki kopā vai pat viens pats atsevišķs pirkstiņš. Tikai jāraugās, lai tie nebūtu sažuvuši.
No viena gumiņa veiksmes gadījumā izdosies iegūt 5–10 spraudeņus.
Visvieglāk un vairāk spraudeņu var iegūt no pomponu, lodveida un ūdensrožu dālijām, un tie arī labāk apsakņojas. Grūtāk būs ar lielziedu dālijām un vēlajām šķirnēm, tāpēc ar tām nevajadzētu sākt. Iesācēja eksperimentiem nevajag atvēlēt arī vienīgo, grūti iegūto un dārgo dāliju gumu.
- Substrāts gumu stādīšanai un pēc tam spraudeņu audzēšanai
Var izmantot kūdras substrātu stādu audzēšanai vai parasto, skābo kūdru, tai piejaucot mazliet dolomīta miltu vai kaļķa, lai mazinātu skābumu. Nav ieteicama dārza augsne, jo tajā var būt slimību izraisītāji, turklāt tā nereti ir pārbagāta ar slāpekli, un tas dālijām nav vajadzīgs. Barības vielas, kas vajadzīgas, lai sāktu augšanu, jau ir pašā gumā.
- Kastītes un podi stādīšanai
Ieteicams izvēlēties puķu kastes ar ūdens rezervuāru apakšā. Lai gumi sāktu augt un veidot dzinumus, vajadzīgs pastāvīgs mitrums, taču, ja ūdeni uz gumiem lej no augšas, tie var sākt pūt. Nelielu skaitu gumu, ko iespējams rūpīgi aplaistīt no augšas, var stādīt arī podiņos, piemēram, 7 × 7 cm plastmasas podiņos. Pirmās laukā stāda maija beigās, bet, tā kā Latvijā salnas ir arī vēlāk pavasarī, nereti dālijas droši var stādīt tikai ap Jāņiem un agrāk rudenī. Tāpēc arī podiņš spraudeņiem vajadzīgs lielāks, lai līdz stādīšanai laukā saknēm tajā nekļūst par šauru. No saknēm attīstās gumi, un, ja saknes būs saspiestas un samudžinājušās, arī gumi sanāks nekvalitatīvi.
- Tīrs ūdens
Laistīšanai un spraudeņu apsakņošanai var izmantot parastu dzeramo ūdeni, bet ne, piemēram, no dīķa pasmeltu, jo tas nav pietiekami tīrs. Ūdenim, kurā tur spraudeņus, daži audzētāji pievieno arī kripatiņu kālija permanganāta jeb zilo graudiņu – lai ūdens tikko manāmi iekrāsojas. Taču tad spraudeņi lēnāk veido saknītes. Bet noder arī šāds variants – slinkākiem, aizņemtākiem vai aizmāršīgākiem cilvēkiem, kas nav gatavi katru otro dienu mainīt ūdeni spraudeņu trauciņos.
- Siltums un gaisma
Jābūt vismaz 18 grādu temperatūrai. Papildu apgaismojumam noderēs speciālās augu lampas vai parastas LED spuldzes.
- Trauciņi spraudeņu apsakņošanai
Var izmantot plastmasas trauciņus, bet labi der stikla degvīna glāzītes – stabilas, ar smagu dibenu, neapgāzīsies arī tad, ja ieliets pavisam maz ūdens. Viegli mazgājamas. Ar permanento marķieri var ērti uzrakstīt šķirnes nosaukumu. Un pēc tam viegli dabūt nost gan uzrakstu, gan kaļķa nogulsnes, kas ar laiku neizbēgami rodas. Atliek tikai paturēt ūdenī, kam pieliets etiķis, un nomazgāt ar sūklīti un mazgājamo līdzekli.
- Skalpelis vai cits ļoti ass un plāns nazis.
- Rūpība, pacietība un mazliet veiksmes
Patiesībā diezgan daudz veiksmes, jo sākumā var gadīties nolauzt spraudeņus nepareizi. Bet ir jāmēģina vēl, jāpiešaujas, un viss izdosies!
Kā darīt? Soli pa solim
1. Stāda citādi nekā dārzā – gumiņa galu atstāj virs augsnes. Tā būs vieglāk piekļūt un nolauzt jaunos dzinumus, nākamos spraudeņus. Ja dzinumi veidojas zem zemes, tiem ir grūtāk piekļūt, lai nolauztu. Turklāt zemē var būt baktērijas. Baktērijas var iekļūt lauzuma rētā, un ir lielāka iespēja, ka spraudenis nopūs. Augsnei pirms stādīšanas jābūt viegli mitrai, jo tādā ir vieglāk iestādīt. Sausa līp pie pirkstiem. Pēc stādīšanas augsni ap gumiņiem vēl salaista.
2. Pēc 2–3 nedēļām gumiņi ir izveidojuši jaunās saknītes, un pie tiem sāk parādīties zaļi punktiņi un augt jaunie dzinumi. Tad ļoti svarīga ir gaisma, citādi dzinumi sāks stīdzēt un būs pārāk tieviņi.
Ja ir gaiša palodze, stādījumus var novietot uz tās, taču ne dienvidu pusē, kur visu dienu tieši virsū spīd saule.
Tumšākās vietās vajadzīgs papildapgaismojums – speciālās augu lampas vai LED spuldzes – vismaz 12 stundu diennaktī.
3. Dzinumus, kas izauguši apmēram sērkociņu kārbiņas garumā, nolauž un liek traukā ar ūdeni. Pārāk gari dzinumi sliktāk apsakņojas. Dzinumu atvienošanā no guma var ņemt palīgā skalpeli – ar to no abām pusēm uzmanīgi iegriež zem dzinuma un pēc tam tikpat uzmanīgi nolauž. Tā ir diezgan smalka padarīšana – lai dzinums labi veidotu saknes, vajadzīga tieši pati savienojuma vieta ar gumu, nedrīkst nolauzt ne par augstu, ne izgriezt ar guma gabaliņu. Pareizi noņemtam dzinumam ievainojuma vietā labi veidosies kalluss un jaunās saknes. Savukārt gums nolauztā vietā dzīs jaunus dzinumus.
Nolauztais dzinums uzreiz jāliek ūdenī, lai neapkalst. Taču ūdens nedrīkst būt par dziļu, sevišķi pirmajās četrās dienās, – tajā drīkst atrasties tikai dzinuma pēdiņa. Vēlāk jau var būt mazliet vairāk, taču arī ne pusglāze. Nav skaidrs, kāpēc tā notiek, bet, ja ūdens ir par dziļu, dzinumi saknītes neveido, bet pēc laika sāk pūt. Ūdens līmenis jāuzmana – lai neiztvaiko, lai dzinumi neizdzer. Ja vajadzīgs, jāpapildina. Katrā glāzītē liek tikai vienu dzinumu – ja nu tā izsusējusi vai apgāzusies, bojā aizies tikai tas viens, nevis vesels pušķis. Ūdens glāzītē ik pārdienas jāapmaina, lai vienmēr būtu tīrs un svaigs. Pēc 7–10 dienām sāk parādīties saknītes.
4. Apmēram divas nedēļas pēc nolaušanas no guma spraudeņus stāda podiņos. Cik lielas pa šo laiku izaug saknes, atkarīgs no šķirnes. Izmanto to pašu substrātu, ko dēstu audzēšanai. Svarīgi, lai tajā nebūtu daudz slāpekļa, jo tad spraudeņi var nopūt. Substrātu diezgan stipri samitrina, iepilda podiņā, centrā ar irbulīti izveido centimetru dziļu caurumiņu un tajā ieliek spraudeni, zemi ap to piespiež ar īkšķi un rādītājpirkstu.
Saknīte ir ļoti maza un vārīga, un jāuzmanās, lai to nenolauztu.
Arvien vajadzīga gaisma un mitrums – ne par daudz, ne par maz. Parasti ar to arī pietiek. Taču, ja pēc kāda laika šķiet, ka spraudenīši ir par tievu un bālu, var tos pabarot ar papildmēslojumu, kaut vai parastu Vito.
5. Apmēram četras nedēļas pēc stādīšanas podiņā spraudeņus jau var sākt pieradināt pie āra apstākļiem, citādi, nonākuši no istabas klajā laukā, tie saulē apdegs. Bet apmēram sešas nedēļas pēc spraudeņa iestādīšanas podiņā tas ir gatavs stādīšanai laukā.
